Mesija psalmos

Psalmiem kā mesiāniskiem pierādījumiem ir īpaši nozīmīga vieta gan Jēzus, gan Viņa pirmo mācekļu sludināšanā. Lk.24:44 mums tiek stāstīts, ko Jēzus sacīja Saviem mācekļiem pēc augšāmcelšanās:

“Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, vēl pie jums būdams, ka visam bija notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.”

Mēs būtu pārsteigti, ja veiktu statistisku pētījumu par psalmu nozīmi attiecībā uz Jaunās Derības autoriem. Nestlé grieķu Jaunās Derības izdevumā ir daudzas “ar izceltiem burtiem iespiestas rakstu vietas, kas ir tieši citāti no Vecās Derības”. Pārskats parāda, ka Jaunā Derība aizņemas 224 dažādas rakstu vietas no 103 dažādiem psalmiem, un, ja pieskaita vienu un to pašu rakstu vietu parādīšanos dažādās vietās, tad kopumā Jaunajā Derībā ir 280 citāti no psalmiem. Apmēram 50 no tiem runā par Kristus ciešanām, augšāmcelšanos, debesbraukšanu un evaņģēlija izplatīšanu visām tautām. Pārējiem citātiem ir vairāk pamācošs vai mierinošs raksturs.

Ja būtu arī jāizpēta jūdu gudro attieksme pret psalmiem kā mesiāniskās idejas atspoguļotājiem, mēs redzētu, ka viņi būtībā vairāk saskatīja psalmos mehānisko cerību nekā kristieši. Gaidīšana attiecas uz ķēniņu Dāvidu. Ievērojamais Jozefs Klausners savā grāmatā “Mesiāniskā ideja Israēlā” psalmiem veltīja tikai piecas lappuses. Par tā pamatu viņš saka:

“Bībelē nav citas grāmatas, attiecībā uz kuru informācija par uzrakstīšanas laiku un dažādo daļu apkopošanu atšķirtos viena no otras tik plaši kā psalmos.” “Ja senākie kritiķi pret šo grāmatu kopumā attiecās kā pret Israēla ķēniņa Dāvida darbu, tad vairums jaunāko kritiķu nesaskata psalmos nevienu, ko varētu datēt agrāk par Babilonijas gūsta laiku.”

Klausners apgalvo, ka galvenā tēma nav mesiāniskā ideja kā tāda, bet drīzāk “mesiāniskais motīvs”. Līdz ar to, “izprotot plašākā nozīmē, katra psalmu nodaļa no sākuma līdz beigām ir pestīšanas gaidu noskaņu pilnu”. Klausners uzskata, ka psalmos tik daudz nav runa par personīgo Mesiju kā par “Ciānas mierinājumu un jūdu savākšanu no dispersijas”.

Klausnera attieksmes, kas ir ļoti izplatīta jūdu starpā, par cēlonis ir tas, ka viņš piederēja pie pravietiskā cionisma tēva Ašera Ginsburga sekotājiem – Ahad ha-Ạm. Šī grupa gaidīja kaut kāda sociālistiskā zelta laikmeta sākumu – pat komunismu var balstīt uz Mesijas ideju. Talmudā ir šāds pieņēmums:

“Ja kāds tev saka: “Nopērc šo tīrumu sev par vienu denāriju,” – un tā vērtība ir tūkstoš denāriju, ..nepērc to,” –

jo tajā gadā varētu nākt Mesija, un tad tīrumi tiktu sadalīti bez maksas. Varbūt tā nav vienkārši nejaušība, ka Markss, Lasals un Trockis, kas pēc izcelsmes bija jūdi, komunisma iesākumos sevi pasludināja par tā praviešiem – mesiāniskā cerība bez Mesijas personas viegli izraisa tautas atbrīvošanās kustību rašanos.

