Lai Tava dzīve nestu svētīgus augļus
Tieši jaunpiedzimšana rada mūsu sirds pārvērtību: ja iepriekš mēs pret Dieva vārdu izturējāmies vienaldzīgi, jā, pat naidīgi, tad tagad Dieva vārds mums kļuvis mīļš un dārgs, ka to mācāmies visu atlikušo mūžu un līdz ar Dāvidu sakām, ka viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstoš citas (Ps.84:11)! Tavs vārds ir saldāks par medu (Ps.119:103), vērtīgāks par zeltu, vislabāko zeltu (Ps.119:127). Es pārdomāšu Tā Kunga vārdu dienu un nakti (Ps.1:2), – tāda top mūsu mīlestība uz Dieva vārdu.
Tomēr mēs esam ne tikai garīgi, bet arī miesīgi. Mūsu sirdīs joprojām ir jūtama vecā nepatika un vēsums, kas liek mums atkal mosties un izbīties, tūlīt meklēt no šīm lietām glābiņu. Mēs zinām, kas sātanam padomā: viņš grib mums nolaupīt mīlestību uz Dieva vārdu un iedvest nepatiku, lai debesu manna mums garšotu tāpat kā Israëla bērniem tuksnesi – “mūsu dvēselēm riebj šī bada maize!” (4.Moz.21:5). Ja velnam izdodas, viņš ņem virsroku un cilvēka tukšā un trūcīgā sirds drīz atkal kļūst izsalkusi un izslāpusi pēc kāda cita piepildījuma, kas ir miesīgs un pasaulīgs, vai arī pēc kādas reliģiskas novitātes.
Diemžēl mēs arvien varam vērot šādu bēdīgu stāvokli arī kristiešu pulkā. Ar laiku cilvēka kritusī daba Dieva bagātīgas dāvanas pieņem arvien negribīgāk un drīz no vienas muļķības krīt otrā, un visbeidzot Dievs sūta spēcīgus maldus kā taisnīgu sodu par mūsu nepateicību, ziņkārību un nelabprātību. Kad Israēla bērni savos “kärību kapos” kurněja par netīkamo ēdienu un käroja gaļu, lokus, sīpolus, ķiplokus un gurķus ar garšvielām, tad Dievs tiem sūtīja gaļu, ka tie ēda un pārēdās, bet, kamēr tiem starp zobiem vēl bija gala. viņiem bija jāmirst no Dieva dusmām (4.Moz.11).
Mārtiņ Luters saka:
Nosodami ir tie kaprīzie gari, kas, dzirdējuši Dieva vārdus reizi vai divas, ar to apmierinās un vairs nevēlas, it kā viņi jau tagad zinātu visu un tiem pamācītājus vairs nevajadzētu. Tieši šis grēks ir jāierindo starp nāves grēkiem un jāsauc par šaurprātīgu nepatiku un pašapmierinātību, kas ir neglīts un atbaidošs netikums, ar ko velns ir saindējis un pievīlis daudzas sirdis, lai mūs uzveiktu un mums slepeni nolaupītu Dieva vārdu. Esi drošs- pat ja tu tiešām zinātu visu labāk un visās lietās būtu liels meistars tu tik un tā ik dienu dzīvosi velna valstībā, kurš neliksies miera ne dienu, ne nakti, bet ar viltu tavā sirdī iedegs neticību un ļaunas domas, kas cīnīsies pret Dieva vārdu un visiem baušļiem. Tādēļ tavā sirdī, mutē un ausīs ir nemitīgi nepieciešams Dieva vārds, bet, ja tava sirds ir tukša, neuzņēmīga un Dieva vārdu neklausās, tad velns tai uzbrūk un nodara tik lielu postu, ka beigās iedzen cilvēku pilnīgā izmisumā. Turpretī, ja cilvēks Dieva vārdus to spēkā uzklausa un ņem nopietni pie sirds, tie arvien viņā radīs bijību un jaunu iz pratni, labprātību un pielūgsmi, kas šķīstīs gan domas, gan sirdi.
Mums nepietiek vārdu, lai paustu šī jautājuma nozīmību – lai Dieva vārdus labprāt klausāmies un mācāmies. Tava dzīve nesīs svētīgus augļus vienīgi tad, ja Dieva vārdus tu aplūkosi ar dziļu nopietnību un žēlastību. Ar dziļu nopietnību un žēlastību tas nozīmē ne tikai ar skaistu ārieni un tradīcijām, bet no visas sirds un patiesi iedziļināties Dieva vārdos, lai meklētu To Kungu un saprastu, kas ir Viņš, kurš uz tevi runā Savus vārdus: tevi uzrunā lielais, žēlastības pilnais Dievs, kura vārdi ir mūžīga patiesība, jā, Dievs, kuru tu piesauc savā lūgšanā, Dievs, kura vārdi reiz tevi tiesās.
Šīs pārdomas ļaus saprast, kā tev vēl pietrūkst, lai izsalkušā garā tu lūgtu pēc žēlastības un sacītu: “Kungs, apžēlojies par mani! Mana nabaga sirds vēl ir tik cieta, nedzīva, neticīga, auksta un nepaklausīga, un visa mana būtība vēl tik grēcīga – Kungs, apžēlojies par mani, lai Tavs vārds paveic to, kas Tev pa tīkams, un izdeldē visu, kas Tev nepatīkams. Dari mani tādu, kādu Tu vēlies!”
Patiesi – tie, kas Dieva vārdam tuvojas šādi, bez augļiem nepaliks. Jo pats Dievs meklē un ar katru Savu vārdu vēlas mūs uzrunāt, apgaismot, atgriezt, mierināt, svētīt un svētdarīt. Katrs vārds ir domāts kā sēklas grauds, lai nestu mūsu sirdī mūžīgos augļus. Tātad vēlreiz: tavā dzīvē nebūs labāku un atbilstošāku mirkļu vērtīgu un paliekošu augļu nešanai kā tieši šie tie lai ir tavi mūžības mirkļi, kuru dēļ tu visu mūžību slavēsi To Kungu.
Ieskaties