Kristus debesbraukšanas svētīgās sekas

“Tāpēc ir sacīts: uzkāpis augstumā, Viņš saņēmis gūstekņus, devis dāvanas cilvēkiem. – Uzkāpis – ko citu gan tas nozīmē, ja ne to, ka Viņš arī nokāpis šīs pasaules zemajās vietās? Bet Tas, kas nokāpis, ir tas pats, kas (pēc tam) uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu.” (Ef.4:8-10)

Ja gribam pareizi izprast Kristus debesbraukšanas augļus un spēku, mums ir jāņem vērā tās saistība ar Viņa nokāpšanu, tas ir, ar visdziļāko pazemojumu, kurā Kristus, patiess Dievs un patiess cilvēks, Sevi ielika.

Kopš Ādama grēkā krišanas visi cilvēki atrodas grēka, bauslības, nāves un velna cietumā. No Savas mūžīgās mīlestības un žēlastības Dieva Dēls mūs atbrīvoja šādā veidā: Viņš pieņēma cilvēka veidolu un ļāva Sevi ievietot mūsu cietumā mūsu labā. Viņš palika šajā cietumā visu savu zemes mūžu, īpaši tad, kad lēja asinssviedrus Eļļas kalnā, karājās pie krusta un beidzot atdeva Savu nevainīgo dzīvību. Nāve un velns skatījās uz šiem notikumiem ar prieku, jo viņiem šķita, ka ir triumfējuši pār Kristu.

Pat tad, kad Kristus nonāca šīs pasaules zemākajās vietās, Viņš nezaudēja Savu dievišķību. Tā vietā Viņš labprātīgi atteicās no Savas dievišķās godības izmantošanas, lai upurētu Sevi kā izpirkšanas upuri par mūsu grēkiem. Kad Viņš to darīja, Viņš piedzīvoja, cik varens saimnieks ir izveidojis šo cietumu saviem ieslodzītajiem. Ar Savu dievišķo spēku Kristus pārrāva visas nāves saites, jo, kā Pēteris teica savā Vasarsvētku sprediķī, nebija iespējams, ka nāve Viņu paturētu savā varā. Uzvarējis, Viņš piecēlās no kapa un publiski uzvarēja visus ienaidniekus, kuri gribēja Viņu turēt gūstā. Pēc augšāmcelšanās Viņam palika tikai viena lieta: Viņa ieiešana pilnā valdīšanā. Tas notika ar Viņa krāšņo debesbraukšanu un Viņa sēšanos pie Tēva labās rokas.

Cik brīnišķīgs, mierinājuma un prieka bagāts darbs ir Kristus debesbraukšana visiem, kas Viņam tic! Tā visu, kas iepriekš bija turējis gūstā mūsu dvēseli, pārvērta par mūsu gūstekni. Pēc savas būtības mēs visi esam grēka gūstekņi un kalpi, tāpēc mums jādara tas, ko grēks vēlas. Bet līdz ar Kristus debesbraukšanu grēks tagad ir mūsu gūsteknis, un tam ir jādara tas, ko mēs vēlamies. Tas joprojām var mūs kārdināt, bet pat tas mums var nākt par labu. Jo, ja vairs nebūtu kārdinājumu grēkot, mūsu ticība drīz atdzistu, lūgšana kļūtu remdena, un Vārds tiktu slinki apdomāts un pētīts. Grēkam ir jākalpo, lai dubultotu mūsu dedzību pret to (grēku) un lai mēs vēl stingrāk satvertu Kristu un Viņa žēlastību, lai pat par grēku mēs varētu teikt: “Tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu.” (Rom.8:28)

Tā tas ir arī ar nāvi, šo šausmīgo cilvēces ienaidnieku, šo zemisko indi, visbriesmīgāko sodu, ko Dievs uzlika grēka dēļ. Kristus debesbraukšana padara arī nāvi par gūstekni visiem ticīgajiem. Tā var turpināt biedēt, bet nevar mūs uzvarēt. Tās šausmas mudina kristiešus vēl steidzamāk bēgt pie sava Glābēja, lai meklētu Viņa palīdzību, aizsardzību un glābšanu. Tā palīdz viņiem nopietnāk sagatavoties aiziešanai no laicīgā, lai ieietu mūžīgajā. Ja nebūtu nāves, kristieši nekad nemeklētu Dieva Vārda mierinājumu.

Tas attiecas arī uz Bauslību. Tās lāsts vairs nekaitē kristietim; tā tikai liek viņam meklēt žēlastību un svētību pie Kristus. Bauslības pērkons ir pārvērties auglīgā pērkona negaisā, pēc kura Evaņģēlija sēja dīgst un plaukst vēl krāšņāk.

Visbeidzot, patiesi ir arī tā, ka pats sātans ir mūsu gūsteknis. Mūsu daba pakļauj mūs visus viņa tirānijai. Bet tagad, kad mūsu Glābējs Kristus sēž Savā debesu tronī, sātans ir mūsu gūsteknis. Tagad mazs vārdiņš – Jēzus – var viņu gāzt. Velna viltība un spēks vairs nevar izdarīt neko citu, kā tikai, ka tas neļauj ticīgajiem kļūt drošiem un ka viņi tamdēļ vēl cītīgāk uztic sevi Dieva aizsardzībai un dodas šīs dzīves ceļos vēl drosmīgāk (bet uzmanīgāk).

Tādējādi, ja mēs pareizi saprotam Kristus debesbraukšanu, tad tā ir kā līdzeklis, ar kuru visi mūsu dvēseles ienaidnieki tika sagūstīti ar Viņa uzvarošo nāvi un augšāmcelšanos. Tāpēc teiksim Kristum pateicību par mūsu pestīšanas darba krāšņo pabeigšanu. Ticībā satversim Viņa vareno aizsardzību un tādējādi būsim pasargāti no visiem mūsu ienaidniekiem. Atvērsim savas sirdis Viņam un būsim piepildīti ar Viņa dāvanu bagātību.

Viņam lai ir slava, gods un pielūgšana mūžīgi!