Labās vēsts vārds
Pāvils “pilnībā nodevās vārda sludināšanai un liecināja jūdiem, ka Jēzus ir Kristus” (Ap.d.18:5). Apustulis bija tik cieši Kristus satverts, ka viņš ik dienas pārdomāja Dieva vārdu un sludināja Jēzu, pat būdams cietumā.
Ik dienas lasot un pārdomājot Rakstus, Pāvils necentās iemācīties kādus reliģiskus likumus, kurus pildīt. Apustulis Pāvils remdēja savu dvēseli ar Dieva dzīvo vārdu, kurš viņam bija devis jaunu dzīvi Kristū un kurš, par to viņš bija pārliecināts, arī turpmāk viņu uzturēs un stiprinās.
LABĀ VĒSTS JUMS!
Dieva dzīvais vārds ir labā vēsts jums. Dieva vārds nav tikai kādu apgrūtinošu reliģisku likumu krājums. Dieva vārds ir dzīvs, jo tas ir dzīvā un dzīvību radošā paša Dieva vārds. Raksti māca, ka visi cilvēki ir “miruši savos pārkāpumos un grēkos” (Ef.2:1; Kol.2:13) un tieši tādus Dievs mūs Kristū dara “dzīvus” (Kol.2:13). Tāpat kā Dievs iesākumā caur savu vārdu radīja dzīvību, tagad Viņš dāvā jaunu dzīvi tiem, kas ir garīgi miruši. Apustulis Pēteris raksta: “jūs .. esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda” (1.Pēt.1:23). Dievs ar savu dzīvo vārdu mūs dara dzīvus, un šis pats dzīvais vārds turpina darboties mūsos un mūs svētī.
Iespaidīgi un skaidri Pāvils Tesalonīkes kristiešiem skaidro, ka Dieva dzīvais vārds reāli darbojas ticīgajos. “Tāpēc mēs arī pastāvīgi pateicamies Dievam, ka jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir; jo pats Dievs darbojas ar savu spēku jūsos, kas ticat” (1.Tes.2:13). Jēkabs norāda, ka Dieva dzīvā vārda sēkla ir “iedēstīta” ticīgo sirdīs (Jēk.1:21).
Ja jūs neesat kristietis, bet vēlaties iepazīt Dievu vai arī ja esat ticīgs un vēlaties, lai jūsu ticība, kas celta uz Kristus pamata, būtu stiprāka, ēdiet no Dieva debesu mannas – Viņa dzīvā, dzīvu darošā, dzīvi pārveidojošā vārda. Apustulis Pēteris raksta: “.. kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti” (1.Pēt.2:2). “Cik bieži man atskanēja Tavs vārds, es to uzņēmu kā barību,” saka pravietis Jeremija, “un tas man bija par svētlaimību un sirds līksmību” (Jer.15:16). Psalmists pauž, ka visi, kas pārtiek no Dieva vārda, būs kā koki, kuri stādīti pie ūdens upēm. (Ps.1:3)
IKDIENAS VELDZE JŪSU DVĒSELEI
Kad Dieva Gars jums dāvā spēju aptvert, ko nozīmē tas, ka Dieva vārds ir “dzīvs un spēcīgs”, jums top skaidrāks arī šī paša dzīvā vārda spēks un kalpošana. Izprast un piedzīvot Dieva dzīvo vārdu nozīmē iemantot lielu mieru un prieku. Caur dzīvo vārdu mēs “augam un topam izglābti” (1.Pēt.2:2). Sprediķi un Bībeles stundas, kas balstīti Dieva vārdā, vairs neliksies garlaicīgi. Tie kļūs par svētkiem un veldzi jūsu izsalkušajām dvēselēm. Dzīvā vārda spēks un kalpošana jūsu dzīvi darīs aizvien līdzīgāku Marijas dzīvei, kura vairāk par visu pasaulē vēlējās klausīties Jēzus vārdos (Lk.10:38-42).
BAUSLĪBAS VĀRDS EVAŅĢĒLIJA VĀRDS
Pāvils, priecādamies par dzīvā vārda kalpošanu pie ticīgajiem, vairākkārt ir uzsvēris kādu īpašu lietu attiecībā uz Dieva vārdu. Tā mums jāņem vērā arī šodien. Mums ir jāsaprot, ka Dieva dzīvais vārds satur gan Bauslību, gan Evaņģēliju. Mēs nedrīkstam tos jaukt. Bauslība nokauj, bet Evaņģēlijs dara dzīvu (2.Kor.3:6). Ja šīs abas Bībeles mācības tiek sajauktas, tad skaidrā mācība par to, ko Dievs savā žēlastībā mūsu dēļ ir darījis Jēzū Kristū, kļūst neskaidra, un tas dara mūsu sirdis nemierīgas. Bauslības un Evaņģēlija sajaukšana atšķaida brīnišķīgās, dzīvu darošās Evaņģēlija zāles, un atņem tam spēku dziedināt grēku. Turklāt tiek atšķaidīta arī Bauslība, tā ka mēs sevi vairs neredzam kā uz nāvi slimus, kuriem nepieciešams dzīvu darošais Evaņģēlijs. Bauslības un Evaņģēlija sajaukšana laupa mums Dieva apsolījuma svētību: “Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu” (Rom.5:1).
