Lielā krusta dienā par Kristus uzbraukšanu debesīs

Bet pēc tam Viņš parādījās tiem vienpadsmit pie galda sēžot un norāja viņu neticību un cietsirdību, ka tie nebija ticējuši tiem, kas pēc Viņa augšāmcelšanās Viņu jau bija redzējuši. Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” Un Tas Kungs, kad Viņš ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm. [Mk.16:14-20]

Mīļie draugi. Visiem kristiešiem jāzina, ka pasaulē ir nācis viņu vienīgais Pestītājs, piedzimis no savas Mātes jaunavas Marijas. Tāpat katram cilvēkam jāzina, ka tas pats Jēzus Kristus ir atgriezies pie Tēva. To mums jāzina tādēļ, ka Kungs Jēzus Kristus īsi pirms savām ciešanām ir lūdzis savu un mūsu Dievu sacīdams: “Tēvs, Es gribu, lai, kur Es esmu, arī tie ir pie Manis, ko Tu Man esi devis.” [Jņ.17:24]

Ar prieku mēs šodien uzklausām šo mācību: “Augsti ceļas Dievs, tautām gavilējot, Tas Kungs, bazūnēm vareni atskanot. Dziediet mūsu Dievam dziesmas, dziediet dziesmas mūsu valdniekam, jā, dziediet!” [Ps.47:6-7] Dieva izredzētie debesīs teic: “Alleluja! Jo ir sācis valdīt Kungs, mūsu Dievs, Visuvaldītājs. Priecāsimies, gavilēsim un dosim Viņam godu.” [Atkl.19:6-7] Ikviens patiess kristietis virs zemes no sirds saka: “Es ticu, ka Jēzus Kristus, Dieva un Marijas dēls, ir uzkāpis [uzbraucis] debesīs, sēdies pie Dieva, sava Tēva, labās rokas.” Ikviens šāds kristietis, es jums saku, tagad dzied: “Slavēts, kas nāk tā Kunga vārdā.” [Ps.118:26]

Ticības mācību, ko dzirdējām lasām no evaņģēlija, mēs tagad gribam mācīties un klausīties.

Kungs Jēzus Kristus ir uzbraucis debesīs

Kur tu, mans Jēzu nolaidies,
Tur pakaļ dzenos es patiess,
Nedz ļaušos sev` no tevis šķirt,
Ar tev es dzīvot grib` un mirt. Āmen.

Ja mēs vēlamies mācību par Jēzus Kristus debesbraukšanu aplūkot pareizi, mums visupirms ir jāapdomā laiks, kad Jēzus uzkāpa debesīs. Evaņģēlists [prieka mācītājs] Marks saka: “Kungs, pēc tam, kad bija runājis ar mācekļiem.” Šādā īsā veidā evaņģēlists apraksta to, kas notika četrdesmit dienās pēc augšāmcelšanās, kā to citi evaņģēlisti apraksta plašāk.

Tā nu Kungs Jēzus ir uzbraucis debesīs četrdesmit dienas pēc augšāmcelšanās no mirušajiem un desmit dienas pirms apustuļi saņēma Svēto Garu. Tik ilgi Viņš palika uz zemes redzams. Kāpēc?

Tāpēc, lai sapulcētu izkliedētos mācekļus, kā Labais Gans, un iepriecinātu izbiedētos. Tāpēc Viņš vairākkārt nāca mācekļu vidū, vēlēja mieru, [Lk.24:36] un bija prieks noskumušajiem. [Jņ.16:20] Viņš tik ilgi bija kopā ar mācekļiem arī tādēļ, lai tie jo dienas jo vairāk ticētu, ka Jēzus Kristus ir patiesi augšāmcelies no mirušajiem, un lai viņi droši šo mācību spētu sludināt pa visu pasauli. Tādēļ arī Viņš ir viņiem ne vien parādījies, bet arī ar viņiem ēdis, rādījis savs brūces un naglu rētas un licis tās aptaustīt. [Lk.24:43] Vēl Viņš ir tik ilgi bijis kopā ar mācekļiem redzamā veidā, lai rūpīgi gādātu par visām lietām, kas attiecās uz Viņa Baznīcas sapulcēšanu. Tādēļ Viņš no jauna ieceļot mācekļus amatā sacīja: “ejiet un dariet par mācekļiem visus ļaudis, kristīdami tos Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. [Mt.28:19] Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet kas netic, tas taps pazudināts. “

