Mūsu salīdzināšana ar Dievu

Kristus ir samaksājis manu grēka parādu.

Patiesi – Kristus nesa mūsu sērgas un ciešanas. (Jes.53:4) Ak, Kungs Jēzu, mūžīgo sodu, ko esam pelnījuši par saviem grēkiem, Tu esi uzņēmies uz sevi; netaisnības nastu, kas būtu nogremdējusi mūs elle, Tu esi uzlicis sev. Tu biji ievainots mūsu pārkāpumu dēļ, mūsu grēku dēļ Tu biji satriekts, ar Tavam brūcēm mēs esam dziedināti, un tas Kungs uskrāva Tev visus mūsu grēkus. (Jes.53:5-6)

Patiesi brīnišķīga ir tā maiņa, ko Tu veici; mūsu grēkus Tu ņem uz sevi un Savu taisnību Tu pielīdzini mums; nāvi, kas mums pienākas par mūsu pārkāpumiem, ciet Tu pats, tās vietā mums dāvādams mūžīgo dzīvību. Tāpēc es ilgāk nevaru apšaubīt Tavu žēlastību vai izmist savu grēku dēļ. Pašu sliktāko, kas bija mūsos, Tu esi ņēmis uz sevi. Vai tad Tu nicināsi mūsu miesu un dvēseli – labāko, kas ir mūsos, un Tavu roku darbu? “Jo Tu manu dvēseli nepametīsi nāves vară, savam Svētajam Tu neliksi redzēt satrūdēšanu. ” (Ps.16:10)

Patiesi svētam jābūt tam, kā grēki ir izdzēsti un atņemti. “Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam tas Kungs nepielīdzina viņa vainu..” (Ps.32:1-2) Kā tas Kungs var mums pielīdzināt mūsu vainas, ja Viņš reiz tās ir pielīdzinājis citam? Cilvēku grēku dēl Viņš ir sodījis savu mīļoto Dēlu, tādēļ ar savu atziņu Viņš daudzus taisnos un Viņš nesīs daudzu grēkus. (Jes.53:12) Kā Viņš taisnos savus ļaudis! Atver ausis, ak, mana dvēsele, un klausies! Viņš taisnos viņus ar Viņa atziņu, t. i. , ar pestījošo atziņu par dievišķo laipnību un žēlastību Kristu un tāpēc ar stingro pārliecību ticībā. “Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jņ.17:3) Un atkal: “Jo, ja ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdi ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.” (Rom.10:9) Ticība vēl jo vairāk balstās uz Kristus nopelna, jo Viņš ir uzņēmies uz sevis viņu noziegumus, Viņš nesa daudzu grēkus un aizlūdza par ļaundariem. (Jes.53:11-12) Patiesi Viņam būtu bijušas tikai dažas taisnas dvēseles, ja Viņš nebūtu tik žēlīgi pieņēmis grēciniekus. Tev tagad būtu tikai dažas taisnas dvēseles, ak, Jēzu, ja Tu tik žēlīgi nebūtu piedevis grēkus netaisnajiem. Tādēļ vai gan Kristus šausmīgajā tiesas diena sodīs no žēlas pilnos par viņu grēkiem, ja Viņš jau tos ir uzņēmies uz sevi? Ka Viņš tiesās vainīgu grēcinieku, kad Viņš pats ir darīts par grēku dēļ viņa? (2.Kor.5:21) Vai Viņš tiesas tos, ko Viņš sauc par saviem draugiem? Vai Viņš tiesās tos, par ko Viņš ir aizlūdzis? Vai Viņš tiesas tos, par ko viņš ir miris?

Esi droša, mana dvēsele, un nepiemini savus grēkus, jo tas Kungs tos nepiemin. (Jes.43:25) No kā tu baidies kā no savu grēku atriebēja, ja ne no tā Kunga? Un tomēr Viņš pats ir sniedzis samaksu par taviem grēkiem. Ja kāds cits būtu sniedzis izpirkuma maksu par maniem grēkiem, es varētu vienīgi šaubīties, vai mans taisnais Tiesnesis gribēs pieņemt tādu samaksu. Ja tikai cilvēks vai eņģelis būtu veicis izpirkšanu manis dēļ, joprojām būtu jāšaubās, vai izpirkuma maksa manai atpestīšanai ir pietiekama. Bet tagad pilnigi nav vietas šaubām. Kā Viņš varētu noraidit it pirkuma maksu, ko Viņš pats ir devis? Kā gan samaksa varētu būt nepietiekama, kad to ir de vis pats Dievs?

Kādēļ tu joprojām esi satraukta, ak, mana dvēsele? “Visi tā Kunga ceļi ir žēlastība un uz ticība.” (Ps.25:10) “Tu, Kungs, esi taisns, un taisnas ir Tavas tiesas.” (Ps.119:137) Kādēļ tad tu esi nemierīga, ak, mana dvēsele? Tā Kunga žēlastība lai tevi uzmundrina, lai dievišķā taisnība tevi iedrošina. Kas no tā, ka tas Kungs ir taisns? Tad Viņš, protams, nepieprasīs dubultu maksu par viena cilvēka grēkiem. Viņš jau ir sodījis savu Dēlu par mūsu grēkiem. Kā tad Viņš var sodīt mūs, Viņa kalpus, par tiem pašiem grēkiem? Kā Viņš var uzlikt sodu, ko Viņš jau ir uzlicis savam Dēlam par mūsu grēkiem?”… tā Kunga uzticība paliek mūžīgi. ” (Ps.117:2)

Mūsu Dievs saka: “Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļauna ceļa un dzīvo.” (Ec.33:11) Mūsu Pestītāja žēlīgie vārdi ir: “Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es gribu jūs atvieglināt. ” (Mt.11:28) Vai mēs vainosim to Kungu melos? Vai padarīsim par nederīgu Viņa žēlastību mūsu grēku smaguma dēļ? Vainot Dievu melos un noliegt Viņa žēlastību ir viens no vislielākajiem grēkiem, ko mēs varam darīt; no tā kļūst skaidrs, ka Jūda darīja lielāku grēku, nonicinot Dieva žēlastību, nekā jūdi, sitot krustā Kristu.

“.. bet, kur vairojies grēks, tur pārpārim vairojusies žēlastība.” (Rom.5:20) Un Viņa žēlas tiba bezgalīgi atsver manus grēkus, jo grēks ir cilvēka darbs, bet žēlastība Dieva darbs. Grēks ir laicīgs, bet Dieva žēlastība ir no mūžības uz mūžību. Par maniem grēkiem ir sniegta pilnīga samaksa – ar Kristus nāvi Dieva žēlastība man ir atjaunota un nodibināta mūžīgi, un pie tās es steidzos pēc palīga ar patiesu un sirsnīgu lūgumu.