Menedžments baznīcā – par un pret
Domāt par šo jautājumu mani pamudināja Lutera akadēmijas pirmā rektora Dr.prof. Reinharda Slecnzkas 2005.gada maijā teoloģiskā riņķa diskusijā teiktais par lektoru, kurš ieradies Latvijā lasīt lekcijas par menedžmentu baznīcā. Zīmīgi, ka tās paša dienas vakarā man bija plāns doties uz Usmas kristīgo tautas skolu uz kādu lekciju, proti, uz tā paša lektora [par kuru stāstīja rektors] lekciju par menedžmentu baznīcā.
Ievadam citēšu Dr. Slecnzkas tēzi par menedžmentu baznīcā:
“No Vācijas brauc lektori mācīt metodes, ar kurām viņi iztukšoja savas baznīcas.”
Jāpiebilst, ka šī tēze pārāk atzinīgi nevērtē menedžmenta lomu baznīcā, bet tas lai nav par šķērsli mums pārdomāt doto jautājumu tālāk.
VISPĀRĒJS APSKATS
Lekcija Usmā.
Pozitīvais: Ļoti draudzīga gaisotne. Vienlīdzīgas lomas. Ēdiens par brīvu.
Negatīvais: Lai runātu par lekcijās apskatītājiem jautājumiem, pietiktu ar izdales materiāliem un nedaudz veselā saprāta. Tomēr “labie draugi” atsūta divus vīrus no tālas zemes.
PAR MENEDŽMETU
Menedžments pats par sevi nav nekas slikts. Arī cienīto viesu priekšā nesums nav peļams. Nav jau slikti, ka mācītājam acu priekšā ir viņa draudzes teritorija ar atzīmētām draudžu locekļu dzīves vietām. Nav jau slikti, ka mācītājs kopā ar draudzi plāno un pārdomā draudzes darbu (gan saimniecisko pusi, gan misiju). Nav jau slikti, ka draudzes sapulces ir organizētas t.i. vispirms ir lietas, par ko informē, tad lietas par ko diskutē, un tad lietas par ko lemj. Jo par visu nedrīkst ilgi diskutēt, bet ir lietas, ko bez diskutēšanas nedrīkst izlemt. Tā ir saprātīga sapulces vadīšana. Tāpat nav nekas briesmīgs, ja mācītājs iesaista cilvēkus draudzes darbā, viņus pavada šajā darbā un palīdz ar padomu, kā arī pasaka “Paldies” cilvēkam par viņa pūlēm un ļauj cilvēkam pārtraukt kalpošanu. Īpaši šajos (t.s. 5B) jautājumos dalībnieki bija vienisprātis par trūkumiem LELB draudzēs. Jo, ja arī cilvēki kaut ko uzņemas darīt, tad tas ir it kā uz mūžu, nevis uz laiku, un mācītājs neko nepalīdz, neatbalsta, un ja cilvēks izmocīts un ar apgrūtinātu sirdsapziņu aiziet, tad viņš tiek uzskatīts bezmaz vai par atkritēju.
PRET MENEDŽMENTU
Zīmīgi ir tas, ka šajā sadaļā “pret menedžmentu” es nerunāšu ne pret menedžmentu, ne pret menedžmentu baznīcā. Jāsaka pat, ka man lekcijās apskatītie jautājumi likās lietderīgi un pielietojami draudzēs.
PAR SVĒTO GARU
Tātad par Svēto Garu. Atliek tikai atsaukt atmiņā Dr.Mārtiņa Lutera skaidrojumu ticības apliecībai Mazajā katehismā.
“Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgu dzīvošanu. Ko tas nozīmē? Es ticu, ka es ar savu paša spēku un prātu nevaru uz Jēzu Kristu, savu Kungu, ticēt, nedz pie Viņa nākt, bet Svētais Gars ar Evaņģēliju mani aicinājis, ar savām dāvanām apgaismojis, darījis svētu un uzturējis patiesajā ticībā, tāpat kā Viņš visu kristīgo draudzi virs zemes aicina, pulcina, apgaismo, dara svētu un pie Jēzus Kristus uztur vienīgajā patiesajā ticībā. Šinī kristīgajā draudzē Viņš man un visiem ticīgajiem ik dienas bagātīgi piedod visus grēkus un pastarajā dienā uzmodinās mani un visus mirušos, un dos man līdz ar visiem uz Kristu ticīgajiem mūžīgu dzīvošanu. Tas ir tiešām tiesa.”
