LELB diecēzes – drauds vienotībai
Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas diecēžu sistēma vieš zināmas bažas, tās ir pamatotas, un es ļoti labi saprotu arī tos cilvēkus, kuri vispār vēršas pret šādu ieceri.
Domāju, ka mūsu Baznīcai vēl nav bijis pietiekami ilgs atspirgšanas laiks, lai nonāktu pie mācības vienprātības, lai plānotās diecēzes ar bīskapu priekšgalā neizveidotos pārāk atšķirīgas. Varbūt uz to brīdi, kad pieņemsim jauno Satversmi, tā tomēr būs.
Ir jādomā arī par reāliem kandidātiem, kas varētu pildīt bīskapu amatus. Lai cik smuki tas izskatītos teorētiskā variantā, reālie cilvēki ar savu ticības pārliecību un mācību nāks un reprezentēs to arī savā diecēzē. Par to es bažījos.
Ja Satversme neregulēs būtiskus jautājumus ļoti precīzi, tad…
Piemēram, hrestomātiskais piemērs ar sieviešu ordinēšanu vai neordinēšanu. Proti, pilnīgi pieļauju, ka varētu būt tāds diecēzes bīskaps, kurš savā diecēzē to sāks darīt.
Tas ir viens jautājums, kas varētu radīt ļoti nopietnu šķelšanos Baznīcā.
[Pārpublicēts no laikraksta Svētdienas Rīts]
Vai tad tā šķelšanās sen jau nav radīta? Vai nu pa jaunam vai ne nekā, cik tad ir palikušas iekšs lelb tās draudzes, kas pieturās pie luteriskjiem principiem? Par pavēstu un pāvestiņu vēlēšanām nerunājot…
Ļoti interesants novērojums, Karklina kungs.
Ar cieņu,
gviclo
Es nav kungs, kungi sēž augstos krēslos…