73 no 150 psalmiem pēc tradīcijas tiek piedēvēti ķēniņam Dāvidam. Rabīnu literatūrā uz Mesiju parasti norāda kā uz “Dāvida Dēlu”. Šā iemesla dēļ visur, kur tiek aprakstīta Dāvida nama svētība nākotnē, gudrie redzēja mesiānisku materiālu. Pat 45. psalma kāzu noslēpums no jūdu perspektīvas tiek uzskatīts par Mesijas un Israēla savstarpējo attiecību atspoguļojumu. Psalma vārdos – “Mana sirds izplūst košos vārdos – es dziedāšu dziesmu ķēniņam” vai arī “tautas teiks tavu slavu vienumēr un mūžīgi” – rabīni saskata Mesiju. Bet arī Jaunajā Derībā tiek izmantoti ar kāzām saistīti izteikumi, aprakstot attiecības starp Kristu un draudzi. [Skat., piem., Jņ.3:29, Mt.22. un 25.nod., 2.Kor.11:2 un Atkl.19:7]

Jūdi atrod Mesijas materiālu “raudu psalmos”, kur dievbijīgs un nevainīgs Dieva cilvēks cieš no ļaužu ienaida. Te nav runa tikai par Mesijas tēlu, bet gan par visu Israēlu, kas piedalās “Mesijas dzemdību sāpēs” – tsirei vai hevlei ha-Mashiah. Yisurei ha-Malkhut jeb “ciešanas Dieva valstības dēļ” attiecas uz katru, kas uzņemas Dieva valstības jūgu.

Ebreju vārds, ar ko tiek apzīmēti “psalmi” – tehillim –, nozīmē “slavas dziesmas”. Tomēr psalmos ir ietvertas arī daudzas “lūgšanas” – tephilloth – un vienkārši “himnas” – mizmorim. Nav brīnums, ka psalmus dēvē par “Jēzus himnu grāmatu”, un līdz pat šai dienai tie veido jūdu liturģijas un lūgšanu grāmatas pamatu.

KAS PSALMIEM IR SAKĀMS PAR KRISTU

Pirms kārtīgas un detalizētas pašu psalmu aplūkošanas ir vērts pārskatīt to pamatvēsti Jaunajā Derībā. Runājot par mūsu tēmu, jēdziens “Mesija” ir jāsaprot ar nozīmi “Pestītājs, ko gaida Israēls”. Tomēr, runājot par “Kristu”, mēs vienmēr domājam mūsu augšāmcēlušos Pestītāju Jēzu Kristu.

Jaunā Derība izklāsta faktiski visu pestīšanas vēsturi psalmu gaismā. Kristu nievāja – Ps.22:7, 69:19-22; Viņu atmeta – Ps.118:22; Viņu apsmēja – Ps.22:7-8, 89:51-52; Viņu sita – Ps.129:3; Viņu izzoboja – Ps.69:8,20; Viņu piesita pie krusta – Ps.22:2-3.15-18; Viņš bija izslāpis – Ps.22:16; pie krusta Viņam deva vīnu, sajauktu ar žulti – Ps.69:20-22; par Viņa drēbēm meta kauliņus – Ps.22:18-19; Viņa kauli netika salauzti – Ps.34:21; Viņš uzcēlās no mirušajiem – Ps.16:10; Viņš uzkāpa debesīs – Ps.68:19; Viņš ir pie Dieva labās rokas – Ps.110:1 un 80:18; Viņš ir Augstais Priesteris – Ps.110:4; Viņš tiesās tautas – Ps.89:4-6; Viņa vara ir mūžīga – Ps.89:36-38; Viņš ir Dieva Dēls – Ps.2:7; Viņš runāja līdzībās – Ps.78:2; Viņš nomierināja vētru – Ps.89:10; cilvēki Viņam dziedāja “Ozianna” – Ps.118:25-26; Viņš ir svētīts mūžīgi – Ps.45:1-4.8.18; Viņš nāks Savā godībā pēdējās dienās – Ps.102:16-23.

