Kristieši nav pakļauti Bauslībai
“Bet, ja Gars jūs vada, tad jūs vairs neesat padoti bauslībai.” [Gal.5:18]
Pāvils nevar aizmirst savu mācību par ticību, bet arvien to atkārto un atgādina — arī tad, kad runā par labajiem darbiem. Te kāds varētu iebilst: kā tas var būt ka mēs neesam pakļauti Bauslībai? Tu taču, Pāvil, pats saki, ka mums ir miesa, kuras tieksmes ir pret Garu, tādēļ miesa cīnās, moka un saņem mūs gūstā, tādēļ mēs patiesi sajūtam sevī grēku un nevaram kļūt brīvi no šīs sajūtas, lai cik ļoti to vēlētos. To taču nevar nosaukt citādi, kā — būt pakļautiem Bauslībai.
Apustulis saka: lai tas jūs nesatrauc! Centieties tikai, lai Gars jūs vadītu, tas ir, lai jūsu griba pretotos miesai un nepaklausītu tās tieksmēm (jo tāda ir Gara vadība), tad nebūsiet pakļauti Bauslībai. Pāvils pats par sevi saka: “Tā nu es ar savu prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar savu miesu grēka bauslībai.” [Rom.7:25] Tādēļ dievbijīgie nav pakļauti Bauslībai, proti, Garā viņi nav tai pakļauti — Bauslība nevar viņus apsūdzēt, lai gan viņi sevī sajūt grēku un atzīst, ka ir grēcinieki.
Kristū Bauslībai ir atņemtas visas tiesības, jo Viņš ir pakļāvies Bauslībai, lai atpestītu tos, kuri bija tai pakļauti. Tādēļ arī to, kas patiesībā ir grēks, Bauslība dievbijīgajiem vairs nevar pārmest kā grēku. Mūsu taisnība, Kristus, ko satveram ticībā, ir nevainojams, tādēļ Viņu Bauslība nevar apsūdzēt. Kamēr vien mēs turamies pie Viņa, Gars mūs vada un mēs esam brīvi no Bauslības.
Ieskaties