Kristietība ateistiem

Zviedru kristīgais laikraksts kādā no saviem pēdējiem numuriem vairāk stāsta par rakstnieku Ulli Karlsonu un viņa sarakstīto grāmatu “Kristietība ateistiem”. Tajā viņš dalās savā pieredzē, atziņās un darbā.

Viņš pats spēcīgi izjutis, ko nozīmē būt atkarīgam no alkohola un ko nozīmē atbrīvoties no šīs atkarības. Turklāt, viņa dzīves ceļš bija ļoti līkumains. Uzaudzis Vasarsvētku kustībā, 25 gadu vecumā viņš jau bija draudzes mācītājs, aktīvi darbojās visās jomās, līdz zaudēja kontroli pār sevi un salūza. Bet viņam palīdzēja profesionāla ārstēšanās reabilitācijas centrā, kas uzsver garīguma un sadraudzības nozīmi cilvēka atveseļošanās procesā un visā dzīvē.

“Kad es atguvu skaidrību, man bija tikai viena vēlēšanās – kalpot Dievam visu atlikušo mūžu. Un to Ulle arī dara. Viņš vada dievkalpojumus, kuros pulcējas gan viņa bijušies, gan tagadējie likteņa biedri. Arī savās mājās katru rītu viņš aicina uz lūgšanu brīdi draugus un paziņas. Tik daudziem ir vajadzīgas lūgšanas pēc spēka nodzīvot priekšā stāvošo dienu. Dzīvot nozīmē – pastāvīgi atgādināt sev un citiem, ka eksistē neierobežota mīlestība. Šī vēsts ir Ulles vadīto dievkalpojumu pamatā.

Šeit cilvēki sanāk tik lielā skaitā, ka reizēm nepietiek vietas visiem, jo dievkalpojumi nav kādas konkrētas draudzes ietvaros. Bībeli Ulle cenšas skaidrot visā kopumā, tomēr apzinoties, ka dažas vietas ir kulturāli un vēsturiski atbilstošas tam laikam, kad Bībele tika sarakstīta. Ulle nemēģina attiecināt uz mūsdienu situāciju pantus, kas attiecas uz sieviešu nostādīšanu pakļautībā vīriešiem un homoseksuālismu. Tāpēc, ka ap Ulli pulcējas gan tie, kuri Dievu atraduši caur budisma pieredzi, meklējumiem hinduismā, vai arī ateismā, daļa viņa amata brāļu uzskata viņu par zema sprieguma kristieti. Bet katram tomēr ir savs gājiens un ceļa biedri šaurajā meklējumu ceļā uz mērķi pie Dieva.