Kristus meklē visus, kas ir nomaldījušies
“Bet visādi muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai klausītos Viņu. Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja un sacīja: “Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar tiem.” Tad Viņš tiem stāstīja šādu līdzību: “Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs? Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis. Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga. Vai arī – kura sieva, ja tai ir desmit graši un tā vienu no tiem ir pazaudējusi, neaizdedzina sveci un neizmēž māju, rūpīgi meklēdama, līdz kamēr tā to atrod? Un, atradusi to, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes un saka: priecājieties ar mani, jo es savu grasi esmu atradusi, kuru biju pazaudējusi. Gluži tāpat, Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas.”” [Lk.15:1-10]
Kristus meklē visus, kas ir nomaldījušies. Kas viņi ir? Daži klīst pa pagānu tuksnešiem, neko nezinot par Dievu un viņu Pestītāju. Citi ir uz acīmredzamas neticības ceļa, atklāti dzīvojot netikumos. Vēl citi, tāpat kā pazudušais dēls, pamet savu dievbijīgo vecāku māju un kristiešu sadraudzību, noraida saņemtos kristīgos norādījumus, ignorē viņiem dotos pārliecinošos brīdinājumus un aizmirst pašu dotos iesvētību solījumus. Viņi iet kopā ar bezdievīgo pasauli tās niecības ceļā, vairs nerūpējas par Dieva Vārdu, Baznīcu, Svēto Vakarēdienu, lūgšanām, Debesīm un elli. Tie, kas ir nomaldījušies, var atrasties pat kristiešu vidū, baudot ciešu sadraudzību ar viņiem, ārēji dzīvojot un runājot kā kristieši un pat dedzīgi domājot par Dieva valstību.
Visi tie, kas ir nomaldījušies rīkojas dabiski un miesīgi, jo katrs no mums pasaulē ierodas bez patiesas Dieva mīlestības, bez patiesām bailēm no Dieva un bez patiesas uzticēšanās Dievam. Tā vietā mums ir neīsta mīlestība pret sevi, pret grēku, pret pasauli un tās niecību. Neviens pēc savas dabas nedzīvo sadraudzībā ar Dievu. Bet cilvēki nomaldās dažādos veidos. Viens samudžinās alkatības un naudas mīlestības ērkšķos. Vēl cits iekrīt iekāres purvā. Trešais mēģina pacelties stāvajos lepnuma, paštaisnības un tamlīdzīgos augstumos. Viņi visi attālinās vienādi tālu prom no Dieva. Tomēr Kristus meklē tos visus. Viņš meklē visu pasauli.
Šī iemesla dēļ Vienpiedzimušais Dieva Dēls no mūžības nolēma kļūt par cilvēku un pazemināties, lai kļūtu mums līdzīgs mūsu ciešanās. Viņš piepildīja šo mūžīgo, svētīto lēmumu. Ar asinīm un nāvi pie krusta Viņš izpirka visu cilvēku grēkus un atpestīja tos, lai atgrieztu sava Debesu Tēva rokās. Tieši tas ir Kristus amats: meklēt visus, kas ir nomaldījušies. Tāpat kā Vecās Derības augstais priesteris uz savas krūšu plātnes nēsāja visu Izraēla cilšu vārdus, tā arī Kristus uz savas sirds nēsā visu pazudušo cilvēku vārdus. Tie ir ierakstīti Viņa visazināšanas grāmatā un iegravēti Viņa caurdurtajās rokās. Viņš meklē visus, kas maldās, gan bagātos, gan nabadzīgos, gan zemos un nicinātos, gan arī augstos un cienītos, gan vienkāršos, gan mācītos, gan bērnus, gan pieaugušos. Viņš nepārtraukti meklē un to darīs līdz pat pasaules galam katrā zemē un katrā tautā.
Neviena persona nav pārāk nenozīmīga, lai netiktu iekļauta šajā meklēšanā un lai nebūtu daļa pie Kristus centieniem glābt dvēseles. Neviens cilvēks nav nomaldījies tik ļoti vai tik tālu, lai viņu nevarētu atrast un augšāmcelt. Neviens nav izdarījis tik lielu noziegumu, ka Tēvs un Pestītājs vairs nevēlētos viņu pieņemt. Neviens cilvēks nav tik liels grēcinieks, lai Kristus par viņu kautrētos. Nē, Kristus pat atzīstas skarbo, liekulīgo un paštaisno farizeju priekšā, ka viņš mīl grēciniekus un ir to draugs, un ka viņa sirds sāp par katra cilvēka posta stāvokli. Kristus tos visus meklē. Kristus neatmet nevienu, kas nāk pie Viņa; Tā vietā Viņš tos visus pieņem.
Ak, kāds gan tas ir mierinājums! Katrs no mums atrodas Labā Gana uzmanības centrā. Viņš un Viņa žēlsirdība seko mums no pirmā mūsu dzīves mirkļa. Viņš vēlas mūs atgriezt pie Sava Tēva un laiku beigās pulcināt mūs visus pie Viņa debesīs. Kristus ar maigu mīlestību raugās uz tiem, kuri jau ir atzinuši savus kļūdainos ceļus. Viņš nerēķina mūsu grēku daudzumu, apmēru un smagumu, lai dāvātu žēlastību, kuru Viņš mums parāda. Tieši tas, ka esam pazuduši grēcinieki, ir iemesls, kas Jēzu Kristu mudina mūs pieņemt.
Ieskaties