Tāpat Luteriskajās Ticības apliecībāš Šmalkaldes artikulu III daļā 12.artikulā Par Baznīcu apliecinām lasām:
“Mēs neatzīstam, ka viņi būtu baznīca, un viņi arī nav; un mēs arī negribam dzirdēt, ko viņi baznīcas vārdā pavēl vai aizliedz. Jo katrs septiņgadīgs bērns, paldies Dievam, zina, kas ir baznīca: proti, svēti ticīgie – avis, kuras dzird sava Gana balsi. Jo tā lūdz bērni: “Es ticu uz svētu kristīgu Baznīcu.” Šis svētums nepastāv kora kreklos, tonzūrās, garos svārkos un citās svinīgās ieražās, kādas tās ārpus Svētajiem Rakstiem ir sagudrotas, bet gan Dieva vārdos un īstā ticībā.”
Baznīcas [ticīgo] pastāvēšana un tās turpināšanās ir Svētā Gara darbs. Apustulis Pāvils raksta: “Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana – no Kristus pavēles.” [Rom.10:17] To mēs līdz ar tēviem apliecinām Augsburgas ticības apliecībā V artikulā Par baznīcas garīgo amatu “Lai mēs šo ticību iegūtu, ir iedibināts garīgais amats Evaņģēlija mācīšanai un sakramentu izdalīšanai. Jo caur Vārdu un sakramentiem kā instrumentiem tiek dāvināts Svētais Gars, kas – kur un kad Dievs to grib – rada ticību tajos, kuri uzklausa Evaņģēliju, tas ir, ka Dievs taisno tos, kas tic, ka viņi žēlastībā tiek pieņemti nevis viņu pašu, bet Kristus nopelna dēļ.” Tāpat VII artikulā Par baznīcu:
“Baznīca māca, ka ir viena svēta visos laikos pastāvoša baznīca. Baznīca ir svēto draudze, kurā pareizi māca Evaņģēliju un pareizi pārvalda sakramentus.”
Šeit mums būtu tikai jāpriecājas, ka mācītājs līdzās tam, vēlas organizēt draudzes lietas izmantojot kādas menedžmenta metodes. Tikpat atbalstāmi būtu, ja mācītājs ietu uz dziedāšanas vai runas mākslas nodarbībām. Tas būtu tikai apsveicami. Saprātīgs vīrs zin, kas labs, un to var arī paturēt.
PRET JŪSMOTĀJU GARIEM
“No Vācijas brauc lektori mācīt metodes, ar kurām viņi iztukšoja savas baznīcas.” apgalvoja mūsu ievada tēze. Ne velti rektors tā teica. Diemžēl lekciju dalībnieki pirms došanās mājās stāstīja, ka nu tik būs darbošanās. Viņi brauks uz draudzēm, runās ar mācītājiem, prāvesti vērtīgās atziņas cels baznīcas kapitula priekšā un tā tālāk. Es baidos, ka jūsmošanas gars grib aizstāt žēlastības līdzekļus, par ko augstāk runājām, ar menedžmenta atziņām. Ja draudzēs apklusīs skaidrā un nesagrozītā Dieva Vārda mācība, kā tā apliecināta Vienprātības grāmatā saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, tad rimsies arī ticība, un līdz ar to nebūs vairs Baznīcas. Tad būs tikai organizācija. Būs interešu klubiņu apvienība, ko nevarēs vadīt nekā citādāk, kā ar viņu mātes, menedžmenta, likumiem. Jāsecina – ja jūsmotāju gars šādi mainīs uzskatus par Baznīcu, tad mācītājiem nebūs vairs jāstudē teoloģija, bet pietiks tikai ar 1.līmeņa bakalauru vadības zinībās un ar runas mākslas pulciņu.
