Ko jūdu avoti saka par beigu laikiem?

Runājot par pēdējo dienu bēdām, Jēzus dažus aspektus atzīmē kā “dzemdību sāpju iesākumu”.

Profesors Jozefs Klausners izsaka pieņēmumu, ka pastāv īpaša iekšējā saistība starp “Mesijas ciešanām” un “mesiāniskajām dzemdību sāpēm”, kuras ietekmēs visu tautu. Ebreju valodā mēs atrodam frāzi Dieva “valstības dzemdību sāpes”, kurās piedalīsies ikkatrs, kas nes ticības jūgu.

Par pēdējo dienu zīmēm gudrie runā kā par “Mesijas soļiem”, kas būs dzirdami pirms viņa atnākšanas. Tas ir saistīts ar mesiāniski uztverto 89. psalmu, kurā lasām: “Es esmu slēdzis derību ar Savu izraudzīto, esmu zvērējis Savam kalpam Dāvidam: Es nostiprināšu tavu dzimumu uz mūžiem…” “Viņš sauks Mani: “Tu esi mans Tēvs”…” “Piemini, …kā Tavas naidnieces, ak, Kungs, ir vērsušas pret mums savas nievas, ar kādām tās ir centušās likt negodā Tava svaidītā gaitas“. [Ps.89:4-5, 27, 51-52]

Šie panti attiecas gan uz Israēla tautu, gan uz Mesiju. Komentāros, kas ir pazīstami kā Metsudat David, ko XVIII gadsimtā apkopojis izcilais rabīns Dāvids Altšulers un viņa dēls, ir teikts:

“”Es esmu slēdzis derību ar Savu izraudzīto”, “Es nostiprināšu tavu dzimumu” nozīmē, ka mums vajadzētu būt gataviem, ka pār mums valdīs; “Es celšu tavu troni uz radu radiem”, jo, pat ja tas tiks atņemts dispersijas laikā, tas atgriezīsies Mesijas dienās un nekad nebeigsies.“

Salīdzinot Talmuda rakstu vietas un Jēzus mācības, ir būtiski atcerēties, ka daudzi paralēli izteicieni radās gadsimtiem ilgi pēc Jēzus laika un turklāt tie atklāj acīmredzamu pirmās draudzes ietekmi. Tomēr bieži vien pēdējo dienu traktēšanai pamatā ir apraksti no Joēla, Amosa un citu praviešu grāmatām. Šeit, piemēram, var pieskaitīt arī seno Midrash, kad tas brīdina:

“Ja jūs redzat ķēniņvalstis gatavojamies uz karu savā starpā, jūs varat gaidīt Mesijas soļus.”

Visplašākā diskusija par Mesijas soļiem ir atrodama Talmuda Mishna Sanhedrin. Vispirms rabīns Nahmans jautā rabīnam Jitšakam: “Vai tu esi dzirdējis, kad Bar Naphli (“Padebešu Dēls”) nāks?” “Kas ir Bar Naphli?” viņš jautā. “Mesija,” viņš atbildēja. “Vai tu sauc Mesiju par “Nephilim dēlu” (“tā dēlu, kurš ir nolaidies” no debesīm)?” pārsteigts jautā Jitšaks. “Taisni tā,” atbildēja Nahmans, “jo ir rakstīts: “Tai pašā laikā Es sabrukušo Dāvida mītni uzcelšu no jauna” [ha-Nopheleth, tas ir, “kritušo”, jo šī sakne nozīmē “krist” vai “nolaisties”], un tā Mesija tiek saukts “Bar Naphle”.” (skat. Am. 9:11)

“Rabīns Johanans ir teicis,” viņš atbildēja, “ka “paaudzē, kad nāks Dāvida Dēls, mācīto vīru būs maz, un, kas attiecas uz pārējiem, to acis neredzēs aiz bēdām un skumjām. Atkal izplatīsies ļoti daudzas grūtības un ļauni priekšraksti, katram jaunam ļaunumam nākot ar steigu, pirms vēl cits būs beidzies”.”