Ņemsim vērā, ka Jēzus Kristus nekad neaizmirst, ko reiz solījis. Jo kā Viņš pirms ciešanā un nāves apsolīja, ka mācekļi Viņu atkal redzēs, tā arī šeit tos iepriecina ar mīlestības pilniem Vārdiem. Viņa vārds ir patiess, un tu vari uz to paļauties. Viņš ir Patiesība, [Jņ.14:6] tādēļ Viņa mute nevar melot, nedz pievilt. Tad tici nu Viņa Vārdam. Ko Viņš tev sacījis un runājis, vienā vai citā vietā, to viņš tev dos un darīs.

Uz Viņa Vārdu paļaujies
Kaut tava sirds gan iegūsies
Neļauj sevi biedēt.

Kungs Jēzus solīja saviem mācekļiem tos iepriecināt. To Viņš arī darīja šis četrdesmit dienas. Nabaga mācekļi bija ļoti noskumuši, izklīduši kā avis, bet Kristus ar viņiem runā tik laipni. Ak! “Viņš neļaus nemūžam taisnajam šaubīties.” [Ps.55:23] Kā saka ķēniņš Dāvids. “Tā ir Tā Kunga žēlastība, ka mēs vēl neesam pagalam; Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals. diendienā, Viņš nes mūs pašus. Dievs ir mūsu pestītājs! Tas Kungs ir patvērums tam, kas apspiests, patvērums bēdu laikā.” [Raud.3:22; Ps.68:20. Ps.9:10] Viņš nemūžam nemainīsies. Labi tam, kas tic Viņa Vārdam, un gaida uz Viņa žēlastību.

Un tā Kungs Jēzus gribēdams redzamā veidā no šīs pasaules aiziet, un uzbraukt debesīs, visas lietas pareizi visupirms nokārto. Līdzīgi arī jārīkojas tev, kad nomani pienākam savu pēdējo stundiņu. Kad laiks ir doties ceļā pie Dieva, tad visas lietas ir jānokārto, lai tie, kas paliek pēc tevis, var dzīvot mierā, kā arī tu pats vari nomirt ar mierīgu un līksmu sirdi.

Pats Dievs pavēl pravietim Jesajam sacīt sirgstošajam ķēniņam Hiskijam: “apkop savu namu, jo tu miri un vairs nedzīvosi.” [Jes.38:1]

Pāri visām lietām turi prātā [apdomā], kā uzturēt savu garīgo namu, savu dvēseli un miesu. Ja tu rūpējies par laicīgo mantu, ko tu mirdams līdzi nepaņemsi, kādēļ negādā par sevi pašu, ka pēc nāves vari nonākt jaunā pasaulē un varētu palikt mūžīgā mierā? Ja tev šī laicīgā manta ir tik dārga, tad lai tava dvēsele ir daudz dārgāka par to. Apdomā to, kamēr tev vēl ir laiks, pielūdz Dievu, kamēr tev vēl ir vieta, dari labu. Rūpes par dvēseli neatliec līdz rītam, nedz arī līdz to pazaudē [tā iziet].

Kas zina, ak, cilvēk, kas ar tevi var šodien atgadīties? Kas zina, cik tev vēl atlicis žēlastības laika, lai atzītu savus grēkus, pielūgtu Dievu un atminēties savu Pestītāju Jēzu Kristu? Kas zina, kādā nāvē tu mirsi?

Tādēļ sagatavojies laicīgi. Sataisi savu sirdi, ka tā top ticības pilna uz Jēzu Kristu, pilna mīlestības uz Dievu un tavu tuvāko, pilna Dieva pielūgšanas, pilna ar ilgām un pacietību, pilna ar domām par mūžīgo dzīvošanu. Dzīvo taisnībā, labos darbos un godā. Sataisi savus locekļus un miesas, ka tur nevalda grēks. Kas labi ir dzīvojis, tas nevar grūti un nelabi mirt, bet, kas dzīvo nepareizi un bezdievīgi, tas mirst grūti un nelabi.