NOSLĒGUMS
Lekciju noslēgumā katram dalībniekam bija jāpastāsta, ko viņš šo lekciju laikā bija guvis, un ko viņš tagad darīs. Daudzi dalībnieki atzina, ka ir labi atpūtušies (šeit jāpiemin labais ēdiens, draudzīgā gaisotne un iepriekšējā vakara pēršanās pirtī, kas noslēdzās ar alus vai vīna dzeršanu pie ugunskura un histērisku smiešanos par jebko), un guvuši jaunas atziņas un labus padomus. Es gan secināju, ka līdzīga veidā ļaudīm varētu iestāstīt visu ko, galvenais izraut no ikdienas rutīnas, ievest draudzīgā atmosfērā un noņemt maskas.
Kamēr dalībnieki stāstīja par saviem iespaidiem, šī raksta autors domāja par menedžmentu baznīcā, un tā tapa kāda tēze, kas arī ir šī priekšlasījuma pamatā, bet netiks šeit citēta. Autoru pārņēma ironijas pilns noskaņojums. Kad pienāca viņa kārta dalīties iespaidos viņš “skaistā” veidā [t.i. līdzībā, izmantojot tautas pasaku par balodi] pateica, ka jūs gan mācāt mums ligzdu vīt, bet cālīšu jums nav. Paldies Dievam, katrs septiņgadīgs bērns zin, ka cālīši rodas nevis tāpēc, ka vecāki vij ligzdu… .
Atceros kādu lekciju kursu Lutera Akadēmijā, kuram bija ļoti skanīgs nosaukums – “Misija un evaņģelizācija,” taču pēc savas būtības tas nebija nekas cits, kā rakstā aplūkotais menedžments. Biznesa vidē tam varētu atrast pavisam reālu pielietojumu, taču baznīca, draudze, kalpošana ir pavisam cita dimensija.
Jūsmotāju pleci ir plati, kam neuzņemties Dieva darbu ceļot un būvējot?
tendenciozi :/
menedžmenta līdzekļi paši par sevi nevar būt nedz labi, nedz slikti, tie ir pārāk nenozīmīgi.
izlasīju gan :) šāda atruna gan ir atrodama, bet secinājumi tajā balstīti netiek, raksta beigās menedžments tiek saistīts ar piētismu, kas apdraud pareizu ticību.
deprofundi, vai Tu visupirms izlasīji, tad pārdomāji un TIKAI tad rakstīji atsauci?
Citešu autoru: “…Menedžments pats par sevi nav nekas slikts… .”
Nedomāju, ka esmu neskaidri izteicies, bet ja tā, tad lūdzu mani atvainot. Raksta nobeigumā tika aicināts nejaukties Svētā Gara darbā ar menedžmenta metodēm, bet gādāt par Dieva Vārda sludināšanu, ar ko saistās Dieva apsolījumi.
Lai slava uzmanīgiem lasītājiem! Draugs, mēs mācāmies darot.
Interesants raksts – zheel ka tapis steiga (laikam taksh temats vai teema bija ljoti degosha) un ar daudzaam drukas kljuuudaam…acimredzams korektora/tekstu paarlabotahja trukums.Slikts tas pats raksta autora nonievataijs menedzments – tikai no atbildigo personu puses shoreiz…Jo kljudaini raksti neliecina par shi portala nopietnumu….lai ari veelme ir tadiem buut :)
God. draugs, Aigard, paldies par aizrādījumu, tev kā vienmēr ir taisnība. Bet ceru, ka Dievs pasargās “kofesionālo pasauli,” kur visus pareizā mācība svētī, no menedžmenta, kā mani no pēdējās lekcijas koncilā.
Man labpatīk piekrist tam, ko augstāk rakstīja Indrex.
Deprofundis tiešām vērīgs kadrs – par to piētismu beigās kā ar mietu iesprauda. Laba doma. Es gan autora vietā no tās neatkratītos, bet mēģinātu par šo tēmu runāt tālāk. Kas bija īsti tā problēma tajā saietā? Ka viņi runā un māca, lai gan viņiem nav ko mācīt un labāk vajadzētu paklusēt? Ja menedžents vispār nav zemē metemams, kur un kā viņš ir pielietojams jēdzīgā veidā? Aizstāt žēlastības līdzekļus ar menedžmentu, tas ir garām. Skaidrs. Bet vai tad raksta uzdevums būtu konstatēt tikai šo domu? Tā ir visa liberālisma akūtā vaina: baznīcas socializēšanās par interešu klubiem. Uz turieni akmeni metam – tas pareizi. Bet tur jau vesels akmeņu krāvums sasviets.
