Kristus mīlestības plašums, augstums un dziļums

Kad taisnības saule bija uzlēkusi, šie vārdi un šie tēli kļuva daudz skaidrāki.

Ķēniņš Dāvids runāja ne tikai par Kristus ciešanām un nāvi, bet arī par Viņa augšāmcelšanos un debesbraukšanu, jā, par Viņa vārdiem pie krusta, Viņa drēbju izdalīšanu utt. (Ps.22:19, 68:19). Daniēls deva norādījumus par laiku, kad tam jānotiek, un Miha stāstīja par vietu, kur gaidāmajam Glābējam jāpiedzimst (Dan.9:26; Mih.5:1). Tomēr visi Tā Kunga ticīgie gaidīja un cerēja uz vienu un to pašu, kas viņus iepriecināja, tā bija viena un tā pati debešķīgā gudrība, kas nesa tiem mierinājumu.

Proti, viņi gaidīja Ciānas Glābēju, runādami dažādos vārdos un dažādos tēlos, kurus sastopam visur Svētajos Rakstos: Ābrahāma Svētība, Dāvida Dēls, Kungs pār Israēlu, Ciānas Ķēniņš, Pestītājs, lielais Pravietis, Tā Kunga Atvase, visu pagānu Iepriecinātājs, tautu Ķēniņš un Skolotājs, pagānu Gaisma, Tā. Kunga Elkonis, Tā Kunga Svaidītais, Dieva Svētība no Ciānas, taisnības Sludinātājs lielā draudzē, Ciānas zeltītā roze utt.

Īsi sakot, par Viņu liecina visi pravieši, kuri runā par Viņa izpirkuma asinīm, par taisnības dāvanu un grēku piedošanu Viņa vārdā. Jesaja saka: “..Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus viņam. ..ar savu atziņu mans taisnīgais kalps palīdzēs daudziem iegūt taisnību, uzņemdamies uz sevi viņu noziegumus” (Jes.53:6, 11).

Jeremija saka: “”Redzi, nāks dienas,” saka Tas Kungs, “kad Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu, ne tādu derību, kādu Es citkārt slēdzu ar jūsu tēviem.. ..Es piedošu viņa noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!”” (Jer.31:31-32, 34).

Ecēhiēls saka: “Mans kalps Dāvids būs viņu ķēniņš”.. Es slēgšu ar tiem miera derību, tā būs mūžīga derība” (Ec.37:24, 26).

Daniels saka: “Ir nolemts par tavu tautu un tavu svēto pilsētu dot tām septiņdesmit nedēļas laika, lai apgrēcība izbeigtos, grēku mērs taptu pilns, lai izpirktu un salīdzinātu pārkāpumus un panāktu mūžīgo taisnību, lai pie-pildītos praviešu skatījumi un pasludinājumi par nākotni un lai iesvaidītu visusvētāko” (Dan.9:24).

Hozeja saka: “Bet Es gribu atsvabināt vip.us no pazemes valsts varas un izglābt no nāves. Nāve, kur ir tava inde un sērgas? Elle, kur ir tavs iznīcības spēks?” (Hoz. 13:14).

Miha saka: “Bet tu, Bētleme Efratā, kas esi maza starp tūkstošiem no Jūdas, no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Israēlā un kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos” (Mih.5:1).

Hagaja saka: “Jo tā. saka Tas Kungs Cebaots: vēl tikai īss brīdis, ka Es satricināšu debesis un zemi, jūru un sauszemi” (Hag.2:6) un nāks visu pagānu cerība.

Caharija saka: “Jo redzi: Es likšu nākt Savam kalpam Cemaham [zaram, atvasei]. Un redzi,.. uz šo vienu akmeni vērstas un raugās septiņas acis, — Es pats iegrebšu viņa uzrakstu, tā saka Tas Kungs Cebaots, un visus šās zemes grēkus Es izdzēsīšu vienā dienā” (Cah.3:8-9).

Maleahija saka: `”`Redzi, Es sūtīšu Savu sūtni, kam būs sataisīt Manu ceļu Manā. priekšā. Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat. Raugi, Viņš jau nāk!” saka Tas Kungs Cebaots” (Mal.3:1).

Jesaja saka: “Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēl un mūsu grēku dēl satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti” (Jes.53:5).

Miha saka: “Viņš atnāks pie mums atkal atpakaļ, Viņš apžēlosies par mums; mūsu vainas Viņš griezīs atkal par labu. Visus mūsu grēku darbus tu liec iemest jūras dziļumos” (Mih.7:19).

Caharija saka: “Uz asins derības pamata, ko Es esmu ar tevi slēdzis, Es atsvabināšu tavus cietumniekus no bedres, kurā nav ūdens” (Cah. 9:11).

Un vēl: “Tanī dienā. Dāvida namam un Jeruzālemes iedzīvotājiem kļūs atklāts un pieejams avots pret grēku un pret nešķīstību” (Cah.13:1).

Vairāk liecību neminēšu, bet jau te jūs varat redzēt, cik gara ir virkne! Tajos visos ir Tā Kunga Gara atklāsme, kas liecina par apsolīto Varoni, Glābēju, čūskas Satriecēju, un tajos ir šīs ilgas un nopūtas: lai no Ciānas nāk palīdzība un lai Tas Kungs glābj Savu paverdzināto tautu (Ps. 14:7).

“Ak, kaut Tu pāršķeltu debesis un nonāktu zemē, ka kalni sakustētos Tava vaiga priekšā!” (Jes.64:1).

“Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības” (Gal.4:4, 5).

“Tāpēc, pasaulē ienākdams, Viņš saka: upurus un dāvanas Tu neesi gribējis, bet miesu Tu Man esi radījis. ..raugi, Es nāku, grāmatā par Mani ir rakstīts, Tavu prātu darīt, ak, Dievs!” (Ebr.10:5, 7) — Tēvs, Tu pašus upurus neesi vēlējies, bet Mani, cilvēku, Manu miesu, kas nodota par grēku piedošanu — sievas dzimumu, patiesu cilvēku, kas ziedots par visiem cilvēkiem kā upuris. “Miesu Tu Man esi radījis” (saskaņā ar tekstu), “grāmatā par Mani ir rakstīts”. Kāds bagātības dziļums — gan dievišķā gudrība, gan atziņa! Cik neaptverami Viņa spriedumi un neizdibināmi Viņa ceļi!

“To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs kļūtu Dieva taisnība” (2.Kor.5:21). “Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi..” (Rom.8:3).

“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis..” (Jņ.3:16) — bet kurš gan var uzskaitīt visus šos celsmīgos vārdus!

Ak, kaut Dievs mums dotu gudrības un atklāsmes Garu, kas sniegtu atziņu un apgaismotu mūsu prāta acis, lai mēs saprastu, kādai cerībai Viņš mūs ir aicinājis, un līdz ar visiem svētajiem mēs aptvertu, kāds ir Kristus mīlestības plašums, augstums un dziļums, kas pārspēj visu prātu un saprašanu!