Meditācija
Meditējot nav obligāti savu lūgšanu formulēt domās un vārdos. Lūdzot reizēm vērtīgāk ir klusībā pārdomāt dzirdēto.
Meditācijā mums nav jārod sevī jaunas idejas. Visbiežāk tas tikai izklaidēs un apmierinās mūsu iedomību. Pilnībā pietiek ja izprotam dzirdēto vārdu, (t.i. tas „aiziet” līdz mums, „pielec” un paliek dzīvot mūsos). Tas – tā kā Marija paturēja teikto savā sirdī (Lk.2:51).
Tā pat kā mums prātā bieži paliek kādu personu sacītais (tas var izsist no sliedēm, vai sajūsmināt, var pilnībā pārņemt, tā ka tas nodarbina prātu pat pret mūsu gribu), tā arī Dieva vārds grib ienākt un palikt mūsos caur meditāciju. Tas vēlas mūs vadīt un darīt savu darbu mūsos.
Pāri par visu, – nevajag gaidīt caur meditāciju, piedzīvot ko neparastu, negaidītu. Tā gan arī mēdz notikt, taču tas nenozīmē, ka pārējās mūsu meditācijas būtu pa tukšo. Laiku pa laikam piefiksēsim ilgu iekšējo neproduktivitāti un neieinteresētību – pat nespēju meditēt. Bet mums nebūs iestrēgt pie šādas pieredzes.
Kristīga meditācija un lūgšana prasa lielu pacietību un uzticību. Saglabāsim savu meditācijas laiku ar milzu pacietību un pilnā ticībā!
Ieskaties