Kas ir šis vīrs?

Un, kad tie tuvojās Jeruzālemei un nāca pie Betfagas, pie Eļļas kalna, tad Jēzus sūtīja divus no Saviem mācekļiem un tiem sacīja: “Eita uz ciemu, kas jūsu priekšā, un tūdaļ jūs atradīsit ēzeļa māti piesietu un pie tās kumeļu. Atraisiet tos un vediet pie Manis. Un, ja kas jums ko sacīs, tad atsakait: Tam Kungam to vajag, tūdaļ Viņš jums tos atlaidīs.” Bet viss tas notika, lai piepildītos pravieša sludinātais vārds: sakait Ciānas meitai: redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa un nastunesējas ēzeļa mātes kumeļa.- Un mācekļi nogāja un darīja tā, kā Jēzus tiem bija pavēlējis, atveda ēzeļa māti un kumeļu, uzlika tiem savas drēbes un sēdināja Viņu tur virsū. Bet daudz ļaužu izklāja savas drēbes uz ceļa, citi cirta zarus no kokiem un kaisīja tos uz ceļa, bet ļaudis, kas gāja Viņam priekšā un nopakaļ, kliedza un sauca: “Ozianna Dāvida dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Ozianna visaugstākās debesīs!” [Mt.21:1-9]

Tūkstošiem svēceļnieku, drūzmēdamies uz Betānijas Jeruzalemes ceļa, vēlējās redzēt Jēzu iejājam Jeruzalemē, jūdu galvaspilsētā. Ļaužu sirdīs valdīja liels satraukums, un viņu sirdīs cerība cīnījās ar šaubām. Kas ir šis Jēzus? Kādas pārmaiņas Viņš nesīs katram atsevišķi un visai tautai? No vienas puses raugoties, Viņš ir ļoti parasts, vienkāršs cilvēks: dzimis vienkārša namdara ģimenē, ilgus gadus strādājis vienkāršu darbu, nekur īpaši nav mācījies, tautas reliģiskā vadība Viņu neieredz un uzskata par viltus pravieti. Taču no otras puses: Viņš lieliski pazīst Rakstus un skaidro tos īpaši ne tā kā Rakstu mācītāji. Turklāt vēl tie neskaitāmie brīnumdarbi, kuru vainagojums neapšaubāmi bija nesen notikusī Lācara uzmodināšana no miroņiem. Kas ir šis vīrs? Ko Viņš mums nesīs? Kā mums būs Viņu saņemt?

Šādas domas rosījās jūdu svētceļnieku un Jeruzalemes iedzīvotāju galvās. Daudzi klusībā cerēja, ka Viņš ir ilgi gaidītais jūdu Mesija ķēniņš, kas liks jūdu tautā iestāties vēl nepieredzētam uzplaukumam un labklājības laikmetam. Viņš taču spēja gan dziedināt no slimībām, gan paēdināt tūkstošus ar pāris maizes klaipiem, un pat nāve ir spiesta atkāpties Viņa vārdu priekšā. Viņam paklausa dabas spēki, gan jau Viņš tiks galā ar nīstajiem romiešiem, un nekas vairs nekavēs jūdu valsts varenības pieaugumu un uzplaukumu.

Šajā brīdī, lai novērstu šos un jebkurus citus pārpratumus, Jēzus lika mācekļiem atvest ēzeļa māti ar kumeļu, kas atradās netālu kādā ciemā. Mācekļi gāja uz šo ciemu, un viss notika tā, kā Jēzus to bija teicis. Viņi atrada kumeļu, un tā īpašnieks to labprāt atdeva Jēzum. Evaņģēlists Matejs mums stāsta, ka tas viss noticis, lai piepildītos 500 gadu iepriekš teiktie pravieša vārdi, ka jūdu gaidītais ķēniņš ieradīsies lēnprātīgi, “jādams uz ēzeļa un nastu nesējas ēzeļa mātes kumeļa”. Ar šiem vārdiem pravietis norādīja, ka Jēzus ir pilnīgi citāds ķēniņš nekā pasaules ķēniņi.

Proti, pasaules ķēniņi nāk ar ārēju spēku un varenību, ko viņi ieguvuši pār saviem pilsoņiem. Viņu karaspēks, bagātība un vara ir ņemta no pavalstniekiem. Turpretī Jēzus nāk ārēji ļoti pazemīgā un miermīlīgā veidā ne no viena neko neprasīdams un nevienam nedraudēdams. Turklāt pravieši saka, ka Viņš ir “tavs Ķēniņš”. Tad nu mācīsimies šodien, kāda ir šā Ķēniņa valstība un ko mēs tajā saņemam.

