Krīze neskar Vatikānu

Vatikāns ir tā pasaules valsts, kuru globālā finanšu krīze uztrauc vismazāk.

Pundurvalstiņas ekonomikai briesmas nedraud, jo tās finanšu pārvaldnieki jau aizvadītajā gadā, paklausot savu konsultantu padomiem un prognozēm par liela mēroga krīzi pasaules biržās, pārvērta atlikušās tās īpašumā esošās akcijas tīra zelta krājumos.

Šāda uzkrājumu politika gan Vatikānam nav sveša, jo jau 1929. gadā, kad Vatikāns saņēma no Itālijas kompensāciju par Pontifikāta valsts zaudēšanu, tika nolemts neieguldīt šo kapitālu uzņēmumu akcijās, lai nevarētu gadīties, ka, pašam nezinot, caur sarežģītiem uzņēmumu savstarpējās pakļautības mehānismiem Vatikāns finansētu ieroču fabrikas, prezervatīvu ražotnes vai citas baznīcas morālei nepieņemamas aktivitātes. Vatikāna krājumos ir gandrīz tonna tīra zelta, kuras vērtība ir aptuveni 19 miljoni eiro.

Pašlaik Vatikāna uzkrājumus sastāda 340 miljoni eiro valūtā, 520 miljoni eiro obligācijās un vairāk nekā 19 miljoni eiro zeltā un citos dārgmetālos. Jāatceras, ka Vatikāns negūst ienākumus no nodokļiem, jo tādu baznīcas valstī vienkārši nav, tāpēc minētās investīcijas ir nepieciešamas, lai uzturētu 2748 valsts pakļautībā strādājošos un vēl 929 pensionārus. Izdevumus rada arī baznīcas iestāžu uzturēšana, Vatikāna laikraksts “Osservatore Romano” un Vatikāna radio.

Lai pāvesta valsts varētu segt šos izdevumus, to finansiāli atbalsta arī baznīcas visā pasaulē, galvenokārt Vācijas, ASV un Itālijas diecēzes, kuras aizvadītajā gadā saziedoja gandrīz 30 miljonus dolāru.