Bībeles pravietojumi par Kristu atgādina lielu atjautības “puzli”. Saliekot kopā atsevišķus gabaliņus, pakāpeniski parādās ciešanu pilnais Pestītāja tēls. Tikko minētās psalmu vietas papildina Mozus un praviešu grāmatās iezīmēto ainu. Nebūsim pārsteigti, ka Luters jau 1513.gadā – tas ir, savas karjeras sākumā – lasīja lekciju par psalmiem, kur atrada uzsvaru uz taisnošanu un Dieva žēlastību. Psalmos viņš atklāja jau gatavu savu domu, kas bija koncentrēta uz Kristu. Vēlāk ievadā komentāriem par vēstuli galatiešiem viņš atklāj savas domas: “Pār manu sirdi valda šī viena mācība – ticība Kristum, no kuras, caur kuru un uz kuru kā naktī, tā arīdzan dienā izplūst un atgriežas visas manas teoloģiskās domas.”

PSALMOS JŪDI REDZ MESIJU

vairāk vai mazāk tais pašos kontekstos, kur to saskata kristieši. Bet, tā kā viņi sazinās pašu psalmu valodā, tad atrod tur slepenas norādes, kuras pēc tam attiecina uz savu Mesijas koncepciju. Pirms detalizētas psalmu apskates ir vērts savākt dažus piemērus par to, kā gudrie saprata mesiānisko gaidīšanu.

• Kristieši 21.psalmu parasti neuzskata par mesiānisku. Savukārt Midrash redz Mesiju Ķēniņu pirmajā un ceturtajā pantā; RaSHI to pašu interpretāciju attiecina uz 7.pantu un Targums – uz 8.pantu. Tagad mēs citēsim pantus, ar kuriem tiek saistīta mesiāniskā gaidīšana:
  

  “Kungs, ķēniņš priecājas par Tavu spēku.. Jo Tu nāci viņam pretim, dodams svētības dāvanu, Tu viņa galvu rotāji ar dzidra zelta kroni. Viņš izlūdzās no Tevis dzīvību, Tu viņam devi ilgu mūžu, lai viņš pastāvētu mūžīgi. Lielu godu viņš guva, jo Tu piešķīri viņam uzvaru, ar varenību un spožumu Tu viņu rotāji. Tu dari viņu pašu par svētību uz laiku laikiem, Tu liec viņam prieku sajust Tava vaiga priekšā, jo ķēniņš paļaujas uz To Kungu, un Visuaugstākā žēlastība dara, ka viņš nešaubās.”

  Midrash par Psalmiem par šo ķēniņu saka:

  “Tas ir Mesija, Dāvida Dēls, kurš ir bijis apslēpts līdz pēdējām dienām. Rabīns Tanhuma saka: “Mesija Ķēniņš nāks tikai tāpēc, lai dotu pasaulei sešus baušļus, – tādus kā tabernākula svētki, palmu zari (to izmantošana) un filakterijas, bet viss Israēls mācīsies Toru.., un kāpēc tā? Tāpēc, ka pagāni meklēs viņu.” “

  Pēc tam Midrash jautā:

  “Kas ir šis ķēniņš?.. Dievs nekronēs ķēniņu no miesas un asinīm, bet Svētais – lai slava Viņam – dos Savu kroni Mesijam Ķēniņam, jo par viņu ir teikts: “Tu viņa galvu rotāji ar dzidra zelta kroni.” Dievs netērps zemes ķēniņu Savā purpura tērpā, bet Viņš to ir devis Mesijam Ķēniņam, jo ir teikts: “Ar varenību un spožumu Tu viņu rotāji..” Un viņš sauks Mesiju Ķēniņu vārdā, jo ir teikts: “Tas ir vārds, pēc kura viņš tiks pazīts: Tas Kungs mūsu taisnība”.”

  Pat Midrash par 2.Mozus grāmatu runā par to pašu kroni:

  “”Un Mozus ņēma Dieva zizli savā rokā”: Dievs nerotās zemes ķēniņu ar Savu kroni, un Svētais – lai slava Viņam – liks Savu kroni uz Mesijas Ķēniņa galvas.”