Vispirms mums ir jāzina, ka šim Ķēniņam pieder daudz lielāka vara nekā visiem pasaules ķēniņiem kopā: “Man ir dota visa vara Debesīs un virs zemes,” saka šis pazemīgais un lēnprātīgais vīrs, un Viņš nebūt nelielās. Ar Savu vārdu Viņš sasauc kopā Savas valsts pilsoņus un valda pār tiem ar Savu Svēto Garu, pasargā no visiem ienaidniekiem un beigās ved uz Savu mūžīgo valstību, kurai nav gala. Viņš mūs sauc par Savu namu un saka: “Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis.” (2. Kor. 6:16) Caur Savu vārdu un skaramentiem Kristus kļūst par mūsu Ķēniņu un caur ticību mājo mūsu sirdīs (Ef. 3:17). Tādējādi ir skaidrs arī tas, ka šī Jēzus valstība un valdīšana nenāk ārēji redzamā veidā, bet tā ir mūsos un mūsu vidū (Lk. 17:20-21). To, kā tas ir iespējams, mums paskaidro Pāvils Vēstulē romiešiem: “Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.” (14:17)

Tātad Kristus valstība nav saistīta ar ārējām pārvaldes formām kā laicīgās šīs pasaules valstis, bet tā ir Svētā Gara valdīšana ticīgo sirdīs, kas viņos rada taisnību, mieru un prieku. Pretēji šīs pasaules valstu pilsoņiem, kas visi ir zināmi, Kristus valsts pavalstniekus ārēji nevar pazīt, jo vienīgi “Tas Kungs pazīst savējos” (2. Tim. 2:19). Vienīgi Viņš zina tos, kas pieder Viņa valstībai un tos ar Savām dāvanām apgaismo, īstenā ticībā dara svētus un uztur, ik dienas bagātīgi piedod visus grēkus, vienmēr apgādā, no visām briesmām pasargā, lai Viņam piederam un Viņam dzīvojam mūžīgi.

Pats Ķēniņš Kristus dzīvo ticīgajā un mudina to ik dienas lūgt: “Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek.” Dieva valstība nāk un Viņa prāts piepildās caur Evaņģēlija vārdu un sakramentiem. Tādēļ kristiešu galvenais uzdevums ir rūpēties, lai Dieva vārds tiktu sludināts un sakramenti izdalīti. Jo tur, kur nav Dieva vārda un sakramentu, nav nekādas baznīcas un arī nevar būt. Tātad nav arī Ķēniņa Kristus un Viņa pavalstnieku, bet joprojām turpina valdīt velns ar saviem meliem un viltu, turēdams savā varā neticīgos. Viņš pavedina tos dzīvot “dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidībā”, kas rada ķildas un naidu. Bet jūsu bruņas ir Kristus Viņa svētais vārds un sakramenti, kas pasargās jūs no velna varas un neļaus jums izlutināt miesu un krist nebeidzamās kārībās.

Kas gan tas būtu par Adventa laiku un kas tie būtu par kristiešiem, ja tie nenoliktu tumsības darbus un netērptos gaismas bruņās? Tad nu apvelciet Kristu Taisnības ķēniņu. Tērpieties sava Ķēniņa taisnībā, lai velns jums nevarētu kaitēt. Jūsu Ķēniņš ir Taisnības ķēniņš, un jūs esat taisnības un gaismas bērni, kas esat dzimuši no Viņa svētā vārda, nomazgāti Viņa asinīs un ar mieru un drošu pārliecību savās sirdīs gaidāt uz Viņa atnākšanu.

Un, domājot par šo brīdi, jūsu sirdis gavilē: “Ozianna Dāvida dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga vārdā! Ozianna visaugstākās Debesīs!” Tas nozīmē: Slavēts esi, Tu Ķēniņ, kas nāc mūs glābt! Slavēts Tu esi, taisnais Ķēniņ! Lai dzīvo Ķēniņš! Lai dzīvo taisnais Glābējs un Pestītājs! Lai dzīvo Ķēniņš, kuram nav līdzīgu ne Debesīs, ne uz zemes! Lai dzīvo Ķēniņš, kas mums nes uzvaru, prieku un mieru!

Āmen.