Kristieša krusta dzīve nāk pirms godības dzīves
Daudzi kristieši mūsdienās piedāvā dažus Bībelē balstītus principus ar garīguma apsolījumiem, kuri atgādina vecas alus reklāmas. Viņi apsola Visvarenā Dieva pieredzi, kas nav neko labāka par alus reklāmas solījumiem. Viņi vai nu apzināti melo vai arī ir sliktas teoloģijas apmāti. Turpretī debesīs lietas patiešām būs labākas, patiesi un pa īstam labas.
Tā kā grēks ir nevis kaut kas, tam nav substances, bet tas ir labā samaitātība vai izkropļojums, debesis un jaunā dzīve tajās pēc augšāmcelšanās glābj mūs no sabojātās radības un dzīves samaitātā pasaulē. Mēs nebēdājamies par mūsu mīļotajiem, kuri mirst ticībā, bet skumstam par zaudējumu, ko piedzīvojam mēs. Ticīgais, kurš ir aizgājis no šīs dzīves mūžībā beidzot ir ieradies zāļainajās ganībās pie dzidrajiem ūdens avotiem un viņam klājas patiesi labi. Turpretī mēs esam palikuši iepakaļ un mums vēl kādu brīdi ilgāk jāturpina sava cīņa šeit nāves ēnas ielejā.
Atklāsmes grāmata sniedz bagātīgu ieskatu debesu ainā uzsverot būtiskas lietas attiecībā uz nāves ieleju, kuras tur vairs nav. Ļoti svarīgi ir nevis tikai tas, kas debesīs būs, bet arī tas, kā tur vairs nebūs. Ieklausīsimies Atklāsmes grāmatā: “Tad viens no vecajiem sacīja: šie baltos tērpos – kas tad viņi ir un no kurienes nākuši? Es teicu: mans kungs, tu zini. Un tad viņš sacīja: šie ir tie, kas nāk no lielām bēdām un ir mazgājuši savas drēbes un tās balinājuši Jēra asinīs. Tādēļ tie ir Dieva troņa priekšā un kalpo viņam dienu un nakti viņa templī. Un tas, kas sēd tronī, izpletīs telti pār viņiem. Un viņi nedz izsalks, nedz slāps vairs, nedz saule, nedz svelmains karstums viņus dedzinās, jo Jērs, kas ir troņa vidū, ganīs viņus un aizvedīs viņus uz dzīvo ūdeņu avotiem, un Dievs noslaucīs visas asaras no viņu acīm.” (Atkl.7:13-17)
Parasts uzskats kristiešu vidū ir, ka atšķirība starp debesīm un elli ir tā, ka debesīs Dievs valda ar savu žēlastību, bet ellē ar savu taisnību. Vai nu jūs saņemat Dieva žēlastību un tiekat glābts, vai arī pēc viņa taisnības tiekat pazudināts. Patiesībā šīs lietas ir gandrīz pilnīgi pretējas. Debesis ir patiesi vienīgā vieta, kur Dieva taisnība valda pilnīgi, lai gan tajā pašā laikā debesis ir vienīgais mūžīgais stāvoklis, kurš ir acīmredzami netaisnīgs. Patiesi, netaisnība ir debesu tikums. Debesis ir netaisnības pilnas un tajā pašā laikā tās ir vienīgā vieta, kur Dieva taisnīgums valda pilnībā. Caur Dieva taisnību jūs saņemat žēlastību. Tas ir, Dieva taisnīgumā pretēji mūsu taisnīgumam katrs saņem to, ko viņš nav pelnījis. Dieva taisnīguma īstenošana attiecībā uz visas pasaules grēkiem ir atrodama vispārējā grēku izpirkšanā pie Kristus krusta. Nevainīgais Jēzus saņem sodu par visiem mūsu grēkiem, bet mēs vainīgie tiekam cauri ar veselu ādu. Pateicoties Dieva Jēra vietnieciskajam upurim visi debesīs dzīvo no nepelnītas žēlastības – bet tā tiek dāvāta pateicoties Dieva taisnīgumam, nevis par spīti tam.
Tā ir Dieva griba, kas valda debesīs. Debesīs Dieva gribai viņa prātam ne tikai jānotiek, bet tas tur jau notiek. Debesīs nav nekā cita, kā Dieva griba, viņa prāts. Tomēr, ja jums nebūs līdzdaļas pie par jūsu grēkiem izlietajām Dieva Jēra asinīm, kur viņa prāts, viņa taisnība notiek, bet jūs uzstājat uz savu prātu un savu taisnību, tad Dievs jums ir sagādājis vietu ellē. Nav tā, ka ellē Dieva taisnība vēršas pret neatgriezīgiem grēciniekiem. Dievs jau īstenoja savu taisnību pret visu ļaunumu un visiem ļauna darītājiem pie sava Dēla Jēzus Kristus krusta Golgatas kalnā. Jēzus mira par visiem, nevis tikai par dažiem izredzētajiem. Kristus izpērkošais upuris attiecās arī uz visiem elles iemītniekiem, tikai viņi nevēlējās to saņemt, paliekot pie savas taisnības. Tā vietā lai viņi sacītu Dievam “Tavs prāts lai notiek..”, Dievs sacīja viņiem: “Jūsu prāts lai notiek”. Šajā sakarībā, kā piezīmē K. S. Luiss:
“Elles vārti ir aizslēgti no iekšpuses.”
Elles iemītnieki ir tie, kuri pastāv uz savām tiesībām un uz to, ko tie pelnījuši.. un viņi ir gatavi par to atdot savas dzīvības. Tā ir apmātība ar paštaisnību.
Debesīs vairs nebūs to lietu, kuru dēļ mēs ciešam šajā kritušajā un lāstam pakļautajā pasaulē. Tā vietā būs nokautais Jērs un viņa asinis, kuras jūs šķīstījušas. Debesīs baznīca beidzot būs kopā ar savu Līgavaini. Kā sava Debesu Līgavaiņa mīļotai līgavai tai vairs nevajadzēs mīlestības vēstules, no kurām tā līdz šim bija dzīvojusi, bet tā varēs krist sava Līgavaiņa apskāvienos un baudīt viņa mīlestību mūžīgi. Tas, ko jūs saņemat debesīs, ir jaunās radības ilgu piepildījums. Tas, ko jūs saņemat debesīs vienkārši ir pats Dievs – tavs Radītājs un Glābējs – un daudz pilnīgākā veidā, nekā jūs viņu esat pazinuši šajā dzīvē. Krusta dzīve tad būs pagājusi, un mūžīgas godības garīgā dzīve sākusies, lai nekad vairs nebeigtos.
Ieskaties