Maldu mācības par Svēto Garu
“Mēs vairs nebūsim mazi bērni, kas tiek mētāti un aizrauti līdzi katram mācības vējam.” [Ef.4:14]
|
BAZNĪCA |
MĀCĪBA |
ATŠĶIRĪBAS |
|---|---|---|
| ANGLIKĀŅU [EPISKOPĀLĀ] | Anglikāņu katehismā teikts: “Mēs atpazīstam Svētā Gara klātbūtni pēc tā, ka mēs apliecinām Jēzu Kristu par Kungu, un esam mīlestībā un saskaņā ar Dievu, ar sevi, ar saviem tuvākajiem un visu radību [Kopīgo lūgšanu grāmata, 852.lpp.]. Tas nozīmē, ka par Svētā Gara klātbūtni varētu kaut ko uzzināt nevis raugoties tikai un vienīgi Dieva vārdā, bet gan pēc tā, vai jums ir miers un saskaņa pašam ar sevi un ar citiem cilvēkiem. | Dažkārt cilvēki cenšas sasniegt saskaņu, kas balstīta uz kopīgām emocionālām sajūtām. Patiesa kristīga saskaņa rodas no tā, ka mūs vieno Dieva vārds. Esiet “vienprātīgi kopā cīnīdamies par Evaņģēlija ticību” [Fil.1:27]. Svētais Gars mūs vada “līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienotību ticībā un atziņā uz Dieva Dēlu” [Ef.4:13]. |
| REFORMĀTU [KALVINISTU] | Žans Kalvins savā darbā Kristiešu reliģiskie iestādījumi rakstīja: “Kamēr mūsu prāts ir pievērsts Garam, Kristus paliek zināmā mērā nenodarbināts..” [III, 1, 3]. Citiem vārdiem sakot, tas nozīmē, ka Svētais Gars jums nemāca neko par Kristu, laikā, kad jūsu prāts ir koncentrējies uz pašu Svēto Garu. | Jēzus teica – Svētais Gars “atgādinās jums visu, ko es jums esmu sacījis” [Jņ.14:26] un “dos liecību par mani” [Jņ.15:26]. Svētais Gars darbojas nevis tad, kad jūsu prāts ir pievērsts Viņam, bet gan tad, kad tas ir pievērsts Jēzum Kristum un Viņa dāvātajai grēku piedošanai. |
| BAPTISTU | Izdevumā Baptistu ticība un vēsts [The Baptist Faith and Message, 41.lpp.] teikts, ka tad, kad jūs esat ļāvies Svētajam Garam, jums “vajadzētu sajust spēka un mundruma pieplūdumu”, kā arī “būt pastāvīgā pacēluma un dedzības stāvoklī”. Tas liek jums nemitīgi sekot savām izjūtām, lai pārliecinātos, ka Svētais Gars darbojas jūsos. | Ja jūs nejūtat nekādu spēku un mundrumu, pacēlumu un dedzību, jūs varētu sākt šaubīties par to, vai Dievs jūs mīl un vēlas glābt. Bet Dievs apsola, ka neatkarīgi no jūsu izjūtām nekas jūs “nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā” [Rom.8:39]. |
| METODISTU | Pamācību grāmatā [The Book of Discipline] teikts: “Dzīve Garā ir saistīta ar žēlastības līdzekļu uzcītīgu lietošanu, pie kuriem pieder lūgšanas, gavēšana, sakramentu pieņemšana, garīgas pārdomas vienatnē”. Citiem vārdiem – Svētā Gara darbošanos jūsos jūs varat konstatēt pēc savām iekšējām izjūtām. | Jēzus brīdina neuzticēties tam, kas ir jūsu sirdī, “jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana..” [Mt.15:19]. Dievs vēlas, lai jūs raudzītos Svētajos Rakstos “kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū” [2.Tim.3:15]. |
| VASARSVĒTKU | Vasarsvētku kustības vadītājs R.A.Torejs ir sacījis: “Svētā Gara Kristība ir Svētā Gara darbs, kas ir atšķirīgs no Viņa veiktās atjaunošanas, nāk pēc tās un papildus tai” [What the Bible teaches, 271.lpp.]. Tātad Torejs apgalvo, ka Svētais Gars jūs gan padara par kristieti, bet bez tā, ka tiekat kristīts ar ūdeni, jums nepieciešama vēl kāda īpaša pieredze. | Pāvils ir sacījis: “Viena miesa, viens Gars.. viens Kungs, viena ticība, viena Kristība” [Ef.4:4-5], un Jēzus: “Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā” [Jņ.3:5]. Ūdens Kristībā jūs tiekat izglābti “ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā” [Tit.3:5]. |
| LUTERĀŅU | Šmalkaldes artikulos luterāņi saka: “Ir stingri jāpaliek pie tā, ka Dievs nevienam nedod savu Garu vai žēlastību citādi kā vien caur vai ar iepriekš runātu ārējo vārdu” [Vienprātības grāmata, 314.lpp.], un “mums jāpastāv uz to, ka Dievs ar mums, cilvēkiem, negrib citādi darboties kā vienīgi caur savu ārējo vārdu un sakramentu. Bet viss, kas bez šī vārda un sakramenta tiek daudzināts par Garu, ir velns” [turpat, 315.lpp.]. | Nepaļaujieties uz savām sajūtām, jo tās ir nepastāvīgas. Dievs vēlas, lai jūs paļautos uz to, ka Svētais Gars jūsos darbojas vienīgi caur Kristus vārdiem, “lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā” [Jņ.20:31]. |
Kā tad ir ar praviešiem?
a kurš tās atšķirības sacerējis?
