Ļaunuma izcelšanās
Lai gan cilvēku uzskati par ļaunumu, tā izcelšanos un raksturu atšķirsies, tomēr maz būs saprātīgu cilvēku, kas uzskatīs, ka ļaunums nepastāv. Ļaunuma pastāvēšanas fakts ir acīmredzams – ļaunums ir gan apkārt mums, gan mūsos pašos. Bībele šo ļaunumu sauc par grēku.
Tomēr tikpat acīmredzams fakts, kā grēka pastāvēšana, ir arī cilvēku vēlme sevi attaisnot. Uz Dieva jautājumu – “vai tu neesi ēdis no koka, no kura Es tev aizliedzu ēst? – Ādams atbildēja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un, es ēdu.” [1.Moz.3:11-12].
Līdzīgi arī Ieva, daudz nevilcinādamās atbild: “Čūska mani pievīla, un es ēdu”. [1.Moz.3:13] Gan Ādams, gan Ieva ne tikai cenšas novelt vainu no sevis un vainot kādu citu, bet konsekvencēs mēģina vainot Dievu.
Kā to liecina Sīraka gudrības grāmata, Makabeju laikos (ap II gadsimtu pirms Kristus dzimšanas) tendence par saviem grēkiem vainot Dievu, bijusi izplatīta parādība [Sīr.15:11-12]. Cik varam spriest no Jēkaba vēstules, apustuļu laikos pastāvējis viedoklis, ka Dievs pats spiež cilvēku grēkot [Jēk.1:13]. Līdzīgas idejas vēlāk pauda gnostiķi, bet Markions*, lai grēkā nevainotu Dievu, izdomāja divus dievus – vienu labo, no kura ceļas viss labais, bet otru ļauno, no kura ceļas viss sliktais. Labais Dievs pēc Markiona domām bija pārāks par ļauno, Vecās Derības Dievu.
Turpretī manihejieši**, uzskatīja, ka ļaunums ir sākotnējs princips, kas pastāv blakus Dievam, un ir neatkarīgs spēks, kas ierobežo Dievu un pret kuru Dievs cīnās. Daļa cilvēku savu sākotni rodot ļaunajā dievā, un tādēļ viņi esot caur un cauri ļauni, bet citus esot radījis labais dievs un šie cilvēki vispār neesot varējuši grēkot. Pastāvot vēl trešā cilvēku grupa, kuros labā matērija sajaukta ar ļauno matēriju. Šī ļaunā matērija vai būtība esot tā, kas spiežot cilvēku grēkot.
Vēlāk Markiona un manihejiešu uzskatus papildināja doma, ka Dievs daļu cilvēku esot nolēmis pazušanai, kas nozīmē, ka viņi ir spiesti grēkot. Šīs īsumā ir galvenās maldu mācības jautājumā par grēka izcelsmi, ar kurām cīnījās baznīcas tēvi pirmajos baznīcas pastāvēšanas gadsimtos.
Mūsdienās evolūcijas teorijas ietekmē Pirmās Mozus grāmatas stāsts par grēkā krišanu kā vēsturisku faktu tiek noraidīts, un ļaunums, nāve un dabas katastrofas vairs netiek saistītas ar cilvēka krišanu, bet uzskatītas par dabiskām parādībām. Šo uzskatu ietekmē kopš XIX gadsimta modernie teologi ir mēģinājuši grēkā krišanu un ļaunuma izcelšanos skaidrot psiholoģiski un socioloģiski – vai nu kā cilvēka iekšējo psihes procesu konfliktu vai arī kā apkārtējās sabiedrības radītu ļaunumu. Šie uzskati nav savienojami ar Bībeles mācību par grēka izcelšanos.
Mūsdienās cilvēku priekšstatus par ļaunuma izcelšanos nereti veidojuši arī vienā vai otrā hinduistu uzskatu sistēmā balstītas idejas. Parasti ļaunuma izcelšanos hinduisms saista ar zināšanu trūkumu, pieķeršanos reālajai pasaulei un cilvēka individuālismu.
Tādējādi arī grēks un vaina hinduistiem ir tikai ilūzija. Arī pagāniskajos latviešu tautas ticējumos tāda jēdziena kā “grēks” nav.
* – Markions dzīvoja II gadsimtā un darbojās galvenokārt Romā.
** – Manihejieši bija pravieša Mani sekotāji, kurš darbojās III gadsimtā. Mani mācība bija kristiešu, zoroastrisma un budisma uzskatu sajaukums. Pats Mani sevi pasludināja par Jēzus apustuli. Augustīns jaunībā bija pievienojies manihejiešu sektai un 9 gadus bija tai piederīgs.
Ieskaties