Pēc tam pēdējā paaudze tiek salīdzināta ar septiņu gadu ciklu, kurā lietus būs pēc kārtas pār vienu pilsētu un tad pār otru, kad tur vienā laikā būs pārpilnība un citā trūkums. Septītajā gadā būs karš, ietverot Gogu un Magogu, “un septiņgades beigās nāks Dāvida dēls”. Tālāk par “Svaidītā gaitu nievāšanu” mēs lasām:

“Dāvida Dēls nāks, kad izraudzīto mācīto vīru nams būs pilns ar laulības pārkāpšanu, Galileja būs drupās, Golans gulēs pamests, robežu iedzīvotāji bēgs projām pagānu priekšā; viņi klejos no pilsētas uz pilsētu un netiks uzņemti. Rakstu mācītāju gudrība nebūs cieņā, dievbijīgie tiks nicināti, šīs paaudzes ļaudīm būs kā suņu purni, un patiesības vairs pilnīgi nebūs.”

Turpinājumā ir diskusija arī par “Mesijas soļiem”:

“Dāvida Dēls nāks laikā, kad jaunie aizskars vecos, un veci vīri stāvēs jauno priekšā, lai tos pagodinātu; kad meitas celsies pret mātēm un vedeklas pret vīramātēm. Tās paaudzes ļaudīm būs suņu sejas, un dēls neapmulsīs tēva klātbūtnē, …kad pieaugs nekaunība, …un Valstība būs pārvērsta par ķecerību tiktāl, ka kristietība izplatīsies pa visu pasauli un nebūs neviena, kas viņus norātu, jo cilvēki nepieņems pārmetumus, …Dāvida dēls nenāks, iekāms visa Valstība nebūs piegriezta ķeceru ticībai[t.i., kristietībai].”

Tulkojumam pievienotajā rabīnu izskaidrojumā it īpaši atspoguļojas viņu attieksme pret jūdu kristiešiem, jo uz “ķeceriem” attiecinātais vārds ir minuth. Diskusijas noslēgumā ir vārdi, kas parādās arī Midrash, ka pasaule netiks “atjaunota” un Mesija nenāks, iekāms Israēls nebūs “viszemākajā pagrimumā”.

Šīs zīmes lielā mērā atgādina garo aprakstu, ko Pāvils sniedz 2. Timotejam 3. nodaļā, kaut arī jūdu avoti patiesībā atklāj domu par vēlāku laikmetu. Pāvils saka: “Pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, …pārsteidzīgi, uzpūtīgi, …izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami, …nekad nevar nonākt pie patiesības atziņas.” [2.Tim.3:1-7]

To dienu un laikmetu it īpaši raksturos vardarbība, kas būs redzama pat cilvēku sejās.

Talmuds piebilst, ka “Dāvida dēls nenāks, iekāms pēdējais grasis nebūs ārā no maka“. Mūsdienu Izraēla piedzīvo šo vārdu patiesību, kopš ikgadējais inflācijas līmenis tika atzīmēts ap 460%. Tomēr Talmuds saka: “Trīs lietas nāk negaidīti: Mesija, atrasta lieta un skorpions“. Līdz ar to “labāk ir neaizņemt prātu ar domām par Mesiju, lai nesajauktu domas.“

Pēc tam tika izteikts pieņēmums, ka beigu laiki jau ir pagājuši: “Rabīns sacīja: “Visi paredzētie pestīšanas laiki ir pagājuši, un šī lieta ir atkarīga vienīgi no grēknožēlas un labiem darbiem.” “Ja Israēls atgriežas no grēkiem, “tas tiks pestīts”. Tomēr beigās diskusija noslēdzas ar to, ka Mesijas atnākšana notiks “katrā ziņā, kas nozīmē, ka Israēla pestīšana tiks piepildīta jebkurā gadījumā, pat bez grēknožēlas.”

Talmuda mācīto vīru problēmu rada tas, ka Daniēla 9. nodaļas Mesijas atnākšanas laiks bija garām “un mūsu grēku dēļ, kuri bija lieli, lietas notika tā, kā notika”. Un tā viņu skatiens koncentrējās uz tālo beigu laiku zīmēm, kad samaitātība būs tik liela, ka Talmuds izsaucas: “Uz ko mēs tad paļausimies? Tikai uz mūsu Tēvu, kas ir debesīs!” Cilvēks vairs nebūs uzticības vērts. Arī vēlākais, Ādolfa Jelineka apkopotais Midrash nodarbojas ar jautājumiem, ko pazīst Jaunās Derības lasītāji. Pie “Mesijas zīmēm”, kuras tur tiek aplūkotas, pieder bads, sērgas un tas, ka saule un mēness būs kā “asinis” pēdējo dienu lielajā kosmiskajā krīzē. Pētot šo dokumentu izcelšanās laiku un saturu, esi spiests secināt, ka salīdzinājumā ar Jauno Derību tie ir nenoliedzami vēlīni.