Otrkārt, ja gribam labi izprast mācību par Jēzus Kristus uzbraukšanu jeb uzkāpšanu debesīs, mums rūpīgi jāaplūko vietu, no kurienes Viņš uzbrauca debesīs. Evaņģēlists Lūka savā evaņģēlijā saka: “Viņš izveda tos līdz Betānijai” [Lk.24:50] Un pēc Kunga Jēzus uzkāpšanas debesīs, “atgriezās tie Jeruzalemē no kalna, ko sauc par eļļas kalnu.” [Ap.d.1:12] Šie vārdi māca mums, kā Kungs Jēzus kāpa eļļas kalnā, un no turienes uzbrauca debesīs.

Šeit mēs sakām un izsakām skaidri ar muti un sirdi, kā mēs ticam, ka Jēzus Kristus patiesi ar savu svēto miesu, acīm redzamā veidā, no zemes un no eļļas kalna, netālu no Betānijas, ar vienu augstāk un augstāk devies, un tad mākonis Viņu uzņēma tā, ka mācekļi Viņu vairs neredzēja. No tās vietas Viņš ir uzkāpis debesīs, un mums nevajag vairāk izdomāt, kā Viņš ir iebraucis debesīs. Jo tādēļ mākonis Viņu uzņēma, lai mums grūtas lietas domājot nekļūst grūti.

Mēs arīdzan nevaram citādi ticēt un mācīt, kā Dieva vārds mums māca. Evaņģēlists Marks saka: “un tas Kungs, kad tas ar tiem bija runājis, tika uzņemts debesīs, un sēž pie Dieva labās rokas.” Evaņģēlists Lūka raksta: “un tas gadījās, kad Viņš tos svētīja, šķīrās no tiem, un tapa debesīs uzcelts.” Un atkal: “šo mācījis, tapa Viņš tiem redzot uzcelts, un viens padebesis to uzņēma no viņu acīm.” [Lk.24:51; Ap.d.1:9]

Kā mēs nu stipri ticam, ka mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus patiess Cilvēka Bērns dzimis no jaunavas Marijas, cietis, nomiris, apraksts, un atkal augšāmcēlies. Un no sirds arī ticam, ka Viņš patiesi uzbraucis debesīs. Mēs arī ticam, kā Dieva vārds mūs māca, ka Viņš ne tikai redzamajās debesīs ir uzkāpis [ir ieņēmis], kas ir pār mūsu galvām šaubās, kā Dieva radība, kur Saule, Mēness un zvaigznes spīd, bet arīdzan uz neredzamo svēto vietu, kur Dievs parādās savā godībā saviem eņģeļiem un cilvēkiem.

Tur Kungs ir devis debesīs braukdams, nevis tādēļ, ka Viņš gribēja palikt tikai tur, kur ir Dieva izredzētie, svētie eņģeļi un cilvēki, bet Viņš ir paaugstināts augstāk, un sēdies pie Dieva labās rokas, pēc savas cilvēcības. To māca mums Dieva grāmata, stāstīdama, ka Kristus ir ne vien debesīs braucis, bet arī, “uzkāpis augstāk par visām debesīm.” [Ef.4:10] Svētais apustulis Pāvils raksta savā grāmatā ebrejiem: “Jēzus Kristus pacelts augstāk par debesīm.” [Ebr.7:26] Jo Viņš ir sēdies pie Dieva, sava Tēva, labās rokas.

Šī labā roka nav kāda radīta lieta kā cilvēkam vien labā un otra kreisā, “jo Dievs ir Gars; bet Garam nav miesa un kauli.” [Jņ.4:24; Lk.24:39] Tāpēc nemeklēsim Dieva tādu miesīgu locekli. Pat nedomāsim. Lai gan Dieva labā roka ir debesīs, tomēr tā nav tikai debesīs, nedz arī kādā konkrētā vietā debesīs. Bet tāpat kā Dievs piepilda debesis un zemi, tā arī Viņa labā roka.

