Lūgšanas cienība Dieva priekšā
Velna iebildums uzdod jautājumu: “Kāds gan ir labums no tā, ka es lūdzu? Mana lūgšana ir tik vāja, niecīga un necienīga, ka Dievs mani nedzird!”
Atbilde: lai Dievs pasargā, ka tu savu ticību lūgšanai balsti uz savu lūgšanas prasmi vai cieņu — kā tas notiek. kad savas necienības deļ tu apšaubi lūgšanas uzklausīšanu.
Vai tu lūdz pats savā vārda? Vai Kristus nav ļāvis tev tuvoties Tēvam Viņa vārdā un pateicoties Viņa nopelnam? Visu cienību ir pelnījušas Viņa pūles, ciešanas un aizlūgšana, Viņa saucieni, asaras, dzīvība un asinis. Vai Viņš nesacīja: “Līdz šim jūs neko neesat lūguši Manā Vārdā: lūdziet, tad jūs dabūsit” (Jņ.16:24)?
Par spīti visai savai necienībai, tev ir jāsaka pret šo iebildumu tā: “Man nav nepieciešama pašam sava lūgšanas cienība. Man ir dots lielā un cienīgā Kunga, Dieva vienpiedzimušā Dēla, vārds un aicinājums. Viņš man ir pavēlējis nākt pie Tēva Viņa vārdā un sacījis: “Visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā vārdā, Viņš jums to dos.”
Redzi, kad šis pamudinājums, kas nes Jēzus vārdu, tiek celts Tēva priekšā, tad tavai lūgšanai ir spēks un nozīme. Tāda ir doma ik reizi, kad lūgšanā lietojam šo formulu: “Caur Tavu Dēlu Jēzu Kristu mūsu Kungu.”
Dievs novērtē Savu pavēli un mūsu paklausību. Ja Viņš ir pavēlējis tev lūgt: dari to, ko Viņš ir pavēlējis, un Viņa pavēles dēļ tavai lūgšanai ir spēks un vērtība, jo, ja viss būtu atkarīgs no paša cilvēka, tad neviens nevarētu nākt Dieva priekšā.
Ieskaties