Kristus patiesi ir augšāmcēlies

Šos vārdus, ka Kristus patiesi ir augšāmcēlies, kā bērns dzejoli, prot noskaitīt daudzi. Šī ir atbildes frāze uz vārdiem KRISTUS IR AUGŠĀMCĒLIES, bet izšķirošais slēpjas pieturzīmēs, ko lietojam. Būtība parādās izteiksmes līdzekļos, kuri atklāj šo vārdu dziļāko nozīmi un izpratni par teikto kopumā.

Mazticīgie visticamāk šo lietos jautājuma izteiksmē, sakot, tiešām? Vai Kristus ir dzīvs? Jo skaidri zināms, tikai tas, ka Jēzus dzīvoja, cieta un mira, bet par mirušo augšāmcelšanos ir maz skaidru liecību. Visbiežāk tās ir vien leģendas un mīti un tie, kurus pēc nāves godājam kā mūžīgi dzīvos – tie tādi ir vien mūsu atmiņās un iztēlē. Turklāt jautājumu vēl sarežģītāku vai interesantāku padara dziļāki sekojošie jautājumi – vai konkrētais Jēzus bija tieši tas apsolītais žīdu Mesija? – pasaules glābējs? – Kristus? – Tiešām?

Ar izsaukuma zīmi šo sakāmo lieto lielākā daļa kristīgās pasaules pārstāvju. Kā nu ne, tas ir aizraujoši un tas ir prieks! Lieldienas ir kristiešu nozīmīgākie svētki un priecīgākais notikums – apsolījuma piepildīšanās! Kā Jēzus teica, tā notikās! – Viņš patiesi ir augšāmcēlies! – nāvei vairs nav uzvaras pār mums! Tomēr mēs zinām, ka viena (lai neteiktu liela) daļa starp kristiešiem ir tikai ārēji jūsmotāji. Sekulāri ticētāji atbildes uz prāta dziļākajiem jautājumiem visticamāk nemaz nav atraduši… Nav, jo nav meklējuši vai ir apslēpuši dziļākajos siržu kambaros visu, kas šķiet mulsinošs, neērts, nepatīkams jebšu nepieņemams. Tie ārēji ir priecīgi un kristiešiem tik līdzīgi, bet pildījuma būtība pēc pasaulīgo parauga: Ja-jā; Ha-hā; Hip-hip – Urrā!

Patiesa un dziļa ticība nav iespējama bez tās pamata licēja – proti paša Dieva iejaukšanās tavā dziļākajā būtībā. Tava sirds – vieta no kurienes rosās tava dzīvība – tava uzskatu un vērtību sistēma ir cieši un tieši saistīta ar to, kas aizpilda Dieva vietu tavā apziņā. Pat paši rūdītākie reālisti un ateisti nespēj šo vietu atstāt tukšu nedz saviem spēkiem aizpildīt. Taču arī pats ticīgākais kristietis nevar Dievu pilnībā savā sirdī uzņemt. Dievs ir Dievs vai Viņu pazīstam vai ne. Dievs IR (bija un būs) un punkts. Un tas tā ir neatkarīgi no viena otra vai visu cilvēku spriedumiem, lēmumiem, atļaujām vai aizliegumiem pašu prātos. Piekrist patiesībai vai noraidīt to – Tāds ir jautājums. Gribēt vai negribēt un pieņemt vai nepieņemt svētajos Rakstos mums atklāto Patiesību par Jēzu – tas ir pirmais solis ceļā no pazudināšanas uz pestīšanu.

Kristus ir miris, bet Jēzus ir dzīvs
Nedus tas kapā kā mironis stīvs.
Kristus par tevi no nāves ir cēlies
Milzīgais akmens no sirds nu ir vēlies!
Tāda priecīga ziņa nāk ticīgiem līdz
Lai tu patiesi tici, ka Dievs glābj ne mīts!

Respektīvi: Pasaulei Kristus nav (nav bijis vai ir miris). Reliģiozi jūsmotāji cenšas Jēzu paturēt savos prātos kā mūžam dzīvu (kā tēlu). Pēc augšāmcelšanās Kristus atklājas vien saviem ticīgajiem. Mt.23:39

Īsāk sakot – Priecīgas Lieldienas! Kristus ir augšāmcēlies!