Mīlēt Dievu pāri visam

“Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.” [2.Moz.20:3]

1. baušļa prasības mums zināmā mērā ir saprotamas. Ja Dievs Tas Kungs apmierinātos tikai ar intelektu un zināšanām, mēs varētu neraizēties. Tomēr svētais Dievs no mums vēlas kaut ko pavisam citu, proti – lai mēs nevis tikai zinātu, saprastu un runātu par to, ko Viņš mums liek, bet patiešām pildītu to.

Un, lai mums parādītu, ka Dievs nepacietīs 1. baušļa neievērošanu, nicināšanu un nopietni rūpēsies par paklausību bauslim, Viņš pievieno tam smagus draudus un lielus apsolījumus. Tieši šim bauslim Viņš pievieno: “Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.”

Kaut arī šos vārdus var attiecināt uz visiem baušļiem, tomēr katram šais draudos jāpamana, ar kādu svētu degsmi Tas Kungs izturas pret pirmo bausli. Liksim to pie sirds, ka tiešām rīkojamies saskaņā ar šo bausli, jo mēs taču negribēsim ciest Dieva dusmas. Tāpēc mums ne tikai jāzina, bet arī jāpilda mūsu Kunga griba.

Reiz Kungs Jēzus sarunā ar bauslības mācītāju, kurš bija nolasījis pirmo un lielāko bausli, sacīja viņam: “Dari to un tu dzīvosi” [Lk.10:28]. Ja tu domā, ka pietiek, ja Viņa vārdus dzirdi, lasi un saproti, bet vēlāk dodies prom un aizmirsti par tiem, tad tas nav nekas cits kā visvarenā Dieva nicināšana, briesmīga liekulība un zaimošana Viņa vaiga priekšā.

Uzklausi vēlreiz Viņa vārdus: “Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.” Kam gan citam tas būtu jādara, ja ne tev, kas dzirdi Viņa balsi, – tev, kas lasi un saproti Viņa bausli? Vai arī tu domā, ka tikai citiem tas būtu jāievēro? Vai tu esi kāds izņēmums? Tas Kungs nesaka, ka Viņa bausli vari pildīt pēc savas patikas, bet pavēl: tev būs! Tev būs! Tev nav brīv darīt vai nedarīt pēc savas izvēles, bet tev jāpilda Viņa bauslis vai arī – tev uz savas ādas būs jāpiedzīvo Viņa taisnās dusmas un sods! Jo Tā Kunga dievišķajai majestātei ir visas tiesības mums to prasīt un pavēlēt.

Viņš arī nesaka, ka no kādiem noteiktiem dieviem tev jāatsakās, bet citus tu vari paturēt. Dievs saka: “Tev nebūs turēt (nekādus) citus dievus Manā priekšā.” Iespējams, ka tev nav nekādu cilvēcisku elku, bet varbūt, ka par Dievu tev svarīgāka ir nauda. Ja nauda vai mamons nav tavi elki, tad, iespējams, tev piemīt kādas īpašas spējas, nopelni, zināšanas vai citas dāvanas, ko turi par ļoti vērtīgām. Ja arī tos tu neturi par saviem dieviem, iespējams, tev garīgās lietās ir kāda īpaša žēlastība, apgaismība, gudrība, spēks vai dievbijība, kas kļuvis par tavu atbaidošo elku.

Tas Kungs to redz un ikvienu tiesās bez izšķirības. Šai bauslī ir mūžīga un dievišķa nopietnība: “Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.” Apdomā vārdu “mīlēt” – “Mīli Dievu ar visu savu sirdi”. Šeit vārds “mīlēt” patiesi nozīmē – mīlēt. Tu nemīli Dievu pāri visam, ja arvien paliec vēss pret Dievu un tev nav sirds patikas runāt ar Dievu un būt Viņa tuvumā, un ja tavas domas un vārdi vairāk saistās pie citām lietām, kaut arī tie būtu brīnišķīgākie darbi.

Tu nemīli Dievu ar visu savu prātu, ja baušļi tev šķiet pārāk grūti un tev jāspiež sevi darīt Viņam tīkamas lietas, tāpat arī – ja tev nepatīk Dieva prāts, kas apgāž tavus elkus, aizliedz grēkot vai sūta tev ciešanas, nicinājumu vai zaudējumus. Jo sevi pašu tu mīli vairāk par visvareno Dievu un Viņa labo prātu. Tu pielūdz pašu nekrietnāko elku – sevi. Ja tā, tad tev jāzina, ka pēc Dieva svētās bauslības tu esi nolādēts ellē un piederi velnam.

Turpretī, ja esi uzticīgs pirmā un citu baušļu pildītājs, tev jāzina, ka Dievs pret tevi ir bezgalīgi žēlsirdīgs un ar visu savu būtību tu esi Viņam patīkams, un tu baudīsi visu Dieva labvēlību laikā un mūžībā. Šādas lietas māca bauslība.

Te jāatklājas visu cilvēku domām! Ja, aplūkodams šo Dieva bausli, tu arvien spēj palikt kā vienaldzīgs klausītājs un lasītājs un ļauj citiem to ņemt pie sirds, kamēr pats dodies prom un dzīvo tukšā bezrūpībā, – tas viss nepārprotami liecina, ka esi vieglprātīgs Dieva nicinātājs, bet Dievu un Viņa svēto likumu uzskati par niekiem!

Vai arī tu esi dievbijīgs un ticīgs savā prātā, sacīdams: tas ir pāri cilvēku spēkiem! Vēlāk tu dodies prom un dzīvo bez rūpēm par Dieva gribu un baušļiem, un tevī ir vienīgi iedomāta garīga nabadzība. Tomēr šī nabadzība tevi nekad nesalauž, nesatrauc un nepārmāca, bet tu mierīgi turpini dzīvot un paliec ar sevi apmierināts.

Vai arī tu esi viens no tiem, kas saka: tā tas ir! Kristietim tas jāpilda! Tomēr pats neņem nekādu dalību šais grūtajās pūlēs un līdz ar to nemani, cik pazudis esi ar visu savu svētumu. Tu steidzīgi pārskrien pāri savas sirds pārbaudei. Ja tāda ir tava attieksme, tad tev jāsaprot, ka esi akls un apstulbots liekulis – gluži kā Rakstu mācītājs, kurš gan spēja pareizi pateikt pirmo un lielāko bausli, bet darīja to “attaisnodamies” [Lk.10:29].