Izlasīju, nav pārāk, kur piesieties (nebūsim sīkumaini :) ).
Tomēr daži jautājumi paliek: vai luterāņi uzskata, ka mūsdienās vairs nav praviešu un pravietiska vārda un vai Bībelē ir rakstīts arī kaut kas par to, kuru darbavietu izvēlēties, ko darīt ar datoru, kas pēkšņi uzkāries, bet strādāt vajaga nekavējoties, kā atrisināt to vai citu problēmu? Piedodiet, ka banalizēju, tomēr, ja cilvēkam ir dzīvas attiecības ar Dievu, tas pie Viņa meklē palīdzību un gudrību ne tikai garīgos, bet arī ikdienas jautājumos. Jeb, vai esat tik garīgi, ka Dievu tādos “sīkumos” netraucējat?
jābūt uzticīgiem mazās lietās, tad mums uzticēs arī lielās lietas :)
Piekrītu Ervīnam un domāju tā, ka Svētais Gars darbojas ne tikai caur Kristus Vārdu un sakramentiem (kas ir pamats), kā apgalvots Lut.formulējumā, bet arī konkrēti var uzrunāt, kuru darbavietu izvēlēties un ar kuru cilvēku būtu jāuzsāk saruna, ja Tev ir laiks atvēlēts liecināšanai, t.i, brīvais laiks.
wrc, un taa mees nonaakam klasikaa… Sv. Gars ir tur kur man shkjiet vinjsh ir un ej un pieraadi, ka tas nav Sv. Gars! :) Taa saakas Hariku un visu juusmotaaju celjsh uz atkrishanu un koncentreeshanos pashiem uz sevi, savaam izjuutaam, savaam domaam, saviem uzskatiem un Kristus tiek atstaats!
Ja Gars nenaak ar caur Vaardu, tad droshi taadu garu var pa 3aa staava logu lidinaat laukaa!
e-minencei ataust atmiņā Dr.Lutera domu grauds, ka meklējot Garu ārpus Vārda un Sakramentiem: labākajā gadījumā tiks atrastas savas sajūtas, sliktākajā – velns.
tāpēc e-bērniņi, dariet ko darīdami, bet apdomājiet galu.
ar cieņu,
Jūsu e-minence
kristiec, nu skaidra Tava nostāja! Tātad kristiskos brīžos tiek meklēta atbilstoša Rakstu vieta kā mājiens, vai nu šķirot “uz laimi”, vai nejauši. Vai arī nekāda vadība un skaidrība vispār netiek īpaši meklēta. Var jau dzīvot visādi, un es arī ļoti bieži pēd.laikā nelūdzu pēc tik īpašas vadības, bet neredzu iemeslu savu nostāju mainīt, un protams ne uzspiest arī citādi dzīvojošiem.
wrc:
Dažreiz šķiet, ka tāds jēdziens kā Dieva vadība, ārpus Rakstos stingri noteiktā luterāņu jaunajiem teologiem nemaz nepastāv – tās visas taču ir tikai cilvēku iedomas, varbūt pat velns. Vai ne tāpēc šīs mācības piekritēja nereti sāk strādāt kādā darbavietā, bet pēc brīža izrādās, ka nebija īstā; izvēlas dzīvesbiedru, bet pēc laika konstatē – kļūda; un to visu vēl mēģina nosaukt par dzīvām attiecībām ar dzīvu Dievu.
Man gan šķiet, ka šādi cilvēki vispār tā īsti nesaprot, kas ir dzīvas attiecības ar Dievu, jo visa viņu komunikācija noris tikai caur rakstītu instrukciju, bet ne ar pašu instrukcijas devēju. Kā var kādu saukt par Tēvu, bet sarunāties ar Viņu tikai ar vēstules palīdzību, kas rakstīta kā vispārēja instrukcija dzīvei un neapšaubāmi ir visa pamats, tomēr ne vienmēr palīdz specifiskās šodienas problēmās. Bet man ir svarīgs Tēva padoms šodien un tagad, man ir svarīgas attiecības šodien un tagad, nevis komunikācija caur vēstulēm.
Un vēl – kā tad šādā kontekstā saprast Bībeles vārdus par to, ka Dieva avis pazīs sava Gana balsi un mācīsies to atšķirt no velna balss? Par kādu Dieva balsi šeit ir runa? Bībelē taču ir Dieva Vārds, ne velna, kāpēc tad šīs balsis jāmācās atšķirt? un joprojām neatbildēts jautājums – kā tad ir ar praviešiem?