Latvija, uz priekšu ar komunisma saukļiem!

Jauns gads ir iesācies. Tādēļ e-firziķis palūkojās, kā tad mums dzīvojas mazajā Latvijā, un kā piepildās mūsu valsts priekšstāvju … solījumi, kas mūsu “brīvvalsti” stūrē savienojoties ar salipināto Eiropu uz saulaino [ļoti] tāli.

Pirmais, kas atausa atmiņā ir nevis melīgie solījumi par to, kā būs iestājoties ES [man kā reiz pie sienas ir vairākus gadus vecs plakāts], bet gan Valda Zatlera priekšlasījums Saeimā 2007.gada 8.jūlijā [fragments]:

“Mēs esam ekonomiski augoša valsts. Tautas labklājība no tālas vīzijas pārtop par sasniedzamu mērķi. Taču tikai labklājība vien ne cilvēku, ne sabiedrību nedarīs laimīgu. To var panākt tikai tad, ja visi Latvijas ļaudis atbildīgi iesaistās valsts dzīvē. Darboties un nevis cīnīties ir mūsu uzdevums. Labklājībā valsts ir ietvars, kurā katram ir iespējas sasniegt savus mērķus.. Mans ideāls un mērķis ir laimīga un lepna Latvijas tauta.”

Pirmā doma, kas nāk prātā: “Kaut kas jau ir jāsaka.” Bet vai tieši šo? Kāpēc tieši šādas lietas runā cilvēks, kuru es cienu? Viņš mani, kā Latvijas Republikas iedzīvotāju dziļi aizvainoja.

Pirmkārt, man radās dažas asociācijas. Proti, no komunisma propogandas šajā gadījumā ir paņemta tikai sliktākā puse. Nevis tikai jācenšas iegalvot tautai labklājības un laimes iespējamību [ar nelielu atkāpi iestarpinot, ka vajadzīga vēl atbildības pilna iesaistīšanas valsts noteiktajā dzīvē], bet jāiet tālāk – no komunisma jāņem arī otra puse, kad vēsmas no gaišās nākotnes komunismā, tika mazā mērā ļauts baudīt jau konkrētajā brīdī praksē, piemēram, saņemot no valsts dzīvokli, norēķinoties par pirkumu veikalā, vai par degvielu.

Nožēlojami ir muļķot tautu ar vizonāru murgiem, kuriem it kā kuru katru brīdi jākļūst reāliem, iestājoties vēl neizjustam un nepārejšam orgasmam augstākajā fāzē. Fui komunistiem, un tiem, kas tā dara.

Tu varbūt sacīsi, ka prezidents jau neko nevar padarīt. Jā! Bet viņam taču ir “mērķis” un “ideāls,” tādēļ viņš vismaz varētu izrādīt kaut nelielu izpratni par to, kā dzīvo cilvēki mūsu valstī. Es tev saku – Mani aizvainoja šīs dzejiski izteiktās iespējamības, kurās vārdi „laime,” „labklājība” un „lepnus” ir kā pērles mēslos, tie ir zaudējuši savu nozīmi – vismaz manā izpratnē. Būtībā tie tiek lietoti izraujot no reālās dzīves konteksta.

Esmu patiešām neziņā, kādēļ man liek [iz]dzīvot tik dārgos laikos nepalielinot ienākumus. Un tautai uzliek pienākumu kļūt par teju teju izpildāmu saistību vergiem un verdzenēm. Varbūt izturīgākais beigu beigās saņems kādu īpašu balvu – laimi no paša prezidenta rokām?

Pēdējo laiku vēsture, pēc manām domām, liecina, ka vispasaules atbrīvošanās revolūcijas nu ir pāraugšas nerimstošos pilsoņu karos un partizānu terorismā, jo valsts vadītāji nerada nemazāko uzticību. Fakti runā paši par sevi. Laimīgu, labklājīgu un lepnu iedzīvotāju vietā ik uz soļa jāsastop izmisušas, depresīvas, uz iztikas minimuma dzīvojošas, un revolucionāri noskaņotas [uz jums laikam attiecas “nevis cīnīties”] dzīvas būtnes, kuras baidās pat iepīkstēties laikā, kad valda visāda veida brīvība [lasīt: безпридел]. Šo cilvēku acīs nav redzams vairāk mērķtiecības un sava darba vajadzības apziņas kopīgā mērķa labā, kā Staļina bezjēdzības nometnēs veicot vājprātībā vedošus darbus. [Tas gan izkausās krietni pārspīlēti. Jūs varat nepiekrist.]

Bet es patiešām ceru, ka kāds cilvēks kādreiz vēlēsies parūpēties par Latvijas iedzīvotājiem vairāk nekā Jēzus Kristus. Bet mani tas būtībā neuztrauc. Es aicinu turpināt katram rūpēties pašam par sevi, kā arī par saviem tuvākajiem. To vienu dariet un otru neatstājiet. Neesiet kā apdulluši lopi, kas izjauc ģimenes un apzog draugus. Esiet stipri.

Un meklējiet Dieva žēlastību, jo, pirmkārt tā ir vajadzīga ikvienam no mums. Novēlu jums palikt [abās nozīmēs] par kristiešiem, uz dzīvot kristīgu dzīvi, kas iesākusies šeit laikā, turpināsies tur mūžībā. Izmanto šo žēlastības laiku, nepaej garām baznīcai, un baznīcā iegājis, nesamierinies ar virspusējām zināšanām vai [iespējams] tur mācītājiem maldiem. Nē! Meklē Patiesību ik dienas Svētajos Rakstos Bībelē. “Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” [Mt.6:19-21] Neizšķied šo žēlastības laiku meklēdams “laimi,” “labklājību” un “lepnumu.”

Es ilgojos redzēt ticīgus un svētlaimīgus Latvijas iedzīvotājus. Varat to saukt par ideālu vai mērķi. Dievs svētī Latviju!