Lai laulība būtu laimīga

“Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.” [1.Tim.4:8]

Ja jūs jautātu pasaulei: “Kādā gadījumā mēs varētu cerēt, ka jauna pāra laulība būs laimīga un svētīga?” Tad pasaule varētu atbildēt šādi: “Pirmkārt, ja pārim ir laimīgas sirdis; otrkārt, ja viņi ir bagāti; treškārt, ja viņus saista vienmēr klātesoša mīlestība vienam pret otru; un ceturtkārt, ja viņiem ir izpalīdzīgi draugi. Tad nav šaubu, ka viņu laulība būs laba un viņiem nebūs tā jānožēlo.” Taču šī vārda patiesajā nozīmē laimīgi un svētīgi viņi var tapt tikai dievbijībā, par kuru šodienas tekstā raksta svētais Pāvils.

Tā tiešām ir taisnība, ka, lai laulība būtu laimīga, pāri visam ir nepieciešama laimīga sirds. Bet patiesi laimīgu sirdi dara tieši dievbijība. Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem tas nozīmē, ka cilvēks tic Kristum un uzticīgi un dedzīgi Viņam kalpo. Ikviens, kurš tic Kristum, noteikti zina, ka viņa grēki ir piedoti un ka Dievs ir ierakstījis viņa vārdu Dzīvības grāmatā, un ka Dievs līdz ar to ir Viņa žēlīgais Tēvs, kas uz viņu raugās ar labvēlību kā uz savu mīļo žēlastības bērnu. Kad dievbijīgi laulātie šādi domā par sevi un Dievu, kā gan lai viņiem nebūtu priecīga sirds? Atšķirībā no pasaulīgajiem laulātajiem viņi nemeklē prieku ārpus savas mājas vietas, tas ir, viņi nemeklē prieku pasaulē, kur valda tās mežonīgās vēlmes. Savas mājas vienkāršajā klusumā viņiem ir slēpti prieki, par kuriem nabaga pasaule neko nezina. Viņu sirdis ir piepildītas ar Dieva mieru, kas ir saldāks par visu pasauli, un tāpēc viņu sirdis paliek gaišas pat tad, kad viņu acis ir slapjas no asarām.

Tā ir taisnība – zināmā mērā – arī, ka ir vajadzīga kāda bagātība, lai laulība būtu svētīta. Pat īsā viena gada laikā ģimenes vajadzības ir lielas. Tomēr precēti cilvēki ir patiesi bagāti un labi aprūpēti, ja viņi ir dievbijīgi, jo tad viņiem ir bagāts Tēvs debesīs, Kura dārgumu krājumi ir neizsmeļami un Kura rokas vienmēr ir maigi atvērtas. Pat ja viņu māja citādi būtu pilnīgi tukša, viņi varētu tajā ievākties, jo dievbijība ir bagātākais līgavas pūrs un bagātākais līgavaiņa kapitāls. Tā nes Dieva svētību, un visur, kur šī svētība ir, tur ir arī pārpilnība.

Savstarpēja mīlestība ir vēl viens patiesi laimīgas laulības priekšnoteikums. Kvēlu jaunlaulāto mīlestību var atrast arī to sirdīs, kuros nav bijības pret Dievu, bet ak cik gan ātri tā pārvēršas vienaldzībā un pat naidā. Cik gan ātri šīs pasaules bērni aizmirst un lauž zvērestu, ko ir teikuši savam dzīvesbiedram. Dievbijība ir daudz drošāks laulības mīlestības un uzticības pīlārs. Kad līgava un līgavainis mīl viens otru Tai Kungā, kad savās kāzās viņi zvēr uzticību gan viens otram, gan Tam Kungam, tad viņi uzsāk īpaši dārgu kopību. Ja ar laiku kaut kas nonāk starp viņiem un draud šķirt viņu sirdis, viņi, baidoties no Tā Kunga, nekavējoties visā nopietnībā lūgs Viņu atjaunot viņu mīlestību. Tāpēc šī mīlestība nekad nevar pilnībā atdzist. Ja šķiet, ka tā tūlīt mirs, tad Dievs darbojas tā, ka liesmas, kas rodas no jauna, ir vēl spožākas kā iepriekš.

Visbeidzot, lai laulība būtu laimīga, vajadzīgajā brīdī ir jābūt draugiem. Katra laulība saskaras ar daudzām bēdām, taču svētīgi ir tie, kuru laulības pamatā ir dievbijība. Viņiem ir īsts draugs grūtā brīdī. Tā nav cilvēku nabadzīgā, mirstīgā, nepastāvīgā un neuzticamā draudzība. Tā vietā šis draugs vienmēr ir lielisks padomos un varens darbos. Viņš nemirst un nemainās, un Viņš nekad nepamet tos, kas Viņu piesauc. Viņi var jebkurā stundā stāties Viņa priekšā ar saviem lūgumiem, un tie tiks uzklausīti. Viņš sniegs viņiem mierinājumu visās bailēs, izglābs no visām briesmām un palīdzēs pārvarēt visas ciešanas. Tas, kurš ir viņu labākais draugs, ir arī viņu Dievs un Tēvs debesīs.

Ak, cik svētīga ir dievbijīga laulība! Tā ir Kristus un Viņa Baznīcas laulības attēls un svēto kopības Debesīs laicīgs priekšvēstnesis. Tā ir arī visdārgākā un skaistākā puķe, kas turpina ziedēt šajā bēdu ielejā.