  Saistībā ar 8.pantu Targums saka, ka “Mesija Ķēniņš” paļaujas uz Kungu. Nozīmīgi ir tas, ka, pēc rabīnu domām, purpura tērpam un kronim bija jābūt daļai no Mesijas ietērpa. Tomēr jaunajam rabīnam no Nacaretes šāds tērps un ērkšķu kronis tika dots tikai izsmieklam.

• Līdzvērtīgi skaistu alegorisko diskusiju rabīni saista ar 45.psalma kāzu noslēpumam. Slavenākie jūdu ekseģēti ir vienisprātis, ka šis psalms runā par “Mesiju Ķēniņu”.
  

  “Mīlestības dziesma. Mana sirds izplūst košos vārdos – es dziedāšu dziesmu ķēniņam. Mana mute ir kā veikla rakstītāja rakstāmais. Tu esi skaistākais starp cilvēku bērniem, tavas lūpas ir laipnības un mīlības pilnas, tāpēc Dievs tevi svētīs mūžīgi.. Tavs tronis kā Dieva tronis pastāv joprojām un mūžīgi, un taisns ir tavas valdības scepteris. Tu mīli taisnību un ienīsti netaisnību, tāpēc Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svaidījis ar prieka eļļu kā nevienu no taviem bērniem.. Es gribu radīt piemiņu tavam vārdam uz audžu audzēm, un tautas teiks tavu slavu vienumēr un mūžīgi.” (Ps.45:1-3.7-8.18)

  Ir svarīgi redzēt, kā Midrash šo ķēniņa slavas dziesmu saista ar Vecās Derības vēsts citām daļām. Midrash par psalmiem paziņo:

  “Tāpēc tie, kas tic Mesijam (ebr. burt. “Viņa, kurš nāks, taisnie”), reiz slavēs Dieva vaiga godību un netiks ievainoti (ar Viņa svētumu), kā stāv rakstīts: “Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi” (Ps.16:11). Israēlieši jautāja.. “Kad Tu mūs atpestīsi?” Viņš tiem atbildēja: “Kad tu cietīsi visdziļākos spaidus, tad Es tevi atbrīvošu”, kā stāv rakstīts: “Un Jūdas bērni un Israēla bērni sadosies kopā un pulcēsies ap vienu augstāku priekšnieku” (Hoz.2:2).. Viņš sacīja: “Putekļos nospiesta ir mūsu dvēsele” (Ps.44:26), un tieši tāpat kā roze zied un atver savu sirdi augšup, tā būs ar jums – kad jūs atgriezīsieties pie Manis, jūsu sirdis tiks pagrieztas augšup kā rozei, un tajā brīdī Es vedīšu Mesiju pie jums, jo ir teikts: “Es būšu Israēlam kā rasa..” (Hoz.14:6)”

  Midrash turpina aprakstīt vārdus “Es dziedāšu dziesmu ķēniņam” un saka tā:

  “Šis ir pravietojums par To, kas nāks, un arī Anna saka: “Tas Kungs nokauj, un Viņš dara dzīvu, Viņš nogrūž lejā ellē un atkal uzved augšā.” Tā viņi tiks novesti lejā, līdz to kājas sasniegs kapu, un tūlīt Es tos pacelšu augšup; tāpēc ir sacīts: “Viņš nogrūž lejā ellē un atkal uzved augšā”.”

  Talmudā atrodas līdzīga Israēla pestīšanas aina no pēdējo dienu “visdziļākās apspiestības”.