Kas tad ir Dieva labā roka? Es atbildu: Dieva labā roka ir Dieva visvarenais spēks un gods, ko neviens cilvēks nevar nedz aptvert, nedz izteikt. Dieva spēks, kas zemi un debesis radījis, un vēl joprojām visu pasauli vada un uztur. Tā nav ieslēgta, nedz izslēgta. Šī labā Dieva roka visur ir klāt, iekš visām, pie visām un pār visām radītām lietām. Tā māca mums Dieva vārds tādas ticības lietas ticēt un runāt. Dieva labo roku sauc: “Dieva spēks, Majestātes labā roka augstībā, pa labo roku godības tronim debesīs.” [Lk.22:69; Ebr.1:3; 8:1] Par šo labo roku tiek sacīts: “Mana roka lika zemei pamatus, un Mana labā roka izplēta debesis.” [Jes.48:13] “Tava labā roka parādījusies Savā spēkā, Tava labā roka sadragājusi ienaidnieku.” [2.Moz.15:6] Ķēniņš Dāvids saka: “Tā Kunga labā roka ir augstu pacelta, Tā Kunga labā roka dara varenus darbus.” [Ps.118:16] Šī Dieva labā roka ir visur, un var mūs vadīt kā debesīs, tā arī uz zemes, un var mūs visur vadīt un uzturēt. [Ps.139:10]

Kad mēs runājam par lieliem kungiem un viņu spēku, tad sakām, ka šiem kungiem ir garas rokas, stipras rokas, kas tālu stiepjas. Līdzīgi runā arī ķēniņš Dāvids par Dieva visspēcību, spēku un varu: “Tev ir spēcīgs elkonis, Tava roka ir stipra, Tava labā roka pacelta.” [Ps.89:14]

Redziet nu mīļie draugi! Kad mēs sakām: “Es ticu, ka Jēzus Kristus ir uzkāpis debesīs un sēdies pie visuvaldītāja Tēva labās rokas,” tad mēs ticam un sakām, ka viņš valda līdz ar Tēvu un Svēto Garu, ar visu spēku un godu, pār visām lietām, visur un mūžīgi.

Kad ķēniņš Dāvids raksta: “Tas Kungs sacīja manam Kungam, sēdies pie manas labās rokas, iekams es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām,” [Ps.110:1] tad apustulis Pāvils šos vārdus skaidro: “Jo Viņam vajag valdīt, tiekāms Viņš noliek visus ienaidniekus Sev zem kājām.” [1.Kor.15:25] Un atkal: “Dievs Kristu uzmodinājis no miroņiem un sēdinājis pie Savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā.” [Ef.1:20-21] Apustulis Pēteris saka: “Kristus ir pie Dieva labās rokas, pēc tam kad Viņš uzkāpis debesīs un Viņam kļuvuši paklausīgi eņģeļi, varas un spēki.” [1.Pēt.3:22]

Tagad mēs saprotam, kā Kristus uzkāpjot debesīs un sēžoties pie Dieva labās rokas ir celts pilnīgā godā, spēkā un valstībā. Un šajā godā un valstībā Viņš visur visu iekš visiem dara.

Vēl mums jāmācās, kā Kristus mūsu Pestītājs ir celts pie Dieva labās rokas. Vai Viņam gods, spēks un valstība ir dota kā Dievam vai cilvēkam? Jūs, mani draugi, zināt, jeb jums bija jāzina, ka Jēzus Kristus ir Dievs un cilvēks [vienā īpašībā]. Kad nu tu tici un saki, ka Kristus ir sēdināts pie Dieva labās rokas, tad tev arī vajag saprast, ka gods un spēks tavam Pestītājam ir dots nevis pēc Viņa dievības, jo kā Dievs viņš arvien ir mūžīgs, līdzīgi kā Debesu Tēvs, un nav vajadzības, ka dievība tiktu uzņemta debesīs, sēdināta pie Dieva labās rokas. Nav arī vajadzības nodot tai jebkādu lietu, kas tai no mūžības nebūtu bijusi. Visaugstākais nevar tikt augstāk paaugstināts. Kas var dot kaut ko tam, kam pašam ir viss, un kas pats ir viss?

