Metodisma noriets
Kā ziņo zviedru laikraksts “Dagen” sadarbībā ar “Latvijas Kristīgo Radio”, tas ir skumjš, bet dabisks attīstības ceļš, kad dažas baznīcas kļūst tukšas, draudzes [gan tiešā, gan pārnestā nozīmē] izmirst un savukārt veidojas citas kristiešu kopienas un draudzes. Iznīcības process lielā mērā skāris arī Zviedrijas metodistu baznīcu.
Bet tas nevienam nešķiet bezcerīgi, jo tajā pat laikā notiek draudžu un kristīgo kopienu tuvināšanās un saplūšana.
Kā iepriekš ziņoja e-BAZNĪCA, patlaban Zviedrijā notiek sarukušās metodistu draudzes savas baznīcas ēkas nodod Misiones baznīcai, paturot tiesības noturēt savus dievkalpojumus tajās.
No metodistu draudzēm daudzi jaunieši ir aizgājuši uz citu konfesiju draudzēm. Kā paši metodisti izsakās, ka skumjām nav pamata, bet tiem, kuriem paliek skumji, ir jāatceras Zviedrijas metodistu baznīcas lielā aktivitāte XIX gadsimta beigās.
Metodistu vidū ir daudz vecu cilvēki, kuri nespēj draudzes darbu vadīt atbilstoši mūsdienu prasībām – izmantojot internetu un citas mūsdienu tehnoloģijām pavisam parastas lietas. Tāpēc sadarbība ar Misiones draudzi paredz palīdzību sirmgalvjiem uzturēt un apsaimniekot baznīcas telpas un kristīgo garu, līdz iespējams kādu dienu metodistu draudzes piedzīvos “īstu” atkalatdzimšanu.
Manuprāt, metodisms ir diezgan garlaicīga denominācija -āāā(žāvājos). Nav tur vēsturiskā liturģija,ne nopietna ticības apliecība… Nav brīnums, ka pašreizējā zviedru liberālisma laikmetā viņiem grūti saglabāt un nodot tālāk savu identitāti.