Krusta koka augļi
“Bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst.” [1.Moz.2:17] “Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība.” [Jņ.6:54]
No zaļa koka (laba un ļauna atzīšanas koka) ir nācis grēks un nāve, no sausa koka (krusta koka) – taisnība un dzīvība.
Tādēļ ir sacīts: neēd no zaļa koka, citādi tu mirsi; ēd no sausa koka, lai nepaliktu miris. Tu gan gribi baudīt koka augļus; Es došu tev augļu pilnu, ražīgu koku, kura augļi nekad nebeigsies un nebūs apēsti. Taču – cik grūti bija atturēties no zaļā koka augļiem, tikpat grūti ir ēst jeb baudīt sausā koka augļus.
Jo toreiz augļi vilināja ar savu izskatu, solīdami dzīvību, prieku un visu labo; turpretī šeit redzama tikai nāve, ciešanas un bēdas; jo pirmais koks zaļoja, turpretī otrais ir sauss. Cilvēka sirdī ir dziļi iesakņojusies šī aplamība: viņš meklē dzīvību tur, kur ir droša nāve, un bēg no nāves tur, kur noteikti iemantotu dzīvību.
labs… :)
Āmen.
Cik viegli un vienkārši to pasaka Martins,
ka ticīgai sirdij te nav idz ko iebilst.
Jo prāts, kas no miesas, grib tiesāt un iesvilst…
Gribai iznīdēt ļauno, kas šķiet darbība cēla, nāk sajūsma līdz … un tad noved pie tēla:
1. Es zinu, kā ir pareizi
2. Man jāvairo labais un jādeldē ļaunais
3. Mans ceļš (mana rīcība) atmaksājas ar godu gan pasaulē gan mūžībā (…ja tāda reiz būtu)
Un šis elks – esmanmans stājas Dieva vietā un Jēzus nopelns atstāts novārtā un svētā Gara vietā priekšroku dod sajūsmai