Misionēšana pie musulmaņiem

Edinburgas universitātes kristiešu-musulmaņu kultūras centra vadītājs, misionārs Pakistānā evaņģelizēja balstoties uz korānu. Viņš, runājot ar korānu pārzinošiem vīriem, balstījās korānā, kā arī izmantoja galvenos tradicionālos korāna komentārus. Šādā veidā viņš nonāca dialogā ar kādu 50 gadus vecu vīru Jākobu [vārds mainīts], kurš bija dievbijīgs un savā pilsētā ļoti cienījams vīrs ar ļoti labām Korāna zināšanām.

Viņš jautāja Jākobam, ko Korāns saka par Jēzu.
Jākobs balstoties uz Sūrām iii (‘Al-‘Imrān): 44-47); xix (Marayam):19-22; iv(al-Nisā’): 167 atbildēja, ka Jēzus bija piedzimis no nevainīgas jaunavas jeb nevainīgi ieņemts.

Pēc kāda laika misionārs atkal jautāja Jākobam vai Jēzus bija Mesija (Masih).
Jākobs balstoties uz sūru iii (‘Al-‘Imrān) :44,45 atbildēja, ka Jēzus ir Mesija. Komentētājs Al-Rāzi Jēzum tika dots tituls Masih(Mesija-Kristus), jo Viņš tika paglābts no grēka. Komentētājs Abu Amr ibn al-Ala saka, ka Masih nozīmē valdnieks, ķēniņš, kamēr Al-Baydāwi saka, ka Jēzus tika saukts Masih (Mesija) kā tāds, kuram, kurā bija no Visuvarenā izejošais Gars pa tiešo bez jebkādiem starpniekiem, un vienlaicīgi kā pirmavots un būtība.

Tālāk Jākobs apstiprināja balstoties uz Korānā teikto, ka Jēzus ir Dieva Vārds (Kalimat Allah). Kalimatuhu (Viņa Vārds), tas ir Dieva Vārds. Sūra iv (al-Nisā’) : 169 :”patiesi Mesija, Jēzus, Marijas dēls, ir Dieva Apustulis un Viņa Vārds(Kalimatuhu) ko Viņš nodeva, novadīja Marijā (angl. Conveyed Into Mary). Šo atbalsta gan sūra iii (‘Al-‘Imrān): 40 un tādi komentētāji kā Al-Rāzi un Al-Baydāwi.

Jākobs balstoties uz Korānu apliecināja, ka Jēzus ir arī Dieva Gars (Rūh Allah), kā to saka sūra iv (al-Nisā’): 169 un apstiprina Al-Baydāwi.

Jākobs tāpat apstiprināja balstoties uz Korānu, ka Jēzus ir Godājamais un Bezgrēcīgais, kurš darīja daudz brīnumus.

Tad misionārs jautāja Jākobam, ja jau Jēzus ir bezgrēcīgi ieņemts, ja Jēzus ir Mesija, ja Jēzus Dieva Vārds, ja Jēzus ir Dieva Gars, kāpēc tad Jākobs netic Jēzum kā savam glābējam, kurš mira par grēkiem pie krusta, kā korāns to apliecina. Misionārs teica, vai tu Jākob šaubies, uz ko atbildēja, ka šauboties gan, jo trīs pantiņi korānā apstiprina Jēzus nāvi pie krusta un augšāmcelšanos( sūra iii (‘Al-‘Imrān):47-50; sūra (Maryam): 34; sūra v (al-Mā’ida):117) un viens pantiņš to noliedz, proti, sūra (al-Nisā). Jākobs atbildēja, ka šauboties gan. Uz ko Misionārs aicināja jākobu nesteigties ar lēmumu un lūgt Dievu.

Pēc kāda laika Jākobs priecīgi atnāca un teica, ka tic Jēzum kā savam glābējam, kurš miris par viņa grēkiem pie krusta. Jākobs pastāstīja, ka sapnī redzējis Kristu, kurš teicis lai nebaidoties, jo Viņš ir Jākoba glābējs un miris par viņa grēkiem pie krusta.

Sūra 10:94 saka, ja tu šaubies par jeb ko kas ir šeit (korānā) rakstīts, tad ej pie tiem, kuriem ir iepriekšējie raksti (Bībele). Jākobs tālāk studēja ar prieku un pateicību Dieva vārdu par spīti nāves briesmām savai dzīvībai.

Netiek noliegts, ka Svētais Gars darbojas caur Svētajiem Rakstiem [Dieva Vārdu], bet gadās, ka cilvēki sajūt aicinājumu.

Piemēram, kāds musulmanis ir sadzirdējis sapnī vārdus „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” Šie vārdi jauneklim ilgi nedeva mieru. Viņš jautāja savam tēvam, bagātam rūpniekam, kas to ir teicis. Tēvs aizsūtīja dēlu uz Meku svētceļojumā, taču mieru un atbildi jauneklis tur nesaņēma.

Vēlāk jaunekļa Porshe markas automašīna trīs reizes pārstāja darboties pie vienas no pilsētas baznīcām. Trešajā reizē jauneklis neizturēja un ieskrēja baznīcā nikni kliedzot uz mācītāju, ko viņi galu galā atļaujas darīt ar garām braucējiem. Mācītājs nedaudz sabijies teica, ka neko nedarot, bet grūtību brīdī viņam palīdzot Jēzus vārdi „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.”

Jauneklis palika visu dienu ar mācīju klausoties Dieva Vārdu līdz viņš atdeva savu dzīvi Kristum. Vēlāk tēvs, musulmanis, dēlu kristīgās ticības dēļ izdzina no mājām un dēlam vajadzēja strauji slēpties no tēva dusmām.

Bet, ja Svētais Gars darbojas šādā veidā, tad Viņš viennozīmīgi ved cilvēku pie Vārda un Baznīcas jeb draudzes. Kad Svētais Gars darbojies uz sirdi, tad Viņš vedīs cilvēku pie Bībeles un draudzes.

Varbūt Jūs teiksiet: “Musulmaņu fenomens ir, ka Korānā ir Bībeles citāti.”

Jā! Tomēr tā nav kristīgā vēsts, bet ir kulturāli salikta. Neviens nav atgriezies caur korānu, bet caur korānu cilvēks var nākt pie Bībeles un tikt izglābts.

Svētais Gars nav Vārdam piesaistīts mehāniski – Viņš izmantoja korānu, apstākļus, situāciju, misionāru, atved pie Dieva Vārda un kristīgās draudzes.