Miesa, gars un dvēsele
Cilvēka dihotomijas [miesa + gars/dvēsele] vai trihotomijas [miesa + gars + dvēsele] jautājums ir jāizšķir, pamatojoties tajās Rakstu vietās, kurās tiek aprakstītas cilvēka būtiskākie elementi (Mt.10:28; 16:26; 1.Moz.2:7).
Pamatojoties šajās Rakstu vietās, vairums kristīgo dogmatiķu nosliecas par labu dihotomijai.
Trihotomisti citē tādas Rakstu vietas, kā Lk.1:46-47; 1.Tes.5:23, utt.. Taču neviena no tām nesniedz neapgāžamu trihotomijas pierādījumu.
Tas, ka Rakstos vārdi gars (πνεύμα) un dvēsele (ψυχή) tiek lietoti kā sinonīmi, ir skaidrs no tā apstākļa, ka tie, kuri ir atsājuši šo pasauli, tiek dēvēti vai nu par gariem (1.Pēt.3:19), vai par dvēselēm (Atkl.6:9).
Arī kopumā, izskaidrojot cilvēka eksistences fenomenu, dihotomija nenoliedzami sagādā daudz mazāk grūtību.
Fīča ir tāda, ka gan vārdam “dvēsele” gan “gars” ir visai plašs semantiskais lauks, kurš, arī pārklājas… Es varbūt kļūdos, bet man nenāk prāta neviena Rakstu vieta, kur “gars” būtu attiecināts uz dzīvniekiem, bet dvēsele ir.