Mūžīgā pazušana
Kad tie, kas būs notiesāti, dosies no Dieva uz “mūžīgā soda vietu”, tiks izpildīts spriedums, ko nevarēs mainīt. Šis sods būs pazušana.
Te jāpiezīmē, ka Jaunā Derība skaidri nodala mirušo valstību no elles. Ar mirušo valstību tiek domāta vieta, kur uzturas mirušās dvēseles laikā starp nāvi un augšāmcelšanos. Elle, protams, pastāv arī pirms pēdējās tiesas, jo tā ir sagatavota velnam un viņa eņģeļiem, bet mirušo dvēseles nenonāk tajā pirms tiesas sprieduma pasludināšanas (Mt.25:41-46).
Kas tad ir galvenais, kas Svētajos Rakstos teikts par elli un mūžīgo sodu? Šī kristīgās mācības daļa skaidri atklāj to karastāvokli, kurš pastāv starp cilvēku un Dievu kopš pirmās grēkā krišanas. Tā arī atklāj, ka šo plaisu var pārvarēt vienīgi Dievs pats, “pēc sava labā nodoma (Kristū)” (Ef.1:7-10).
Tādējādi cilvēks nevar rīkoties citādi, kā vienīgi pieņemt Kristu vai Viņu noliegt (Mt.11:20-30; 25:41-46). Pēdējā tiesā viss tiks pārskatīts un Dievs pasludinās savu mūžīgo spriedumu. Mēs nevaram pret to iebilst, minot tādus argumentus, kā: “Tas būtu pretēji Dieva mīlestībai”. Ja cilvēki tā domā, tad viņus ir maldinājušas viņu pašu iedomas. Vispirms viņi savā iztēlē ir uzbūruši “mīlestības Dieva” tēlu, un tad pārbaudījuši un tiesājuši Dievu, vadoties pēc šī tēla.
Taču jānotiek otrādi – mums jātop pārbaudītiem pēc tā mīlestības tēla, ko Dievs ir devis mums (Jņ.3:16). Mācība par Evaņģēliju un mācība par pēdējo tiesu ir jāsaista cieši kopā, un starp tām nevar būt pretrunu. Ja tas tiek darīts, mācība par pēdējo tiesu un mūžīgo sodu īpaši uzsver Evaņģēlija nozīmi: mēs saprotam Dieva žēlsirdību un neizbēgamo izvēli starp sodu un mūžīgo pestīšanu:
“Evaņģēlijs būtībā ir mācība par to, kam ir jātic, par to, ka cilvēki no Dieva var saņemt grēku piedošanu, pateicoties tam, ka Dieva Dēls, mūsu Kungs Kristus ir uz sevīm uzņēmies un iznesis bauslības lāstu; izcietis sodu un samaksājis par visiem mūsu grēkiem; vienīgi Viņā mēs atkal iemantojam Dieva labvēlību, saņemot grēku piedošanu ticībā, un tiekam uz mūžību glābti no nāves un soda par grēkiem.”
Ieskaties