Kristieša sirds apveids
“Mani bērni, par kuriem es no jauna ciešu radību sāpes, līdz kamēr Kristus izveidotos jūsos..” [Gal.4:19]
Visi šie vārdi ir izraudzīti tā, lai klausītāju sirdis atmaigtu un kļūtu Pāvilam labvēlīgas.
Vārdi “par kuriem es no jauna ciešu radību sāpes”, ir sacīti līdzības veidā. Apustuļi, tāpat kā skolotāji, tikai nedaudz citādā veidā, stājas vecāku vietā. Tāpat kā no vecākiem nāk miesa ar savu apveidu, tā apustuļi nosaka cilvēka dvēseles apveidu. Kristieša sirds apveids ir ticība jeb ticības paļāvība, kas satver Kristu, pieķerdamās tikai Viņam un nevienai citai lietai. Sirdij, kurā mīt šāda paļāvība uz to, ka Kristus dēļ esam attaisnoti, ir īstais Kristus apveids.
Tomēr šis apveids tiek iemantots ar sludināšanas amata palīdzību, — kā sacīts: “Es jūs esmu, evaņģēliju sludinādams, dzemdinājis Kristū Jēzū” [1.Kor.4:15].
Tālāk ar vārdiem “..par kuriem es no jauna ciešu radību sāpes” Pāvils dod triecienu viltus apustuļiem, itin kā gribēdams sacīt: es ar Evaņģēlija sludināšanu esmu jums devis īsto apveidu, taču tad ir nākuši sajaucēji un samaitātāji, sludinādami nevis Kristu, bet Mozu, un nu jūsu paļāvība vairs nav balstīta Kristū, bet Bauslības darbos.
Es — apustulis saka — gribu jūs izveidot tā, lai jūs visās lietās domātu tā, kā domā pats Kristus. Es no jauna ciešu radību sāpes, cenzdamies vest jūs pie agrākās ticības, jo jūs, viltus apustuļu piekrāpti, esat pazaudējuši un esat krituši atpakaļ Bauslībā un darbos. Tā nu man ir jādara jauns un grūts darbs — jāved jūs no Bauslības atpakaļ ticībā Kristum.
Ieskaties