Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 25. Sinode

Nupat pasaule ir saņēmusi Viņa nemaldīgās eminences Romas pāvesta vārdu skaidrojumu par prezervatīvu lietošanu, proti, ka tos var lietot gan vīrieši, gan sievietes, lai samazinātu risku inficēties ar seksuāli transmisīvajām slimībām un HIV. Visgudrais nepieļauj kondomu lietot kā kontracepcijas ierīci, jo nav pieļaujami būt seksuāli aktīvam, bet neplānot grūtniecību.

Tomēr ielūkojoties LELB Sinodes dienas kārtībā, par šo būtisko jautājumu e-firziķis neatrada nevienu pašu vārdu! Tātad būtu jāsecina, ka Romas katoļu baznīca nebūt neietekmē LELB, kā dažiem tas šķiet.

Bet tomēr – pirmkārt, ko tad lems Sinode, un, otrkārt, kā LELB ticīgajiem rīkoties šajā būtiskajā jautājumā par kondomu?

Ja LELB Sinode par šo jautājumu neko negrasās lemt, tad LELB ticīgais varēs rīkoties pēc saviem ieskatiem, vai arī sekot Romas pāvesta mācībai.

Iespējams, LELB vadībai ir savi slēptie mērķi, proti, ja ticīgie izlems sekot Romas pāvesta mācībai jautājumā par kondomu lietošanu, tad LELB ticīgo dzīve automātiski būs Romas ietekmēta. Tādējādi vadība LELB paturēs it kā zem luteriskas baznīcas nosaukuma, tomēr faktiski ticīgo cilvēku dzīve būs Romas virzīta. Turklāt, formāli LELB nekad nebūs lēmis par Romiskām lietām, līdz ar to, tas viņus padarīs vēl nevainīgākus.

Pat, ja evaņģēliski luteriskās baznīcās arhibīskaps izlems slepenībā un nevienam nesakot lietot kondomu kā to nosaka Romas pāvests, vai arī savu, no LELB ticīgo vaigu sviedros pelnītās naudas, apmaksāto atvaļinājumu pavadīt inkvizitoru rekolekcijās, tas nekādā ziņā neietekmēs LELB luterismu, jo Sinode nekad nebūs lēmusi par šiem jautājumiem.

Tā redziet būs viņa privātā izvēle un darīšana, ko viņš darīja laikā, kad it kā nebija arhibīskaps, proti atvaļinājumā. Tās viņaprāt nebūt nav ar amatu nesavienojamas lietas, kā piemēram, uzdzīve un izlaidība, bet gan garīgs, dievbijīgs, svētīgs lūgšanās un meditācijā pavadīts laiks.

e-firziķa prāt, tā arhibīskapam ir kā lēkšana ar izpletni vai dārza kopšana – proti hobijs. LELB arhibīskapa hobijs ir Romas katoļu mācība un prakse.

Šis nabaga cilvēks, cienīgi lēnīgais +Jānis, garlaikots atsēž savas garās un vienmuļās darba stundas kancelejā vai Sinodē, sakostiem zobiem gatavojas kārtējam ārzemju braucienam, negribīgi uzstājas TV, radio vai cerīgajos festivālos, bet pārējā laikā… Jā, pārējā laikā viņš nododas pilnīgi un galīgi savam hobijam, kas ir pārņēmis visu viņa prātu un dzīvi.

Viņš kā izslāpis dzer un reibst no pāvesta mācībām un praksēm, kurās nekas slikts neesot. Arī inkvizitoru rekolekcijās nevienā dienā, nedēļā vai stundā viņš nesaskatīja neko nepieņemamu. Arī pāvesta mācībās, cik var spriest, viņš laikam nesaskata neko nepieņemamu luterānim.

Ja mēs daudz maz nopietni ielūkojamies šajā situācijā, tad godīgi sakot, LELB arhibīskaps jau gadiem ilgi ir “luterāņu arhibīskaps atvaļinājumā,” kurš ir atslēdzis savas smadzenes un pilnībā ir nodevies savam hobijam.

Lūdzu tikai, mīļais lasītāj un godātais arhibīskap, neuztveriet manus vārdus personīgi. Es runāju par konkrēto jautājumu, tādēļ citos apstākļos nesacītu šādus vārdus. Ja godātais arhibīskaps, piemēram, būtu ķīmijas skolotājs, tad man būtu pilnīgi viena alga kā un kur viņš pavada savu atvaļinājumu.

Bet kā tad ir – vai pašam arhibīskapam neliekas, ka viņš jau kādus gadus 10 nav atbilstošs ieņemamajam amatam? Un vai kaut reizi Sinode ir aicinājusi viņu par to vismaz aizdomāties? Vai aicinājusi pārskatīt savus ieskatus?

Ko tad lems Sinode, to mēs drīz uzzināsim. Lielas cerības gan viņi liek, ka beidzot pateiks Jānim – pietiek hobijot. Bet tad izrādīsies, ka sinodāļi spējuši vienīgi plēsties par pārējiem jautājumiem, par kuriem Sinode atkal un atkal lemj, proti LELB ap[iz]saimniekošanu.

To tad atstāsim uz uz sinodāļu sirdsapziņas, jo, ko Sinode nolemj, tā arī LELB dzīvo. Paši nolemj virzību, paši ieceļ airētājus, paši čunčina.

Šī ir maksas e-publikācija. Visiem, kuri izlasīja to, lūdzam veikt pārskaitījumu līdz 3. decembrim uz zemāk redzamo kontu. Paldies!