Mūsu baznīcai ir jādzimst no jauna

Mēs gan nojaušam, ka ierastajos vārdos un praksēs ir jābūt kaut kam jaunam un revolucionāram, tomēr nevaram to apjēgt un aprakstīt. Pie tā mēs paši vien esam vainīgi.

Samierināšana un atpestīšana, atjaunošanās un Svētais Gars, ienaidniekmīlestība, krusts un augšāmcelšanās, dzīve Kristū un kristīgā māceklība mums ir tik sarežģītas un tālas lietas, ka mēs pat vairs neriskējam par tām runāt.

Mūsu baznīca, kas šajos gados ir cīnijusies tikai un vienīgi pati par savu pastāvēšanu, kaut gan patiesībā tā izraka sev kapu, nav spējīga aizsniegt cilvēci ar samierināšanas un atpestīšanas vārdu.

Tādēļ mūsu agrākie vārdi ir zaudējuši savu spēku un ir mitējušies. Būt kristietim šodien nu aprobežojas vienīgi ar divām lietām – lūgšanu un taisnīgu rīcību sabiedrībā. Visām kristiešu domām, vārdiem un darbiem ir jādzimst no jauna no šīs lūgšanas un rīcības.