Mācēt pazīt Jēzus balsi
Kad Jēzus stāstīja kādiem ļaudīm līdzību tie to nesaprata. Kad tie ļaudis, kas tobrīd nekā nesaprata atkal pēc kāda laika nāca pie Jēzus, pēc kāda laika tie viņu ielenca un sacīja Viņam: cik ilgi tu mūs turēsi neziņā? Ja tu esi Kristus saki mums to skaidri.
Jēzus viņiem atbildēja: Es jums esmu teicis, bet jūs neticat, darbi ko Es daru sava Tēva vārdā nodod liecību par mani, bet jūs neticat, jo jūs nepiedarat pie Manām avīm.
Viņi ir tik cieši klāt bijuši, ik dienas Viņu ošņājuši, ieklausījušies, reizēm Viņa vārdus iegaumējuši daudz labāk nekā apustuļi, un tomēr viņi nepieder pie viņa avīm jo viņa avis svešam neseko, bet bēg no tā, tās nepazīst svešinieka balsi. Kad nāk Jēzus, labais gans, viņš nāk pie savām avīm, sauc katru vārdā un izved tās, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi.
Jā, pašreiz mēs esam vēl iedzīti šajā pasaules šaurībā, kur no šīs itin kā plašās un tomēr ļoti šaurās pasaules, mēs esam norobežoti vēl lielākā šaurībā tajā aplokā, kur baznīcā Tā Kunga draudze ir sapulcināta šeit virs zemes, kad viņš nāks, viņš sauks katru no mums vārdā, un vedīs ārā. Nevis pasaules plašumos, kur visi maldu mācītāji cilvēkus vilinādami nolaupa dvēseles, un nobendē, savu labumu meklēdami, bet vedīs tajā plašumā un tajā pārpilnībā kas ir pie Viņa, Viņa valstībā mūžīgi.
Mācīsimies pazīt Viņa balsi, mācīsimies priecāties par to žogu, kas ir ap mums, un nesekosim tiem, kas citur lien pāri vai zogas iekšā. Viņu iemītās takas ved uz pazušanu, tikai mūsu Kungs ir durvis caur kurām mēs varēsim reiz ieiet dzīvībā un pārpilnībā. Āmen.
[Fragments no sprediķa, kas sacīts Biķeru draudzē]
Ieskaties