Ko mums jāsaprot ar vārdu Dievs?
Dievs ir tas, no kā cilvēks gaida visu labu, uz kuru viņš paļaujas visās bēdās, kurā redz stipru balstu savā dzīvē un kuram pateicas par visu to labo, kas viņam ir. Ja cilvēks paļaujas uz Bībeles Dievu, tad viņam ir patiesais Dievs. Bet, ja viņš paļaujas uz ko citu, tad viņam ir elks.
Ar pašu pirmo bausli Dievs mums aizliedz pielūgt elkus.
Es esmu tas Kungs, tas ir mans vārds, savu godu Es citam nedošu, nedz savu slavu elkiem.[Jes.42:8]
Šāds aizliegums nāk cilvēkam par labu, jo Dievs vēlas, lai mēs no visas sirds vienīgi Viņu turam par mūsu Dievu un mīlam, pielūdzam un kalpojam vienīgi Viņam.
Jēzus saka:“Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot.” [Mt.4:10]
…tev būs to Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku! [5.Moz.6:5]
| Es esmu Dievs, tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā. Kas tas ir? Mums būs Dievu pār visām lietām bīties, mīlēt un uz to cerēt. |
M. Luters: “Tas, pie kā tava sirds pieķeras un uz ko tu paļaujies, ir patiesībā tavs dievs.”
Tas fiolētais vīrelis ir varen diebijīgs – klanās un klanās, pielūdz un pielūdz. A man labpatīk domāt, ka cilvēki nav tik lieli lūdzēji. Viņi vienkārši ir vienaldzīgi. [Es spriežu pēc sevis]
Ar cieņu,
gviclo