Kristīgās kalpošanas amats
Dieva vārds un Sakramenti
1.TĒZE
Dievs atklāj savu glābjošo žēlastību, dāvā grēku piedošanu un garīgu svētību vienīgi caur Savu vārdu un Sakramentiem [Evaņģēliju visos tā veidos, Absolūciju, Kristību un Svēto Vakarēdienu].
2.TĒZE
Caur Savu vārdu un Sakramentiem Dievs nepārtraukti rada un uztur ticību un garīgo dzīvi visiem tiem, kuri tic un apliecina Jēzu Kristu, un šī iemesla dēļ skaidri sludināts Dieva vārds un pareizi pārvaldīti Sakramenti kalpo kā kristīgās Baznīcas pazīmes.
Kristīgās kalpošanas amats tā vispārējā [in abstracto] nozīmē
3.TĒZE
Visi cilvēki, kas patiesi tic Jēzum Kristum, ir garīgi priesteri, un kā tādiem tiem ir dota dievišķa pavēle un tiesības sludināt Evaņģēliju un pārvaldīt Sakramentus.
Kristīgās kalpošanas amats tā konkrētajā [in concreto] nozīmē
4.TĒZE
Saskaņā ar Rakstiem, ir redzams krass dalījums starp visiem ticīgajiem kā garīgiem priesteriem un draudžu ganiem, tādēļ publiska kalpošanas amata ieviešana nav kristiešu izvēles jautājums, bet viņu pienākums. Amatu veic, ar Dieva, caur draudzi izteikto, aicinājumu un publisku šī aicinājuma apstiprinājumu [t.i. ordinēti], īpaši izraudzīti un amatam atbilstoši vīri, pārvaldot žēlastības līdzekļus draudzes vārdā.
Publiskās kristīgās kalpošanas dievišķais iestādījums
5.TĒZE
Pareizai vārda kalpošanai un Sakramentu pārvaldīšanai Baznīcā un Baznīcas vārdā publiskās kristīgās kalpošanas amatu ir iedibinājis Dievs.
6.TĒZE
Jēzus Kristus mācīja un sūtīja savus apustuļus sludināt Dieva vārdu un pārvaldīt Sakramentus Viņa vārdā un ar Viņa dotajām pilnvarām, un tādā veidā izveidoja publiskās kristīgās kalpošanas amatu.
7.TĒZE
Par publiskās kristīgās kalpošanas amata dievišķo iestādījumu liecina ne tikai tieši, bet arī pastarpināti Dieva norādījumi:
- apustuļu prakse un rīkojumi iecelt vecajos jeb bīskapus;
- mācītāja personīgo īpašību apraksti;
- viņu funkciju un pienākumu apraksti;
- pienākošā uzmanība un cieņa pret amatu;
- īpašās atbildības un uzticamības piekodinājumi.
Publiskās kristīgās kalpošanas amats tā šaurākajā nozīmē
8.TĒZE
Caur Baznīcu Dievs visos laikos turpina aicināt piemērotus vīrus veikt publisko kalpošanu, sludinot Dieva vārdu un pārvaldot Sakramentus. Kā Dieva vārda amats, tas ir augstākais amats Baznīcā, kuram ir pakļauti visi citi amati.
9.TĒZE
Lai aprakstītu tos, kas veic garīgās aprūpes amatu, kā sinonīmi var tikt lietoti dažādi termini [bīskapi, presbiteri, mācītāji utt.], bet Dieva nemainīgā griba un pilnvarojums Baznīcai ir, lai vienmēr būtu uzticami draudzes gani, kas to aprūpētu un audzinātu ar Viņa vārda mācību un Sakramentiem.
10.TĒZE
Saskaņā ar tās vajadzībām un apstākļiem, Baznīca var aicināt kvalificētus vīrus veikt garīgo aprūpi īpaši specializētā nozīmē; piemēram, sinodes prezidenti, superintendanti, bīskapi [kas pārrauga Baznīcas sludināto mācību], misionāri, kapelāni, teoloģijas profesori utt.
Publiskās kristīgās kalpošanas amats tā plašākajā nozīmē
11.TĒZE
Saskaņā ar tās vajadzībām un apstākļiem, un ņemot vērā Rakstu pavēles par vīriešu un sieviešu piemērotību konkrētiem amatiem Baznīcā, Baznīca var aicināt kvalificētas personas publiskās kalpošanas veikšanai noteiktos, ierobežotos tās veidos un tādējādi dalīties Baznīcas misijas piepildījumā. Piemēram, svētdienas skolu skolotāji [kuri līdz ar draudzes ganiem māca bērniem Dieva vārda mācību], mācītāja palīgi izdalot Svēto Vakarēdienu, diakoni, diakones utt.
Publiskā kristīgā kalpošanas amata [tā šaurākajā nozīmē] raksturs, pilnvaras, pēctecība un nepieciešamība
12.TĒZE
Publiskais kristīgās kalpošanas amats balstās vispārējā garīgajā priesterībā un Dieva noteiktajā kārtībā [dievišķajā iestādījumā un aicinājumā] un izpaužas nevis kā īpaša garīga kārta [geistlicher Stand], vai kāda ordinācijā piešķirta īpaša un nezaudējama kvalitāte [character indelebilis], bet vienīgi kā draudzes deleģēto pilnvaru īstenojums:
- Dieva vārda sludināšanas un Sakramentu pārvaldīšanas
- grēku paturēšanas un atlaišanas
13.TĒZE
Publiskās kristīgās kalpošanas amata pilnvaras paredz dievišķu [iure divino] jurisdikciju aicinājuma un amata robežās, kuras nosaka tam deleģētā Atslēgu vara, un proti, kamēr mācītāji ir patiesi Dieva vārda kalpi, viņu pilnvaras ir tikpat lielas kā Dieva vārda pilnvaras, taču tiklīdz viņi novirzās no Dieva vārda mācības, viņu klausītājiem savas sirdsapziņas priekšā ir jāatsakās tiem paklausīt.
14.TĒZE
Tā kā Baznīcu rada, vada un kritizē Dieva vārds un tā pastāv Evaņģēlija dēļ, nevis Evaņģēlijs – Baznīcas dēļ, tad Baznīcas apustuliskā pēctecība [sukcesija] izpaužas nevis vēsturiskā, laikā izsakāmā izpratnē, kad publiskais kristīgās kalpošanas amats tiek turpināts ar ordinācijas palīdzību kā sakraments, bet vienīgi kā tā paša nemainīgā Dieva vārda skaidras sludināšanas un pareizas Sakramentu pārvaldīšanas praktiska realizēšana.
15.TĒZE
Publiskais kristīgās kalpošanas amats nav žēlastības līdzeklis un tādējādi nav absolūti nepieciešams. Absolūtā nepieciešamība attiecas vienīgi uz Dieva vārda lietošanu – Kristus Evaņģēliju.
Indrex, vai varētu sīkāk atšifrēt “Evaņģēliju visos tā veidos.” Un visu kvadrātiekavās rakstīto. Paldies.
Evaņģēlijs visos tā pasludināšanas [uzsvars uz šī vārda] veidos [Rom.1:16; 10:17].
Viss kvadrātiekavās uzskaitītais ir žēlastības līdzekļi, kurus devis Dievs, un ar kuriem tas sniedz ticību un grēku piedošanu.
Man ļoti patīk tēzes [un sistemātika], un ir vīri, kam Dievs devis dāvanu Svēto Rakstu mācību tajās apkopot.
Šis temats ir ļoti svarīgs, jo, diemžēl, ne tuvu netiek ievērots mūsu tuvākajās baznīcās.