Maldi attiecībā uz Kristus vietniecisko izpirkšanu un to atspēkošana

Kristus vietniecisko izpirkšanu neatzīst visi tie, kuri noliedz Dieva bargās dusmas (Dieva atriebjošā taisnība), jo, ja Dievs nav bijis dusmīgs par cilvēku grēkiem, tad nav bijusi nepieciešama arī mūsu Pestītāja izpērkošā nāve (sal. ar unitāriešu, modernistu, Ričla, Harnaka u.c. antikristīgajiem uzskatiem).

Visu racionālistu iebildumi attiecībā uz Evaņģēlijā apliecināto pestīšanu (“Pateicoties savai suverēnajai gribai, Dievs būtu varējis piedot grēkus arī bez Kristus nāves”; “uzskats, ka Dievs bija tik dusmīgs par cilvēku grēkiem, ka lika par tiem mirt Kristum, ir Dieva necienīga koncepcija”; “Kristus mira vienkārši tādēļ, lai atklātu Dieva mīlestību uz cilvēkiem”; “no Dieva puses tā būtu netaisnība – grēcīgo cilvēku vietā sodīt bezgrēcīgu Pestītāju”; “doma par Dieva salīdzināšanos, pateicoties Kristus vietnieciskajai izpirkšanai, ir neētiska vai pārāk legālistiska”) visas tiek atspēkotas ar tām Rakstu vietām, kuras apstiprina tieši šo racionālistu noliegtās patiesības (Jes.53:4-6; 2.Kor.5:18-21). Starp tām maldu mācībām, kuras vai nu pilnībā, vai daļēji noliedz Kristus vietniecisko izpirkšanu, mēs pieminam šādas:

1. Akceptilācija. Kristus vietnieciskā izpirkšana pati par sevīm nebija pietiekama, bet Dievs, balstoties savā suverēnajā gribā, to pieņēma [brīvi savā žēlastībā akceptēja, apstiprināja] kā tādu; Duns Skots, Kalvins, arminiāņi; sal. Ebr.9:11-14; 1.Jņ.1:7; Ap.d.20:28; 2.Kor.5:18-21).
2. Maldi par attaisnošanas iegūšanu ar darbu palīdzību, kā to dažādās formās un dažādā mērā māca pelagiāņi, semipelagiāņi, arminiāņi, sinergisti, modernisti utt.. Ja cilvēks vai nu pilnībā, vai daļēji spēj sev nodrošināt pestīšanu ar saviem labajiem darbiem, tad Dieva Dēlam nebūtu bijis jākļūst par cilvēku un jāmirst viņa vietā. Sal. Gal.3:10-13; Rom.8:3-4, utt.. Kvenštets:
   

   Dieva Dēls nebūtu nācis un pieņemis uz sevi cilvēka dabu, ja cilvēks būtu palicis nevainības stāvoklī..

3. Kristus aktīvās paklausības noliegšana (Anselms, Parsimonijs, mūsdienu teologi). Ja Kristus nav mūsu vietā piepildījis bauslību, tad mums nāktos to piepildīt pašiem un tādējādi vismaz daļēji izpelnīties sev pestīšanu (sal. Gal.4:4-5; Rom.5:18).
4. Maldi, ka Kristus ar savām ciešanām un nāvi ir samksājis izpirkšanas maksu sātanam (Origens). Saskaņā ar Rakstiem, Kristus ir patiešām nodevis pats sevi kā upuri jeb kā izpirkšanas maksu, taču Dievam, lai apmierinātu Viņa likuma prasības (iustitia Dei legislatoria et vindicativa; sal. Ef. 5:2; II Kor. 5:18-21).
5. Maldi, ka Kristus ir gandarījis vienīgi izredzēto cilvēku grēkus (kalvinisti). Sal. 2.Kor.5:18-21; 1.Jņ.2:2; 1.Tim.2:6.
6. Maldi, kuri saistās ar dažādajām teorijām par Kristus nāvi, ar kurām racionālisti aizstāj biblisko mācību par vietniecisko izpirkšanu.
   • Nejaušības teorija. Kristus nāve bija tikpat negaidīts un neparedzams negadījums, kā jebkura cita martīra nāve (modernisti; sal. Mt.16:21; Mk.9:30-32; Jņ.10:17-18, utt.);
   • Martīra teorija (Kristus atdeva savu dzīvību par kādiem patiesības principiem, tāpat kā jebkurš cits martīrs (modernisti; sal. 1.Tim.2:6; 1.Jņ.2:2);
   • Morālā piemēra teorija (morālā piemēra teorija; izpirkšanas morālā spēka teorija). Kristus nāvei ir ietekme uz cilvēces morālā stāvokļa uzlabošanos. Viņa ciešanu piemērs mīkstina cilvēku sirdis un palīdz cilvēkam pāveidoties, nožēlot grēkus un uzlabot savu stāvokli (rakstura transformācija, Horass Bušnells; sal. Rom.5:12-18; 1.Jņ.1:7);
   • Pārvaldīšanas teorija. Dievs lika Kristum ciest, lai nodemonstrētu cilvēkam, ka grēks Viņa acīs ir pretīgs; vai arī – Dieva veiktā pasaules pārvaldīšana izraisa nepieciešamību atklāt Dieva dusmas uz grēku (Hugo Grocijs; Jaunanglijas teoloģija);
   • Deklaratīvā teorija. Kristus mira, lai parādītu cilvēkiem, cik ļoti Dievs viņus mīl (Ričls). Lai arī Kristus nāve patiešām apliecina Dieva mīlestību uz grēkā kritušo cilvēci, Viņa nāves mērķis pamatā bija atpestīt pazudušo cilvēci (Jņ.3:16; 1.Jņ.4:10).
   • Garantijas teorija. Salīdzināšana balstās nevis Kristus veiktajā grēka izpirkšanā, bet Viņa garantētajā spējā nodrošināt sev sekotājus un uzveikt viņu grēcīgumu (Šleiermahers, Kirns, Hofmans).

   Visas šīs pašu cilvēku radītās izpirkšanas teorijas noliedz Kristus vietniecisko gandarīšanu un balstās vienā un tajā pašā pamatidejā: pestīšanā pēc darbiem, jeb pestīšana pēc personīgas gandarīšanas.

7. Restitucionisms. Kristus mira arī par kritušajiem eņģeļiem, tā kā arī viņi visu lietu beigās tiks atjaunoti svētumā un pilnībā (sal. Mt.25:41, 46).
8. Maldi, kuri saistās ar katoļu misi. Šīs mises nozīme ir “izpirkšanai nepieciešamā Kristus upura bezasiņu atkārtošana.” Mēs noraidam misi kā zaimošanu attiecībā uz Kristus jau paveikto un pietiekamo atpestīšanu (Ebr.7:26-27; 9:12; 10:14; Jņ.19:30).