Markku Särelä: Kas vainas grāmatai Kristīgā Mācība?

Autors sākumā domā, ka vēlos diskutēt par kādu mācības jautājumu, bet nē. Uzmanīgi grāmatas lasītāji jau pamanījuši zināmu un nezināmu roku veiktas korekcijas, kuru mērķis ir ieliet darvas karoti šajā “Kristīgās Mācības” medus mucā. To e-ntuziasti vēlas pārrunāt ar pašu autoru. Ja tev šī grāmata ir plauktā, tad atrodi to, un noskaidrosim kopā – vai tev ir oriģināls, vai viltojums – “Kristīgās Mācības” izmainītā versija?

(e-BAZNĪCĀ = publicēta grāmatas oriģināl-versija)

Visupirms vēlos Jums pateikties par lielisko grāmatu.
Vai tā Latvijā tiek lietota?

Tā, manuprāt, ir viena no vairāk lietotajām iesvētības mācībās. Vismaz līdz šīm. Kopš 1994. gada ir izdotas daudz luterāņu grāmatas, tai skaitā Vienprātības grāmata, Millera „Kristīgā Dogmatika” un Lutera „Baznīcas Postlillas.” Es gan nezinu nevienu, kas būtu līdzīga Jūsu grāmatai – varbūt Hemnica „Enhiridions.”

To publicējusi arī e-BAZNĪCA, un grāmatu var lasīt on-line.
Jūs esat paveikuši vienreizēju darbu.

Bet kādēļ bija vajadzīgs šāds Mazā katehisma skaidrojums? Mans mācītājs saka – atstāsim Mazo katehismu mazu.
Mazais katehisms tiešām ir mazs. Bet cilvēkiem rodas jautājumi. Viņi nonāk dažādās situācijās. Cilvēkam jāzina kristīgās mācības pamat lietas, bet Mazais katehisms ir tik mazs, ka nevar skart visas detaļas, kas ir Rakstos.

Vajadzība pēc komplicētākas apmācības radās jau laikā pēc Lutera. Bija nepieciešami skaidrojumi, jo pats Luters to darīja savos sprediķos un citos rakstos.

Kā tapa grāmatas tulkojums latviešu valodā?
Grāmatu ziedot pamudināja mācītāja Roberta Feldmaņa vēstule. Tulkošanas darbā palīdzēja konservatīvs valsts baznīcas mācītājs Edgar Vaalgamaa. Viņš ir dzimis Latvijā, līvs pēc tautības, kurš zina gan latviešu, gan līvu valodu.

Mēs ziedojām LELB 10 000 eksemplārus.

Vai esat informēts par veiktajām izmaiņām? Grāmatai ir nevien pievienoti pielikumi, bet pat koriģēts teksts.
Paldies, ka man atvedāt šo eksemplāru. Toreiz tika uzsākta īsa sarakste par iespējamajiem labojumiem, bet es, cik atceros, neesmu saņēmis nedz piedāvāto labojumu, nedz laboto eksemplāru.

Katrai grāmatai tika ielīmēts pielikums, bet 174 lapaspuse izgriezta, un tās vietā ielīmēta cita. Smalks darbs. Cik tas Vanagam diez izmaksāja?
Ja vēlies izveidot augstbaznīcisku baznīcu, tad ir jāveic ieguldījumi. Vairāk par grāmatas izdošanu varbūt pajautājiet Ingrīdai Vāverniecei. Viņa varbūt pastāstīs vairāk.

Kā jūs vērtējat šādu rīcību?
Mēs ziedojām katehismu LELB bez šiem pielikumiem. Pēc tam grāmata ir viņu īpašums, ar ko tie, principā, var darīt ko vēlas.

Bet ētiski vērtējot, es neuzskatu, ka ir labi ielīmēt šādus pielikumus. Tas vēl būtu pieņemami, ja tur būtu citādāks (pašai grāmatai atbilstošs) saturs. Es viņus pārāk nevainoju, bet tas nav labi.

Arī mācītājs Toms Harts senāk bija uzzinājis par šīm izmaiņām, un bija ļoti sašutis par veidu, kā tas tika izdarīts.

Autora domas un komentāri par ielīmēto pielikumu un korekciju saturu.

Sāksim ar pielikumiem, zem kuriem parakstījusies LELB konsistorija.

Pie 331. punkta, kurā Jūs rakstāt, ka, Dieva draudzei nevajadzētu, nedz arī ir atļauts saistīties pie citādas ticības ganiem, LELB konsistorija min divus ārkārtējus gadījumus – svešumu un nāves briesmas – kad var griezties pie citu kristīgo baznīcu ganiem.
No tā izriet, ka cilvēks tieši pirms nāves saņem maldīgu mācību un nonāk ellē. Tā to var saprast. Tas ir bīstami, jo citas konfesijas mācītājs tev nekādi nevar palīdzēt.

Nākamais pielikums attiecas uz 332. punktu, kur Jūsu vienkāršais un Bibliskais skaidrojums tiek „pagodināts” ar daudz apjomīgāku papildinājumu, kurā mēģināts izcelt bīskapa amatu pāri citiem amatiem, kā arī sniegta nepareiza izpratne par apustulisko sukcesiju.
Bībelē nav pavēles, ka jābūt bīskapiem mūsdienu izpratnē. Tie nav bīskapi de jure divino. Bībeles izpratnē bīskapi un mācītāji ir vienlīdzīgi. Bīskaps ir brīvas izvēlas lieta. Tas var būt, un var arī nebūt.

Otrkārt, ja vienotība tiek balstīta uz bīskapu, kurš bīskapu varēs labot, ja bīskaps kļūst heterodokss?

Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, vienkāršajiem draudzes locekļiem ir tiesības sekot līdzi un pārbaudīt, vai mācītājs sludina pareizi un pārvalda sakramentus pēc Kristus pavēles. Ja mācītājs to nedara, draudzei no viņa jāizvairās, jānošķiras.

Treškārt, šādā izpratnē, kā runāts pielikumā, sukcesijai nav nozīmes.

Dzejiski varētu sacīt, ka nepārtrauktā roku uzlikšanas ķēde ir dzīvē ieviesta pasaka.
Jā, neviens to nevar pierādīt. Svarīga ir pēctecība jeb sukcesija apustuliskajā mācībā.

To jau viņi it kā pasaka, pēc tam, kad ir izmocījušies ar savu izpratni. Smieklīgi ir apgalvot, ka tā saucamā „apustuliskā amata nodošana” ir zīme, ka luteriskā baznīca nav 16.gs. jaunveidojums.
Es nesaprotu augstbaznīcisko kustību. Aplams tajā ir nevis, ka var būt tādi un tādi tērpi vai liturģija, bet gan, ja saka, ka tā jābūt. Tā ir liela atšķirība.

Starp citu, vai LELB tagad ir vēl citi bīskapi bez Vanaga?

Kopš pagājušā gada nogales ir.
Tad jau tagad viņš ir īsts arhibīskaps.

Tālāk ir paskaidrojums, ka grāmatas sadaļā draudze (219.-236.punkts) ir lietoti vārdi Baznīca un Draudze ar lielo burtu, un baznīca un draudze ar mazo burtu. Tālāk gan viņi līdz galam neizskaidro doktrinālo atšķirību, un pierāda, ka paši šo principu neievēro.
Runājot par Kristus Baznīcu mēs varam lietot tādus vārdus un burtus, kādus nosaka konkrētā valoda, bet doktrināli ir atšķirība starp universālo Baznīcu (Una sancta), kurai pieder visi ticīgie un tikai ticīgie, un starp vietējo draudzi, kurai var piederēt arī neticīgie. Burtu lietošana nav doktrināls jautājums, bet ir viennozīmīgi jāparāda šī atšķirība.

Runājot par reliģiskām organizācijām, kuras māca maldu mācības (herēzes), viņi iesaka nelietot vārdu baznīca vispār.
Grupas, kuras nav kristieši, nevar saukt par baznīcu vispār, nedz ar lielo, nedz mazo burtu. Bet, ja viņi apliecina Trīsvienību un sludina Kristu, tad tur var būt kristieši Piemēram, Vasarsvētku draudzes, Romas katoļu baznīca, Grieķu pareizticīgie u.c.

Svarīgi, ir tas, ko saprot ar vārdu herētisks. Vai tie, kas vispār nav kristieši, kā Jehovas liecinieki vai Mormoņi, vai arī māca izkropļotu kristīgo mācību. Daudz ir atkarīgs no definīcijas.

Atceroties Jāņa Vanaga lekcijas, nebrīnos, ka viņš ir 230. punktu aizstājis ar pavisam citu tekstu, un virsrakstā kārtējo reizi „kļūdaini” uzrakstījis vārdu baznīca ar lielo burtu. Angļu tulkojumā ir viennozīmīgi skaidrs – sinode.

Te viss ir apgriezts pilnīgi otrādi. Tā ir pavisam cita domāšana. Paragrāfā ir runāts par baznīcu, kura ir pareiza neskatoties uz tās dokrinālo nostāju. Viņi arī neraksta, ka sinode (baznīca, kā organizācija) ir brīva izvēle.

Patiesi ir tas, ka Dievs tiešām mūžībā ir izdarījis izvēli, bet Dievs to ir materializējis evaņģēlijā un ticībā uz Kristu.

Patieso Baznīcu var atrast sekojot pareizajām zīmēm. Cilvēks Baznīcu nevar atrast pēc Dieva nodoma, kas mums ir apslēpts. Dievs savu nodomu ir materializējis zīmēs, un tās ir Dieva vārds un sakramenti. Kur šīs zīmes ir, tur ir kristīgā Baznīca, kā to saka Luteriskās ticības apliecības. Proti, Baznīca ir tur, kur Evaņģēlijs tiek šķīsti sludināts saskaņā ar pareizu Svēto Rakstu izpratni, un Sakramenti pārvaldīti saskaņā ar Kristus pavēli.

Vai jums ir kādi secinājumi?
Es novēlu LELB vairāk un pilnīgāk mācīties un izprast mācību par Baznīcu un kalpošanas amatu, piemēram, no K.F.V. Valtera grāmatām, kuras ir pieejams tulkojumos dažādās valodās.

Otrkārt, patiesa luteriska baznīca balsta savu mācību vienīgi uz Rakstiem, nevis tradīciju.

Man ir nācies dzirdēt dīvainu argumentu, ka Liber Concordia arī ir tradīcija.
Ja seko šādai domāšanai, tad var sacīt, ka jūsu pašu mācība, ko ņemat no Svētajiem Rakstiem, ir tradīcija. Tad doktrīna nav vispār iespējama.

Vienprātības grāmatas sastādītāji lasīja Bībeli, un uzrakstīja to, ko Bībele saka. Proti, tā nav tradīcija, bet ar to tiek pateikts tas, ko saka Bībele.

Tāpat arī sprediķis ir veids, kā pasludina to, ko saka Bībele. Tā nav tradīcija.

e-ntuzisasts and e-BAZNICA render thanks to Suomen Tunnustuksellinen Luterilainen Kirkko pastor Markku Särelä for co-operation and hospitality.

Jūsu e-ntuziasti

Markku Särelä: “Nams uz klints”