Vēstulēs pirmajām kristiešu draudzēm Pāvils nemitīgi mudina izšķirt Bauslību un Evaņģēliju (sk. Gal.3 un Rom.7). Evaņģēlija vārds ir dzīvs, darbīgs un dzīvu darošs, jo tas rada ticību, kas savukārt nodrošina mums iespēju tikt savienotiem ar Jēzu Kristu, kurš pats ir dzīvība. Arī Bauslības vārds ir “dzīvs un spēcīgs” (Ebr.4:12), mūs apsūdzot un nolādot grēku dēļ. Tomēr lai gan Bauslības vārds ir dzīvs, tas nav dzīvu darošs (Gal. 3:2). Vienīgi Evaņģēlija vārds dāvā dzīvību! (Jņ.6:63)
DIEVA VISLABĀKĀ VĒSTS!
Un nu – visbrīnišķīgākā no visām svētībām, ko Dievs mums devis. Caur Dieva Garu Viņa dzīvais vārds mums dod iespēju redzēt un tikt savienotiem ar Jēzu, kurš ir dzīvais un iemiesotais Dieva vārds! Jēzū Dieva Vārds tapa miesa (Jņ.1:14). Tas, ka “Vārds tapa miesa”, bija tik neticami, brīnumaini un vareni, ka pat debesis atvērās un piepeši “bija redzama debespulku draudze, tie slavēja Dievu ..” (Lk.2:13).
Ir traģiski, ka daudzi cilvēki mūsdienās nekad nav pieredzējuši to prieku, ko dod tikšanās un savienošana ar Jēzu, kas ir dzīvais vārds. Pārāk bieži tie, kuri tikai dažreiz palasa Dieva vārdu, nemeklē neko vairāk kā vien acumirklīgu reliģisku padomu vai pacilājošas izjūtas, līdzīgas tām, kādas pārņem, lasot laicīgu dzeju.
Lasot, studējot, pārdomājot Dieva dzīvo vārdu mēs redzēsim Jēzu – dzīvo Iemiesoto Vārdu. Jēzus pats ir nepārprotami norādījis, ka Raksti “dod liecību” par Viņu (Jņ.5:39). Kad Jēzus pēc augšāmcelšanās ar diviem ceļabiedriem gāja uz Emavu, “iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti” (Lk.24:27). Vēlāk tajā pašā vakarā Jēzus augšistabā parādījās saviem mācekļiem un teica: “Visam bija notikt, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās” (Lk.24:44).
LAI JŪSU JAUNĀ, PRIEKPILNĀ DZĪVE SĀKAS JAU ŠODIEN!
Nevilcinieties! Lasiet Dieva dzīvo vārdu jau šodien! Tieciet savienoti ar dzīvo, dzīvu darošu, iemiesoto vārdu Jēzu (Atkl.19:13)!
Kad jūs Svētā Gara spēkā tiekat savienoti ar Jēzu – Dieva dzīvo Vārdu, jūs pieredzat Dieva lielo spēku un varu savā dzīvē, to pašu visspēcības varenību, kādu Dievs parādījis, uzmodinādams no miroņiem Savu Dēlu Jēzu (Ef.1:19-20)!
Piedošanu, bet šāds teksts pēc savas formas (galvenokārt izcēlumu dēļ) atgādina šamanisku buršanos, daudzreiz atkārtojot vārdu “dzīvs”, lai tas “ieēstos smadzenēs”. Pieņemu, ka teksta saturs ir saskaņā ar luterāņu teoloģiju, bet izpildījums liek domāt par vēlmi iemantot ticību, skaitot mantru ar vārdu “dzīvs”. Droši vien sajūtas dažādiem cilvēkiem ir dažādas, manējo iespaidojusi kāda vācu sektante, kas pirms dažiem gadiem mēģināja pievērst savai pārliecībai, lēnām lasot priekšā Jaunās Derības tekstu un to eksaltēti “izgaršojot”, pēc savas svarīguma izpratnes akcentēdama dažus vārdus. Droši vien viņa tā izprata Dieva vārda dzīvinošo spēju iedarboties uz mani, bet izraisīja tikai nepatiku – ne jau pret Svēto Rakstu fragmentu, kam bija atvēlēta otršķirīga loma, bet gan pret savu māžošanos.