Bet Kristus ir šo godu un spēku ir saņēmis pēc savas cilvēcības. Kā cilvēks un pēc savas cilvēcības Viņš ir cietis visniknāko un lielāko kaunu, elles mokas, un pie krusta koka nomiris. Viņš, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! [Fil.2:6-8] Un svētais Pēteris arī raksta: “Kristus ir cietis miesā.” [1.Pēt.4:1] Tāpēc arī Kristus cilvēcībā, jeb Kristus kā cilvēks tika sēdināts goda krēslā.

Ņemiet vērā, ka Kristus cilvēka bērns, piedzimis no jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, tika aprakts, trešajā dienā izcēlies no mirušajiem, un saviem mācekļiem redzot, uzkāpis debesīs, un sēž Viņš arī pēc savas cilvēcības, kā cilvēks, pie sava visuvaldītāja Tēva labās rokas.

Šajā mācībā mēs redzam augstumu un godu, ko Kristus kā cilvēks saņēmis pēc savas cilvēcības. Viņš var darīt visu, ko vien grib debesīs un virs zemes. Viņš dzird visu, Viņš redz visu, Viņš ir pie savas Baznīcas un Draudzes, Viņš ir Vakarēdienā, pie ikviena cilvēka, un visās vietās, kur savā vārdā ir apsolījis būt. Jo tā Viņš pats runā: “Visas lietas Man ir Mana Tēva nodotas.” [Mt.11:27] Un atkal: “kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” [Mt.18:20] Un vēl citā vietā: “Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” [Mt.28:20]

Treškārt, ja mēs gribam pareizi saprasta mācību par Kunga Jēzus Kristus debesbraukšanu, tad mums rūpīgi jāpārdomā, kāpēc Viņš ir uzbraucis debesīs? Kāds mums labums no Viņa debesbraukšanas?

Debesbraukšana mums māca, ka Jēzus Kristus ar savu nāvi un augšāmcelšanos mūs pilnībā atpestījis no mūsu grēkiem, no Dieva dusmības, no mūžīgās nāves un elles mokām. Ja Viņš nebūtu savus un mūsu ienaidniekus uzvarējis, tad nebūtu sēdināts tādā goda krēslā.

Kad nu velns trako un ar lielām dusmām nāk, tad ejiet, jūs kristītie cilvēki, pie sava Pestītāja Jēzus Kristus. Viņš ir velnu uzvarējis. Lūdziet Viņu, lai Viņš aizdzen velnu, bet jūs sedz ar saviem spārniem. Viņš ātri var nomākt visus ienaidniekus, un darīt tos par nieku. “Viņa Vārds ir stipra pils, taisnais dodas turp un top pasargāts.” [Sal.pam.18:10] “Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?” [Rom.8:31]

Jēzus Kristus sēdēdams pie sava Tēva labās rokas lūdz par mums, kā īstenais augstais Baznīcas Kungs. Caur ticību, ko Viņš ir tevī dēstījis caur Svēto Garu, Viņš dod tev to, ko Viņš tev ir nopelnījis. Viņš lūdz savu Tēvu, lai Viņš piedotu mums mūsu grēkus, lai uzturētu mūs ticībā un žēlastībā līdz pastaram galam, un dāvātu mums debesu valstību. To māca mums apustulis Pāvils sacīdams: “Kristus Jēzus ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv?” [Rom.8:34] Un svētais evaņģēlists Jānis: “ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, kas ir taisns.” [1.Jņ.2:1]

Jēzus Kristus lūgšana dara mūsu darbu Dievam tīkamu. Jo “visa mūsu taisnība ir kā sārņains tērps.” [Jes.64:6] Mūsu miesa aptraipa Svētā Gara darbu mūsos. Lai gan daudz nešķīstību mēs darām, tās apklāj Jēzus Kristus gandarīšana Viņa lūgšanas dēļ.