Žēl gan, ka ne godājamais autors, ne arī portāla pārraugs nepalika uz lekciju par menedžmenta nozīmi baznīcā KLB pēdējā koncilā. Manuprāt, tā bija vērtīga lekcija. Visi sēdēja un ausījās ar pieaugošu interesi. Būtu par ko padisktuēt. Tādā tuvākā projekcijā, nevis tikai par tālo un veiksmīgi atstāto planētu “LELB”. Arī konfesionālajā pasaulē, kur tā pareizā mācība visus svētī, ir nepieciešams menedžments draudzē… Arī cien. lektori Agitu Misāni tad varētu pieaicināt padiskutēt par to.
ak, gviclo, pārliecināji mani tikai par vienu: ja zobiņi aug, tad kaut kas jāgrauž ir :)
Arī KLB menedžments palika gaisā karājoties – vairāk faktu konstatācijas līmenī, tādas lekcijas gan ir derīgas, lai palūkotos uz situāciju no cita skatapunkta, bet ne lai rastu risinājumus. Risinājums ir un paliek – Vārds un Sakraments. Menedžmentā balstīta darbošanās un misija (mērķauditorijas noteikšana u.c.) faktiski ir armiānistiska, tā īsti neņem vērā cilvēku gribas nebrīvību,jo domā – vajagot visu tikai labāk izskaidrot un būs atsaucība. Bet nedarbojas vai pat pretdarbojas. Arī amerikāņi, piebāzdami baznīcas ar “board”-iem un co. ir sapiņķerējuši Baznīcas vienkāršību un skaidrību un izšķieduši līdzekļus pagānu sociālai aprūpei, tā vietā lai celtu jaunus dievnamus un kapellas un algotu vairāk Vārda kalpotāju. Sludinātāji, kas sludina pēc menedžmenta punktiem, padara savu kristietību par darbu reliģiju, jo punkts ir jāizpilda, lai pārietu pie nākamā.
Paldies, bīskap, par jēgpilno atsauci.
biskap,
Starp citu, cien. Agitu Misāni paklausīties un lasīt tiešām ir noderīgi.
deprofundis: 09.03.2007 04:07:56
draugs, deprofundis, ja Jūsu mērķis bija mani apvainot vai aizskart personīgi, tad apsveicu, Jums tas ir izdevies. Turpmāk palūgušu turēties pie temata. Temats neesmu nedz es, nedz arī citu rakstu autori. Mēs tikai darām savu darbu.
nebija vis man tāda bēdīga mērķa, piedodiet
lai Dievs ir tavs tiesnesis
kas tev devis varu grēkus piedot?
jenot, kas ir grēku piedošana?
lai tev tavi grēki paliek uz tavas galvas>
————————
deprofundi,vai ta tā ir grēku piedošan?
lai tev tavi grēki paliek uz tavas galvas>————-šitais nav.
jenot, skat. manu jaut. (#20) vēlreiz
jenoc, viņš izmantoja savu privileģēto stāvokli un izlaboja savu “tev tavi grēki ir piedoti ej un negrēko vairs” uz šo te.
nesaprotu, kas tas tāds vispār ir, un kāpēc viņš ar mani sarunājas.
tas i tad ,kad piedod grēkus,nevis atstāj uz galvas.
…kas gan vēl cits, kā atslēgu vara:
[grēkus piedot (pasludināt grēku piedošanu)
vai tos paturēt (tiem, kas grib stūrgalvīgi tajos palikt)
kas gan vēl cits būtu saucams par menedžmentu Baznīcā…
Nu, izlasīju, pakasīju aiz auss. Ko lai pasaka? Es cerēju, ka jūs par tēmu diskutēsiet. Ko tad tu, biskaps, stāsti: kurš te aizvēra ciet vārdu un sakrementu un kurš tad taisās menedžmentu SLUDINĀT? Nu gan, veikls zeperis tu esi! Es saku, ka viņš ir vajadzīgs daudz kur citur. Un es to varu pamatotu, bet tad nejaucieties pa citām tēmām, savādāk nav jēgas te ielaistais.
