Ko nozīmē “vara”?
Vairums cilvēku droši vien saprot, ka sabiedrībai nepieciešama kāda vara, kas varētu sargāt tās darbu un intereses. Šo varu vadoņiem un varas iestādēm nepiešķir savtīgu mērķu sasniegšanai. Sabiedrībai no tā nebūtu nekāda labuma.
Tātad vara tiek dota tikai un vienīgi šim nolūkam: sasniegt to, kas ir pašas sabiedrības interesēs, tās pašreizējos un tālākos mērķus, un nepieciešamības gadījumā pārvarēt grūtības un pretestību.
Sabiedrības un tās varas iestāžu rīcībā esošā “vara” jeb “spēki” dažādās valstīs var ļoti atšķirties. Nav nekādas vajadzības uzskaitīt šīs atšķirības. Policija un tiesa ir tikai divi piemēri. Pietiks ar atziņu, ka varas iestādes nav domātas kalpošanai pašām sev, izvirzot savas prasības līdzīgi kādām grupām vai partijām. Nedrīkst būt arī tā, ka valsts iestādes lielāko daļu līdzekļu un laika tērē savu ierēdņu un darbinieku interesēs. To vara, līdzekļi un darbinieki pastāv, lai kalpotu sabiedrībai un tās locekļiem. Šajā dienestā valdības ministri, ministru palīgi un sekretāres, kā arī visi citi ir tikai līdzekļi un instrumenti.
Patiesībā vārdu “vara” var saprast dažādi. Vairumam cilvēku tas nozīmē sabiedrības iestādes un ierēdņus, kā arī viņu redzamo varu, kas izpaužas konkrētos amatos, piemēram, iecirkņa policists un tiesas ierēdnis, vai tādos iestādījumos kā cietums un soda nauda. Mūsu kontekstā svarīgāka ir cita šī vārda nozīme, jo tā ir saistīta ar visu redzamo varas līdzekļu, arī departamentu, ierēdņu, tiesas lēmumu utt. pilnvarojumu un pamatu.
Rodas jautājums: no kurienes radušās šīs visu varas iestāžu pilnvaras? Tieši šajā jautājumā viedokļi dalās. Daudz strīdu sabiedrības lietās un socioloģijā izceļas tieši šeit.
Ieskaties