Labo darbu lielā vērtība

Lai arī labajiem darbiem nav nekādas nozīmes, runājot par grēcinieka taisnošanu, jo pestīšana netiek piešķirta pēc darbiem, bet gan no žēlastības (Rom.3:28; Ef.2:8-9), nav pareizi apgalvot, ka labajiem darbiem nav vispār nekādas vērtības.

Apgalvot, ka labajiem darbiem nav nekādas vērtības, kā to Lutera laikā darīja anabaptisti, ir gan nebibliski, jo Raksti nenoliedzami atbalsta labos darbus (Ef.2:10; Mt.5:13-16), gan nesaprātīgi, jo pat sirdsapziņa, pamatojoties cilvēka sirdī ierakstītajā dievišķajā bauslībā, pamudina cilvēku darīt to, kas ir labs (Rom.2:14-15). Oponējot jūsmotājiem, Luters uzsvēra, ka ārpus mācības par taisnošanu labo darbu nozīmi ir grūti norvērtēt.

Oponējot anabaptistiem, Luters rakstīja:

“Skatieties, cik cēli viņi runā par labajiem darbiem, sakot, ka varētu tos visus atdot par vienu pašu grasi! Viņi tādējādi mēģina atdarināt mūs un mūsu mācību, jo ir dzirdējuši mūs mācām, ka labie darbi nepadara grēcinieku dievbijīgu, neizdzēš viņa grēkus un nesalīdzina viņu ar Dievu. Velns tam vēl pieliek klāt nedaudz no sevis un liek viņiem ienīst labos darbus tā, ka viņi ir gatavi tos visus pārdod par vienu pašu grasi.

Mēs mācam, ka salīdzināties ar Dievu, kļūt dievbijīgam, izdzēst grēkus ir tik augsts, varens un godpilns darbs, ka to ir spējis paveikt vienīgi Kristus, Dieva Dēls, un ka tas patiešām ir tīrs, īpašs vienīgā un patiesā Dieva un Viņa žēlastības darbs, salīdzinājumā ar kuru mūsu darbi nav nekas un neko nespēj. Bet ka šī iemesla dēļ labie darbi nebūtu nekā vērti – kurš gan būtu ko tādu mācījis vai dzidējis, ja nu vienīgi no velna melīgās mutes? Es nemainītu nevienu savu sprediķi, nevienu savu lekciju, nevienu savu rakstu darbu, nevienu savu Tēvreizi, nevienu pašu, pat ne vismazāko, no saviem labajiem darbiem, ko esmu paveicis vai ko vēl paveikšu, pret visiem pasaules dārgumiem; jo katrs no tiem ir labs darbs, ko Dievs ir paveicis caur mani un manī. Bet, ja to ir paveicis Dievs un tas ir Dieva darbs, tad kas ir visa pasaule, salīdzinājumā ar Dievu un Viņa darbu? Un, lai arī es caur šādiem darbiem netopu dievbijīgs – jo tas var notikt vienīgi caur Kristus asinīm un taisnību, bez maniem darbiem – tie tomēr ir darīti, lai slavētu un pagodinātu Dievu, un nestu labumu un labklājību manam tuvākajam, tādēļ nevienu pašu no tiem nevar atdot par visiem pasaules dārgumiem vai salīdzināt ar pasaules darbiem. Un šie smalkie salašaņas tos ir gatavi atdot par vienu pašu grasi! Patiesi, tur ir paslēpies sātans! Grūti viņu tur nepamanīt!”

Šāds augsts kristiešu labo darbu novērtējums pilnībā atbilst skaidrajām Rakstu mācībām. Kristiešu labajiem darbiem patiešām piemīt liela nozīme, un tam ir šādi iemesli:

• Tie tiek veikti saskaņā ar Dieva bauslības normu. Ja visi tie darbi, kuri netiek darīti saskaņā ar Dieva gribu, ir Viņa acīs bezvērtīgi un nepatīkami, tad tie, kuri tiek veikti saskaņā ar Viņa gribu, Viņa acīs ir neizsakāmi vērtīgi (Atkl.2:2).
• Tie ir paša Dieva darbi mūsos; jo Viņš ir visu kristiešu labo darbu izraisītājcēlonis (Fil.2:13; 2.Kor.3:5; 1.Kor.12:6-11; Ef.2:10). Ja visi tie “labie darbi,” kuru cilvēks dara, lai izpelnītos pestīšanu, Rakstos ir nosodīti kā “miesas darbi” (Gal.3:2-3, 10), tad ticīgo labie darbi Rakstos tiek slavēti un godināti kā “Gara augļi” (Gal.5:22-23), kurus viņos izraisa pats Dievs, lai pagodinātu sevi (Ef.2:10; Kol.1:5-6; 1.Tim.6:17-19; Tit.2:11-14).
• Tie ir zīmes un liecības, kuras apliecina grēcinieka atrašanos žēlastības stāvoklī, kurā viņš ir nonācis, pateicoties ticībai Kristum (Lk.7:47; 1.Jņ.3:14). Šī iemesla dēļ tie ir ārkārtīgi nozīmīgi pašam ticīgajam (Atkl.2:19) un visiem citiem (Mt.5:16).
• Tie ir neiznīkstoši un seko ticīgajam viņa mūžīgajā dzīvē, kur tie tiek bagātīgi atalgoti (Atkl.14:13; Mt.5:12; 19:29; 10:42; Gal.6:9), turpretī visus zemes darbus pastarajā dienā aprīs uguns (Mt.24:35; 1.Kor.7:31; 2.Pēt.3:10).
• Ticīgo labie darbi, no kuriem pats ievērojamākais ir Evaņģēlija sludināšana, ir iemesls, kādēļ Dievs atliek pastaro dienu (Mt.24:24; 1.Pēt.2:9). Tādēļ kristiešiem visos laikos ir īpaši centīgi jādara labie darbi (Gal.6:10; Ef.5:16; Kol.4:5) un kristīgiem mācītājiem ir allaž jāpamudina uz tiem (Tit.3:8; 1.Tim.6:17).
• Labo darbu darīšana ir mērķis, kura dēļ kristietis dzīvo uz zemes, Tiklīdz kā cilvēks sāk ticēt Kristum, viņš vairs nepieder pie šīs pasaules, bet pie debesu valstības (Fil.3:20; Jņ.5:24). Bet Dievs vēlas, lai Viņa svētie kādu laiku dzīvotu uz zemes un kalpotu Kristum, sludinātu Viņa Evaņģēliju un veiktu daudzus labus un Viņa vārdu pagodinošus darbus (Mt.5:13-16). Tas viss pierāda to, ka kristiešu labajiem darbiem patiešām piemīt liela nozīme. Luters saka:
  

  “Darbi, kurus mēs veicam savā aicinājumā, ticībā Dieva Dēlam, atspīd Dieva, svēto eņģeļu un visas Baznīcas priekšā.”