Kura pusē esi tu?

Svētā Stefana dienā mēs īpaši atceramies svētos mocekļus, kas atdevuši dzīvību apliecinot patiesību. Svētais Stefans ir pirmais Jaunās Derības moceklis jeb martīrs.

Viņu liktenis ir vēsture, kas liecina, ka šī pasaule ienīst Dieva vārdu un mīl grēku. Tajā pašā laikā tā ir arī vēsture, kas liek kaunā komformistus-kristiešus, kuri kaunas apliecināt sava Pestītāja vārdu. Tā atklāj mūsu vājumu un dod drosmi būt Kristus lieciniekiem.

Pirmais vīrs, kam par ticību nācās maksāt ar dzīvību, bija Ābels. Kains ienīda savu brāli, jo Ābela upuri Dievs pieņēma, bet viņa neuzlūkoja. Kaina dievkalpojums bija pašizdomāts – bez īstas tīcības, savukārt Ābela dievkalpojums bija pareizs, jo viņš ticēja, ka Dievs ir žēlsirdīgs. Arī mūsdienās cilvēki ienīst tos sludinātājus, kas nosoda viņu viltus dievkalpošanu. Tomēr uzticīgam Vārda sludinātājam to ir jādara, citādi viņš nav patiess Kristus liecinieks.

Ķēniņa Joass valdīšanas laikā Jūdu tauta “kalpoja ašērām un elku tēliem. Tad nāca Dieva dusmas šo viņu pārkāpumu dēļ pār Jūdu un Jeruzālemi. Un Tas Kungs sūtīja viņu vidū praviešus, lai viņus atkal atgrieztu pie Tā Kunga, un tie griezās pie viņu sirdsapziņas, bet viņi neklausījās.” [2.Lk.24:18-19] Tomēr Dievs vēlējās viņus brīdināt, lai tie nenāktu mūžīgā pazudināšanā. “Tad Dieva Gars nāca pār Zaharju, priestera Jojadas dēlu, un viņš nostājās kādā paaugstinājumā tautas priekšā un sacīja: “Tā saka Dievs: kāpēc jūs pārkāpjat Tā Kunga baušļus? Tas nebūs jums par labu! Ar to jūs esat To Kungu atmetuši, un Viņš atmetīs jūs!” [2.Lk.24:20] Zaharja, piepildīts ar Dieva Garu, pasludināja patiesu vēsti. Bet tauta grēka dēļ nevēlējās dzirdēt nedz brīdinājumus, nedz atgriezties no grēkiem. “Bet viņi cēlās, sazvērēdamies pret viņu, un, paklausīdami ķēniņa pavēlei, tie viņu nomētāja ar akmeņiem Tā Kunga nama pagalmā.” [2.Lk.24:21]

Jānis Kristītājs pārmeta Hērodam kopdzīvi ar sava brāļa sievu. Par to Jānis tika ieslodzīts un vēlāk nonāvēts.

Stefans sauca: “Kuru no praviešiem jūsu tēvi nav vajājuši? Viņi nonāvējuši tos, kas iepriekš sludinājuši Taisnā nākšanu, kura nodevēji un slepkavas jūs tagad esat kļuvuši.” [Ap.d.7:52] Par to viņu līdz nāvei nomētāja ar akmeņiem.

Visus šos gadījumus kaut kas vieno. Svētie vīri bezbailīgi pasludināja grēku par grēku un pavēstīja sirdsapziņai Dieva likumu, gan runājot par maldu mācībām, gan par atklātiem grēkiem.

Bauslības sprediķa mērķis ir grēcīguma apziņas modināšana un klausītāja sagatavošana Evaņģēlijam. Sprediķis neaprobežojas ar formālas nožēlas panākšanu, kas izteikta vienīgi vārdos. Tiek pieprasīta bezierunu atteikšanās no grēka. Un tas izraisa dusmas. Daudzi, protams, ir gatavi tēlot nožēlnieku, bet retais patiesi nožēlo grēku. Grēku nožēlas patiesums atklājas tajā, ka turpmāk vairs netiek darīts aplamais, un nelietīgi iegūtais netiek izmantots savā labā.

Dieva vārda sludinātājus vajājusi ne tikai ticību noraidījusī pasaule, bet arī tie, kas it kā tic Dievam, tomēr tajā pašā laikā paliek savos darbos un grēkos, pareizi neizprotot un nepieņemot Dieva žēlastību.

Neviens nav pilnīgs, un nav pat tuvu tam. Neviens šajā dzīvē neizbēgs no grēka sitieniem. Visā mūsu dzīvē nav neviena mirkļa, ko mēs pavadītu bez mūsu grēcīgās dabas. Katram ir vajadzīgs Dieva likums, lai uzturētu grēcīguma atziņu. Tomēr ir milzīga atšķirība starp ticīgo un neticīgo.

Dieva bērns ņem vērā pārmetumus, atzīts Bauslības spriedumu par taisnīgu, un pat līksmo, ka viņa nepareizā rīcība ir nosaukta par grēku. Un pāri visam Dieva žēlastības spēkā Dieva bērns pieceļas no sava grēka.

Savukārt, neticīgo Bauslības sludināšana sadusmo. Viņš ir spēj paciest Evaņģēliju vienīgi tik ilgi, kamēr nav jānožēlo sava grēcīgā dzīve. Viņš pat var lietot Evaņģēliju kā savu ļauno darbu aizsegu. Bet patiesībā viņš netic, ka viņa grēki ir piedoti. Viņš meklē vienīgi atļauju palikt savos grēkos. Kad sludinātājs viņam šādu komfortu nenodrošina, viņu pārņem naids, kas kulminē kā vajāšanas. Svētie mocekļi ir tam piemērs. Cilvēki arvien paliek tādi paši. Patiesību neieredz arī šodien.

Ir vēl otrs, vēl svarīgāks, svētos mocekļus vienojošs fakts, proti, viņi bija ne vien Bauslības, bet arī Evaņģēlija sludinātāji. Kā sacīja Stefans, ka pravieši “iepriekš sludinājuši Taisnā nākšanu.” [Ap.d.7:52] Viņi dzīvoja no Evaņģēlija un sludināja to. Viņi cerēja un lūdza, lai viņu ienaidnieki arī tiktu izglābti. “Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!” [Ap.d.7:60] Tie bija Stefana pēdējie vārdi.

Kura pusē esi tu?

Vai tu esi grēku nožēlojošs apžēlots ticīgais Jēzus un Viņa liecinieku pusē? Ja tā, tad parādi to ar savu dzīvi. Atbalsti arī tos, kas tiek vajāti Jēzus liecības dēļ.

Vai tu esi grēka pusē? Tad saņem grēka algu – nāvi.

Jēzus saka: “Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts, un, kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts. Un, kas savu krustu neuzņemas un Man neseko, tas Manis nav vērts. Kas savu dzīvību manto, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to iemantos.” [Mt.10:37-39]

Viņš arī saka: “Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija.” [Mt.5:12]