Starp citu, latvieši īpatnība ir tā, ka viņi ir apvainošanās lielmeistari. Hiperjūtība. Izlasi, gviclo, par 1 Kor 13, Bībeles stunda. Ne man, bet kādam citam, lielākam, par godu.
talyc = Veidenbaums
talyc, draugs, vsjo putjatjes vi – pa vidu teoloģiju. Kā kās, tā tūlīt: LELB vai pāvests. IR vajadzīgs konfesionālā baznīcā menedžments. Tas ir kaut kas cits, cits darbības virziens. Nav tur nekā tāda slikta. Iedomājies tikai: draudžu dienas. Iedomājies: misijas pasākumu organizācija. Iedomājies: talyc nonāk grūtībās, bet ir fondi, kas palīdz. Uzreiz ir grūti savākties, bet ja ir noorganizēts, tad var. Nu vēl visko iedomājies tik!
talytim grūtībās pareizi pārvaldīti sakramenti veldzē dvēseli nevis kaut kāds tur parašnijs menedžments,Aigard.
Redziet, kāda ironija. jenoc, no kura nekad nebiju cerējis dzirdēt skaidru izpratni par sakramentiem (iespējams, pats to nenojauzdams), tik brīnišķā veidā, ar dziļu izpratni, paskaidoro Svētā Vakarēdiena spēku un nozīmi, turklāt – paraugieties, kam viņš to skaidro, kuru viņš skolo?!?
.
Mīļais brāli, Airgard. Es negribu nedz tevi pārliecināt, nedz mainīt tavus uzskatus. Man vienkārši liekās, ka tu runā visādus brīnumus. Īpaši pēdējā laikā. Kaut kas no modernā ekumēnisma arī ieskanās. Par menedžmentu runājot – nav jau nekas jauns jāizdomā – apskaties uz RKB un LELB, tur tas ir izkopts, zeļ un plaukst.
.
Padomā, kas notiek tad, kad banzīcā viss notiek pēc kāda cilvēka prāta un labākajiem nodomiem. Vai vēsturē ir maz piemēru?
Kādēļ tu man uzbrūc, draugs, deprofundi? Un atkal no dziļumiem. Es esmu augstāklasāmā raksta autors, un tajā skaidri paudu savu nostāju. Vai es sacīju, ka menedžments baznīcā ir nevajadzīgs un slikts? Nē, draugs. Es sacīju, ka ir novērojama tendence aizstāt žēlasības līdzekļus ar menedžmentu. To gan es sacīju. Un kur tas notiek? Tas notiek tur, kur cilvēki netic Dieva apsolījumiem, par žēlastības līdzekļu spēku. Tur Dieva darba vietā tiek likts cilvēka darbs, tādēļ, ka, redziet, nenotiek tā kā cilvēkiem gribas. Man labpatīk domā, kā tautas brāļi saka: “žmogus šaudo, Dievas kulkas gaudo.“
p.s. Dieva pavēle ir runāt par briesmām un brīdināt no tām. Kādēļ tu, draugs, domā, ka es kādu apsūdzu, turklāt balstoties paviršos pieņēmumos?
Aigar, Aig’
vai ir tu gribi nostāties :(…
pasaules prātnieku pusē???, vai tikai
izliecies, par nesaprašu (kļūstot gudris pasaules acīs)
nu tad ir es “nolaidīšos” no saviem “augstumiem” un paskaidrošu tev saskaņā ar Sal.pam 26:5
– – –
vai tad runa/dispuc še iet par to vai vajadzīgs/nava vajadzīgs
menedžments pasaulē. Vai tev šķiet, ka kāds no mums varētu būt tik neprātīgs, ka iedomātos, ka pirms celt māju nevajaga apsēsties, lai pārpīpētu darbības plānu, izpētītu shēmas un pārdomātu darāmo?
