Mīlēt Dievu no visas savas sirds
Tagad atbildēsim uz jautājumu: kā mums pienākas mīlēt lielo un labo Dievu, kas mūs tik ļoti ir mīlējis, ka mūsu dēļ radījis visu, kas virs zemes, un mums sagatavojis Debesu mājokļus, un par mums nodevis Savu vienpiedzimušo Dēlu kā izpirkuma upuri, ar kura rūgtām sāpēm un nāvi Viņš ir izglābis mūs no elles? Šis uzticīgais Dievs ik dienas gādā par mūsu miesu un dvēseli un turklāt ar Savu Garu nāk, klauvē un darbojas mūsu sirdīs. Jā, kā mums Viņu mīlēt?
Neko gudrāku mēs par to nevaram pateikt. Pats Dievs to tik skaidri ir noformulējis Savā bausli, ko Kristus sauc par pirmo un lielāko bausli. Tas skan šādi: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko ka sevi pašu” (Lk.10:27; Mt.22:37). Tas ir pirmais un lielākais bauslis, kas patiesi paskaidro šos vārdus: “Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekša.” Vai var būt kas vēl svarīgāks par pirmā baušļa prasībām?
Vai nav tiesa, ka ikviens sirdspuksts, doma, darbs, jā, viss mūsu prāts un spriestspēja, miesa, dvēsele un dzīvība pieder Viņam un tāpēc ik mirkli ja ziedo Viņam? Lai ikvienu savas dzīves brīdi mēs ar ilgu pilnu un mīlošu sirdi raugāmies uz Viņu, jautājam pēc Viņa gribas un labvēlības un gaidām Viņa vārdus!
Tā pienākas radībām, kas veidotas pēc Dieva tēla un līdzības. To izteic šie vārdi: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu.” Mīlēt Dievu no visas savas sirds nozīmē mīlēt Viņu patiesi un bez liekulības, lai Viņš būtu tavas galvenais saturs un viss pārējais ir tam pakārtots.
Jo ikviens cilvēks ir tā radīts, ka nespēj mīlēt divus vienlīdz spēcīgi, bet allaž viens tam būs tuvāks. Jēzus to paskaidro Mateja evaņģēlijā (6:24): ko tu visvairāk mīlēsi, par to tu visvairāk domāsi, pēc tā tieksies un tam pieķersies, tajā gūdams vislielāko prieku un laimi utt. Tavā sirdī tam jābūt Dievam Tam Kungam. Tā jāsaprot vārdi “mīli no visas savas sirds”.
Ieskaties