Jēzus Kristus lūgšana loka sirdi Tēvam, ka Viņš mūs “svētī ar visu garīgo svētību un Kristū dāvā visas lietas. Jo Kristus ir Viņa vienpiedzimušais Dēls, uz ko Tēvam labs prāts.” [Ef.1:3; Rom.8:32; Mt.3:17] Tādēļ Tēvs nenieka neliedz Kristum. Tādēļ Kristū un no Kristus mums nāk “katrs labs devums un katra pilnīga dāvana.” [Jēk.1:17] Kad mēs lūdzam Dievu, tad Kristus lūdz mūsos, ar mums un par mums. Un vienīgi Viņa lūgšana izpelnās, ka tiek paklausīta mūsējā.

Pateicies savam Vidutājam un Pestītājam par šādu žēlastību un mīlestību, savās bēdās un nelaimē paļaujies uz sava brāļa Jēzus Kristus lūgšanu.

Ja tu gribētu, lai šajā pasaulē kāds tevis dēļ lūgtu augstu kungu, tad vajag sagādāt bagātīgas dāvanas. Bet Jēzus Kristus nevēlas nekādu citu dāvanu par savu lūgšanu, kā vien pateicīgu sirdi, klausīšanu Viņa vārdam, un lai tu tici un dzīvo tā, kā Viņš māca savā vārdā. Citu ļaužu lūgšana ir viltīga lieta, bet tā lūgšana, kas paceļas debesīs Dieva Dēlā un ar Dieva Dēlu, atnes daudz labumu no Dieva.

Kāpjot debesīs Kristu pavadīja daudz tūkstošu eņģeļu. Arī to Viņš ir mums nopelnījis, ka svētie eņģeļi mums kalpo, mūs arvien pavada, un pastarā dienā mūs no šis pasaules ievedīs mūs debesu valstībā ar lielu prieku un līksmību. Mēs esam Kunga Jēzus Kristus locekļi. Ja eņģeļi kalpo mūsu galvai – Jēzum Kristum, tad tie arīdzan mums, Kristus locekļiem kalpo. “Tie visi ir kalpotāji gari, izsūtīti kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana.” [Ebr.1:14]

Uzbraucot debesīs Kristus ir mums parādījis ceļu un atslēdzis debesu durvis. Jo Viņš pats saka: “kur Es esmu, tur būs arī Mans kalps.” [Jņ.12:26] Pasaule nav ilgi paliekoša mājvieta. Dažiem no tās jāaiziet daudz agrāk, nekā viņi domājuši. Mēs dzīvojam svešā namā, kur visas lietas mums ir svešas. Debesis pār mums pieder Dievam. Zeme, pa kuru staigājam un no kuras saņemam barību, pieder Dievam. Sāls un maize, ko ēdam, pieder Dievam. Turklāt visas lietas pasaulē iznīkst.

Bet priecājies mans draugs un turi drošu sirdi. Debesīs, tur, kur ir Kristus, tev ir mūžīgā dzīvošana un īstenā tēvzeme. Kad tu šķirsies no šis vārgās zemes, tad te stāv plaši atvērtas debesu durvis.

Ja tu šajā pasaulē redzi daudz un lielas bēdas, tad esi tikai mierā, nes savu nastu ciezdams, un paliec ticībā stipri pie Dieva līdz nāvei. Jo Debesīs dabūsi pilnīgu prieku. Ja tev šeit gadās kauns, debesīs tu redzēsi godu. Esi šeit noskumis, debesīs būs liela līksmošana. Esi šeit nabags, debesīs būsi bagāts. Šeit tev jāstrādā, debesīs tu mūžīgi dusēsi. “Šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums” [Rom.8:13] kā svētais apustulis Pāvils saka.

Ak, Dievs! Tu mūžīgs Tēvs, tev dod
Šī tava draudzībiņa god`:
Mēs slavējam ar pateicīb`
Šo tavu lielu žēlastīb`:

Kungs Kristus, Dieva Dēls, tik augsts,
Jauks, teicams, spēcīgs, varens saukts:
Mēs teicam tev ar pateicīb`,
Par tavu karstu mīlesīb`.

Ak, Svētais Gars, tu cienīgs Dievs,
Kas tu mums bēdās piestājies;
Mēs cienījam ar pateicīb`,
Šo tavu saldu palīdzīb`.

Āmen, Āmen.