– – –
cepšanās ir par “niekiem” (kurus tu šķieties nepamanām?). Plūkšanās aizvien notiek par tādiem bezdievīgiem terminiem (kas nāk no sagrozītas reliģiskās izpratnes). Jautājums tiek pacelts par tādām glupībām, kas tiek sauktas par “Kristīgu maizes cepšanu; pagalma slaucīšanu vai (kā šinī gadījumā …”Menedžmentu Baznīcā”
gviclo, vai tu tiešām nesaproti, ka menedžments ne obligāti nozīmē IDEOLOĢIJU, bet vienkārši GUDRĪBU, kā labāk sabīdīt lietas, lai viss forši sanāk. bez MENEDŽMENTA šis portāls nedarbotos.
varbūt no šīs bezjēdzīgās vārdu apmaiņas tu iemācīsies rūpīgi definēt to, kas tev liekas nosodāms, jo tas, kas liekas nosodāms, ir jādefinē īpaši skaidri. ja tu nosodi menedžmenta ideoloģiju – biznesa vadības teorijas, kas balstītas amerikāņu biheiviorismā un visādos glorificētos-antropocentriskos uzstādījumos, es tev piekrītu. ja tu nosodi menedžmentu kā organizēšanas procesu, (kas mierīgi var tikt balstīts arī pavēlē “Kungu mīlēt un tuvāku mīlēt kā sevi pašu”) tad, es domāju, tu arī pats sev nepiekrīti. kaut vikipēdiju būtu iečekojis, kas ir šī vārda pirmā nozīme.
p.s. ko nozīmē ‘nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko’? tieši šo arī nozīmē – paviršos pieņēmumos balstītas apsūdzības.
nu labi, lai mans teiktais neizklausītos pēc uzbrukšanas, sāksim vēlreiz:
1. Kas ir menedžments?
2. Kurš konkrēti ir aizstājis žēlastības līdzekļus ar menedžmentu, vai kurš to ir grasījies darīt?
Prieks, ka vēlies par to runāt, draugs.
1. Dr.Prof.R.Slecnzka reiz sacīja: “No Vācijas brauc lektori mācīt metodes, ar kurām viņi iztukšoja savas baznīcas.” Profesors to netaica tāpat vien. Tas arī ir menedžments.
2. Dr.Prof.R.Slecnzka sacīja: “No Vācijas brauc lektori mācīt metodes, ar kurām viņi iztukšoja savas baznīcas.” Profesors to netaica tāpat vien. Lūk, tie arī to izdarīja.
Bet radās jautājums, kādēļ viņi vēlas to mācīt Latvijā? Varbūt tāpēc, lai mums būtu tik pat lielas draudzes kā pie mums.
1. Vai tā ir menedžmenta definīcija pēc būtības?
Vai arī Trešajā reihā iedziļināšanās lietās pēc to būtības un avotu pārbaudīšana nav tik būtiska?
1. Es labprāt to sauktu par metodēm, paņēmienu kopumu un instrukcijām. Bet pēc būtības tas ir daudz atbaidošāks. Pameklē to grāmatās. Katrā ziņā menedžmets saistās ar cilvēku grupu vadīšanu, tāpēc arī vajag metodes un paņēmienus.
Par Trešo reihu vari parunāt ar kādu citu – gudrāku cilvēku.
Menedžē un menedžē. Kas man par to. Manuprāt, tas ir ļoti bīstami, tādēļ esi piesardzīgs.
Ā, nu re! Es arī beidzot atradu, kur tā diskusija par menedžmentu palikusi… Nesokas man ar tām datoru gudrībām. Labu gabaliņu esat tālāk tikuši. Bet es par to pie vecā labā Veidenbauma sarakstīju viss ko. Kas nav redzējis, lai apskatās!
Draugai, kā mūsu tautas brāļi saka, deprofundis runā ar jums no skaidras loģikas dziļumiem: ja gribat kaut ko nosodīt, noformulējiet skaidri. Tas šoreiz nav meistarīgi izdevies, toties uzbraucieni – OH, OH, OH.
deprofundis, ja šim rakstam ir tikai viena nozīme: tikai deklarēt vienu lietu, ka vācieši u.c. draņķi dara slikti, kāpēc tad vajadzēja to sākt? Tā ir banalitāte. Nav prāta lieta publicēt sasteigtu rakstu. Redz, kas no tā sanāk.
gviclo, Tu raksti par manis sakarā: “Man vienkārši liekās, ka tu runā visādus brīnumus. Īpaši pēdējā laikā. Kaut kas no modernā ekumēnisma arī ieskanās.”. – – Konkrēti, ar piemēriem lūdzu! Es vispār tagad jau gandrīz nedēļu neko neēdu, tā kā var gadīties, ka kaut kāds murdziņš ieskrien pa starpu. Bet Tu, brāl gviclo, ņemudri, a paļcem pakaži!