• Ļoti bieži, skatoties no psalmu perspektīvas, visvecākie rabīnu avoti Mesijā saskata “pirmsvēsturiskas” iezīmes. Kā šāda interpretācijas veida piemēru mēs varētu minēt Ps.72. Gan Targums, gan Midrash visu psalmu saprot mesiāniski. Mēs šeit parādīsim tā būtību:
  

  “Dievs, piešķir Savu taisnīgo tiesneša spēju ķēniņam un Savu taisnīgumu ķēniņa dēlam.. Lai viņa laikā zeļ taisnīgais un pastāv liels miers, kamēr mēness vairs nespīdēs! Lai viņš valda no jūras līdz jūrai.. Jo viņš glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga. Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu un palīdzēs nelaimīgām dvēselēm.. Viņa vārds lai paliek mūžīgi! Kamēr saule spīd, lai ir dzīvs viņa vārds, un viņā lai svētību rod visas tautas, lai viņu laimīgu sveic visas zemes ciltis!” (Ps.72:1.7-8.12-13.17)

  Psalma izskaidrojumā var skaidri redzēt Vecās Derības “asociatīvo” metodi, par kuru runājām grāmatas sākumā.

  Saskaņā ar Midrash, ķēniņš, kurš apžēlosies par trūcīgo un nabagu, ir Mesija, “jo stāv rakstīts: “Zars riesīsies no Isaja celma, ..viņš tiesās nabagus pēc taisnības”.” (Jes.11:1.4) Kā saka Midrash, viss psalms kopumā ir “slavas dziesma Mesijam Ķēniņam”. 17.pantā ebreju valodā lasām: “Pirms bija saule, viņa vārds bija Yinnôn“, kas nozīmē – “lai tas zeļ”; tas ir viens no astoņiem Vecās Derības vārdiem ar nozīmi “atvase”, kā Jesajas pantā. Arī Midrash šo vārdu izprot kā piešķirtu Mesijam “pirms pasaules radīšanas”.

  Mihas grāmatas 5.nodaļas 2.panta izskaidrojumā RaSHI norāda uz 72.psalmu, kur par Israēla valdnieku, kas piedzims Betlēmē, ir teikts, ka viņa “izcelšanās meklējama sensenos laikos”. RaSHI uzskata, ka viņš ir

  “Mesija, Dāvida Dēls, kā saka Ps.118, viņš ir “akmens, ko namdari nometuši pie malas”, un viņa izcelšanās ir no seniem laikiem, jo, “pirms saule bija, viņa vārds bija Yinnôn”.”

  R. Dāvids Kimhi, “bez kura”, pēc gudro domām, “nav pareizas Bībeles ekseģēzes”, negaidīti saka:

  “Mesijas laikos teiks, ka viņa “izcelšanās ir no senseniem laikiem”; “no Betlēmes” nozīmē, ka viņš būs no Dāvida nama, jo ir ilgs laika posms starp Dāvidu un Mesiju Ķēniņu; un viņš ir El (Dievs), kurš tāpat kā viņš ir “no senseniem laikiem”.”

  Turklāt 72.psalms mums vēsta, ka Mesijam nesīs dāvanas, un Talmuds uztver šo informāciju, sacīdams, ka “Ēģipte nesīs dāvanas Mesijam“. Tas pats noslēpums parādās Jēkaba svētībā, kas ir saistīta ar vārdu Shilo. Ps.76:12 ietver frāzi, kas līdzinās šim vārdam – shai lô jeb “dāvanas viņam”: “Visi, kas ap viņu, lai nes dāvanas Viņam, bijājamajam Dievam.” Šādā veidā jūdu Bībeles ekseģēze ceļ iekšējos tiltus no vienas slēptās mesiāniskās norādes uz citu.

