Ķer atlaidas!
Kopš seniem laikiem ir tādas draudzes, kurās var saņemt atlaidas – proti, laicīgā soda par grēkiem atlaišanu, lai nebūtu jācieš šķīstītavas mokas. Par to, protams, varētu daudz diskutēt, bet būtībā tas atgādina tukša gaisa tirgošanu. Kādēļ?
Tādēļ, ka patiesā kristīgā baznīca vienmēr par velti ir dāvājusi to, ko pati saņēmusi no Jēzus Kristus, tas ir, grēku piedošanu Jēzus Kristus dēļ. “Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.” [Mt.10]
Kam ir grēku piedošana, tam ir dzīvība un svētlaime. “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” [Jņ.3] Tādam cilvēkam nekas vairs nav vajadzīgs, kā Jēzus saka līdzībā “un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to.” [Mt.13]
Lūk, šajā baznīcā ir sezonāla rakstura piedāvājums – atlaidām īpaši veltītas dienas, kad var iegūt atbrīvošanu no [cik es zinu] neesošām mokām. Nezinu gan par kādu maksu. Varbūt pietiek ar tautā vispārpieņemto ex opere operato – atnācu, un par to arī saņēmu.
Tas nu ir katra patērētājsabiedrības dalībnieka paša ziņā – ko, kad un kur pirkt. Var uzorganizēt vienu lustīgu laulību ceremoniju, vēlāk bērniņu pakristīt, pusaugu pasvētīt, un tad vienā mierā arī nelaimīgo radību apbērēt. Ak, jā! Arī atlaidas. To visu var atrast viens cilvēks baznīcās – citā vairāk, citā mazāk.
Bet svētīgs tas, kas uzklausa Evaņģēliju un iemanto ticību. Uz to mans āmen.
1515. gadā, kad jaunais Maincas arhibīskaps un pāvests vienojās par nelielu bizensu, atlaidu cenas svārstījās no 1/2 līdz 25 guldeņiem par atlaidu, atkarībā no sabiedriskā stāvokļa. [guldenis bija karavīra nedēļas alga… nu mūsu naudā varētu būt kādi 80-100 lati… tiešām, precīzi nezinu.]
Jāsapelna toreiz bija vismaz 60 tūkstoši guldeņu, jo, saskaņā ar vienošanos, puse bija jādod pāvestam, lai pabeigtu neatkārtojamo Pētera baziliku, kurā mitinās pats pats, bet otra puse jāatdod par kredītu Šveices bankai, ko ar tā paša pāveta svētību bija paņēmis divdesmitčetrgadīgais Albrehts, lai nopirktu to pašu arhibīskapa krēslu par 29 tūkstošiem.
Par to gan nevajag īpaši brīnīties, jo tajā laikā tā mēdza darīt. Arī pāvests neko nezaudēja, jo diacēze palika viņa baznīcai – pārdots tika vienīgi amats. Un, ja Albrehts vēl būtu atļāvis sludināt Evaņģēliju savā diacēzē, tad puikam nebūtu ne vainas.
Bet naivais Luters atļāvās atlaidu tirgošanas praksi noraidīt. Sākumā tas likās kā kluss sauciens, kam lemts tūlīt norimt. Tomēr izrādījās, ka Luters bija izteicis to, ko lielais vairums domāja, bet baidīdamies klusēja, un atstāja neizteiktu.
Pēc tam sākās kariņš. Sākumā ar vārdiem, pēc tam ar – kā pret slepkavu – pret Luteru nāca ar kokiem, nūjām, zobeniem un uguni, kaut arī viņš bija atklāti runājis un argumentējis vienīgi ar Svētajiem Rakstiem, kurus viņš, atšķirībā no citiem kolēģiem, mēdza arī lasīt.
Ar cieņu,
gviclo
p.s. Atļaušos izteikt savas personīgās domas. Brīžiem šķiet, ka vēsture atkārtojas – arī baznīcpolitikā. Tās bija manas personīgās domas.
Kas tā par Visu Svēto dienu? Gadījumā ārzemēs šajā dienā bērni nepārģerbjas par mošķiem un neiet prasīt kaimiņiem saldumus?
Gerda, katoļiem ir daudzi, kurus iecēluši svēto kārtā. Man domāt, ka gada laikā nav mises, kas nebūtu veltīta konkrētam svētajam. Piem, Marijai tiek veltītas mises vairākas reizes gadā.
e-minence izsaka pateicību vasarai par šo nozīmīgo e-bilžu sarūpēšanu
ar cieņu
Jūsu e-minence
cik man zināms visu Svēto diena ir hallowīns :D:D:D