Atbildu: modernais ekumenisms manī skanējis jau ilgu laiku. Šī ir mana stīga. Gribi nokalausīties, kā tā skan: atver LL no pagājušā gada vasaras kaut kad, un izlasi “Luteriskais ekumēnisms”. Tur starp citu beigās arī rakstīts ir teoloģiskās vienprātības spēks un patiesība izpaužas iekš tā, ka netiek skaldīti mati un veidoti bezgalīgi gara ķīvēšanās par nebūtiskām lietām, bet apliecināta ticība tās pamatlietās. Arī FC ievadā (īsi pirms Iedzimtā grēka nodaļas sākšanās) tur krāšņi par to izteikts. Individuālo teoloģisko uzskatu dažādības pieļaušana pasvītro jo īpaši vienprātību ticības apliecībā (mieru, tikai mieru – tas nenozīmē heterodoksiju). Nu rakstā ir labāk noformulēts, bet vien to lieciet aiz auss, draugai.
Es jūs par citu ko, draugai, gribu pārliecināt. Man arī bažas, ka jūs kā apsviluši ar šo portālu gribat kaut kur iebraukt, kur nav izejas. Drusku vairāk menedžentam laika jāveltī. Jāspriež, jāizpīpē: kādus rakstus publicējam, kāpēc? Kā reāģējam, kā klientiem viesmīlību parādam utt. Konfesionālais luterisms nav populāra tautas kustība. Tāpēc menedžmentam tajā ir jo liela nozīme. sic. – – un ne vārdam un sakramentam! tieši šīs tēmas sakarā. Ja svētīgie vīri valdē, kad izvirzās visādas ķibeles, tās nevis risinās, bet ieteiks noturēt dievgaldu problēmas risinājumam, tad pret tādu brāli var arī “nobanot”. Vēl Skat. manus ierakstus pie Veidenbauma. Lai jums labāk turpmāk menedžējas!
Menedžments ir vajadzīgs – grāmatas izplatot, avīzi popularizējot, t.i. darot laicīgās lietas, kas paralēlas misijai. Par to jādomā tiem, kas ar to tieši nodarbojas. Es domāju, ka tāds menedžments – cik bieži tējas un dzejas vakarus rīkosim, cik adītāju pulciņus pie draudzes dibināsim, cik humpalu izdalīsim un kādu caur šīm aktivitātēm draudzei pietuvināto skaitu ieplānosim; mums nav vajadzīgs. Tāpat cik draudzes board-us veidosim un ko nu viņi katrs darīs – arī! Nevajag aizmirst, ka mūsu kaimiņbaznīcā Lelb viens no piedauzības akmeņiem ir misijai galīgi nevajadzīgās, bet menedžmentam pilnīgi nepieciešamās draudzes valdes un padomes, kur labticīgi, bet bieži nekompetenti cilvēki saplēšas savā starpā par draudzes laicīgām lietām un tad arī kristīgai mīlestībai beigas klāt. Bet, ja skolu dibinātu vai bērnudārzu-tur plānošanas u.c. elementi būtu vajadzīgi.
Mūsu māsu baznīcu misijas dažu aspektu analīze liecina, ka menedžments patērē lielus līdzekļus bez īpašas atdeves. Bezmaksas zobārstniecības un grūtnieču konsultāciju kabineti paši par sevi ir ļoti laba lieta. Bet sagaidīt, ka tādā veidā ar Evaņģēliju var aizsniegt šādu iestāžu apmeklētājus, ir naivi. Cilvēku pateicība par laicīgiem labumiem nepiepilda baznīcu, īpaši, ja dievkalpojumiem jāizmanto īrēti klubi utt. Nepateicība ir pasaules alga – sen zināma aksioma. Pareizs “menedžments” būtu – uzbūvēt skaistu dievnamu ar labām ērģelēm tā vietā, lai izšķērdētu naudu pagānu sociālai aprūpei.
“māsu, brāļu baznīca” – šķiet, Martins Vittenbergs atzīmē, ka brālīga baznīca ir vienota Garā.
Atšķiras kultūrvēsturiskie faktori, kas mudinājuši cilvēkus pievērsties vienai vai otrai nodarbei. Dievkalpojumā pulcētā draudze ir – Kristus Garā. “Garā” – nenozīmē klonus .