Kristiešiem nav nepieciešams ievērot sabatu
Jūs cienījat dienas, mēnešus, gadus un laikus. [Gal.4:10]
Ar šiem vārdiem Pāvils skaidri parāda, ko bija mācījuši viltus apustuļi, proti, ka ir nepieciešams ievērot noteiktas dienas un mēnešus, svētkus un laikus.
Jūdiem bija pavēlēts godprātīgi ievērot sabatu, jaunu mēnesi, pirmo un septīto mēnesi, kā arī trīs noteiktus laikus jeb svētkus. Šos ritus ievēroja arī galatieši – viltus apustuļi piespieda viņus to darīt, itin kā šādu tradīciju ievērošana būtu nepieciešama pestīšanai.
Tādēļ Pāvils saka, ka viņi ir pazaudējuši žēlastību un kristīgo brīvību, atkal atgriezdamies kalpībā nespēcīgajiem un nabadzīgajiem pirmspēkiem. Viltus apustuļi bija viņus pārliecinājuši, ka šos likumus ir nepieciešams ievērot, jo tad, ja cilvēks tos ievēro, tie viņam sniedzot taisnību, bet, ja nē, – draudot pazušana.
Turpretī Pāvils nekādā ziņā negrib pieļaut, ka Mozus Bauslība sasaistītu sirdsapziņu, – viņš māca, ka tai jābūt pilnīgi brīvai no Bauslības. Tālāk, viņš saka: “Redziet, es, Pāvils, saku jums: ja jūs tiekat apgraizīti, tad Kristus jums nekādā ziņā nepalīdzēs” [Gal.5:2] un: “Lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu.” [Kol.2:16]
Un arī Kristus saka: “Dieva Valstība nenāk ārēji redzamā veidā.” [Lk.17:20] Vēl jo mazāk cilvēku likumi drīkst apgrēcināt un sasaistīt sirdsapziņu.
Ieskaties