• Bez šīm “pirmsvēsturiskajām” iezīmēm rabīni bieži vien redzēja arī slēptus mājienus, kurus pati Bībele diez vai varētu sankcionēt, bet kam tomēr ir sava iekšējā loģika gudro domu pasaulē. Garajā 78.psalmā ir ietverts apsolījums: “Es atdarīšu savu muti runai ar sakāmiem vārdiem, stāstīšu senlaiku mīklas.” 41.pantā mūsu pārdomām tiek sacīts: “Viņi kārdināja Dievu allaž no jauna un sāpināja Israēla Svēto.” Šī specifiskā frāze “Israēla Svētais” Jesajas grāmatā parādās 15 reižu. Piemēram, aprakstā par nākamo “žēlastības derību” Jesaja saka:
  

  “Redzi, tu aicināsi tautas, ko tu nepazīsti, un tautas, kas tevi nepazīst, nāks pie tevis Tā Kunga, tava Dieva, Israēla Svētā dēļ, tāpēc ka Viņš tevi paaugstinājis.” (Jes.55:5)

  R. Dāvids Kimhi, kurš tiek uzskatīts par “pareizas” Bībeles interpretācijas pārstāvi, izskaidro šo un pantus no Ps.78 kā norādes uz Mesiju:

  “Uzklausi vēlīgi; “nezūdošās laipnības, kas apsolītas Dāvidam”, – norāda uz Mesiju, jo viņš tiek saukts par Dāvidu.. Viņš mācīs tautas, kā ir teikts Jesajas grāmatas sākumā (2:4): “Viņš spriedīs tiesu tautu starpā un tiesās daudzas tautas”.”

  Apzīmējums hitvû – “sāpināja” Israēla Svēto –, kas tiek izmantots psalmā, nāk no vārda tâv – “zīme”. Arī Midrash paziņo, ka “sitieni atstāj zīmes uz miesas”, tāpat kā Ecehiēla 9:4 tiek runāts par “zīmes” uzlikšanu uz pieres visiem, kas sūdzas un skumst par Israēlu. Tādā pašā veidā RaSHI redz hitvû ar nozīmi “uzlikt zīmi”.

  Kāds kristiešu rabīns aplūkoja augšminēto un tad šai “senajai mīklai” deva savu risinājumu. Viņš uzsvēra, ka uz seniem akmens uzrakstiem un zīmogiem ebreju alfabēta pēdējais burts tâv bija rakstīts krusta formā. Šādā izpratnē iepriekšminētais pants norāda uz “Israēla Svētā” krustā sišanu. Jesajas 50:6 runā par Kunga kalpu, kas saņem “sitienu zīmes”:

  “Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani sita, un savu vaigu tiem, kas raustīja un plēsa manu bārdu. Savu vaigu es neapslēpu paļām un spļāvieniem. ..es zināju, ka nepalikšu kaunā.”

  Un Ps.129:3 uzskatāmi paziņo:

  “Uz manas muguras arāji ir aruši un dzinuši garas vagas.”

  Par to Midrash mīklaini saka:

  “Rīt, kad nāks beigu laiki, Svētais – lai slava Viņam – neteiks pasaules tautām: “Tā un tā jūs esat darījuši manam dēlam.” Nē. Drīzāk Viņš nekavējoties salauzīs jūgu un saīsinās grožus, kā ir teikts: “Es esmu salauzis jūsu jūga kokus”.” (3.Moz.26:13)

  Vai varētu būt, ka Pāvils domāja līdzīgas grūti saprotamas domas, kad 1.Kor.2:6 viņš teica:

  “Gudrību arī mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs pasaules gudrību!”

  Tādas mīklainas zīmes piederēja pie Kristus un it īpaši pie jūdu mesiāniskās idejas noslēpuma.

Jau iepriekš mēs redzējām, ka pat tie psalmi, kurus kristieši neuzskatītu par “mesiāniskiem”, pēc jūdu mācīto vīru uzskatiem, varētu netieši norādīt uz nākamo pestītāju. No otras puses, šie zinātnieki visu Vecās Derības vēsti ņem kā savu paleti un ar to attēlo Mesijas pirmsvēsturiskās un neizprotamās iezīmes. Tomēr jūdu pamatvirziena mesiāniskā gaidīšana vislabāk ir redzama tais pašos psalmos, uz kuriem ticības sakņu apgaismošanā tradicionāli balstās arī kristieši.