“Nav laika un naudas …
… saka slinkais un skopais!” Tā šodien pavēstīja e-firziķis. Ikviens no mums kaut kā ņemas pa šo pasauli. Iztiekam, kā varam – jo ne visiem mums pietiek Dieva žēlastībā dāvātā laika un naudas. Bet kādi ir mūsu motīvi?
e-firziķis domā, ka galvenā problēma ir grēkā, kas nomāc cilvēku ar kārībām un nešķīstību. Pēc dabas cilvēks vēlas mazāk ciešanu un vairāk kaifa. Cilvēks vēlas laimi – un ar to viņš saprot savu [un apkārtējās sabiedrības viņā radīto] vēlmju piepildīšanu. Un pirmais solis tajā ir – “tāds nieks vien ir, bet kā kaimiņi iepleta acis!” Šajā pasaulē valda ārišķība. Cilvēks cilvēku uzlūko tikai “pēc cepures,” un cilvēka izskats nosaka citu attieksmi pret viņu.
“No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos? Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu. Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc ka ar ļaunām sirdīm lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās.” [Jēk.4:1-3]
Otrais, ko pieminēt, ir prioritātes. Piemēram, dzērāja prioritāte ir apreibināšanās, nevis kādas paliekošas lietas iegādāšanās, nemaz nerunājot par palīdzību tuvākajam. Izvirtulis nedomājot tērēs naudu savu kārību piepildīšanai, un tikai tad sāks domāt par ēšanu. Līdzīgi varētu teikt par visiem citiem holiķiem un playboy-iem, jo katrs grēka vergs strādās, vai arī kā savādāk tiks pie līdzekļiem, lai attaisnotu savu verga stāvokli.
Šīm kārībām nav robežu, un tās rada lielu postu. Vislielākais posts ir cietsirdība pret tuvāko, kad “nav laika un naudas” būtībā ir maskēts skopums un egoisms, savukārt, palikšana grēkā ieved mūžīgā nāvē tos, kas neatgriežas.
Palūkojies sev apkārt. Varbūt arī tu noskumsi kā bagātais jauneklis. Kristus viņam sacīja: “Vienas lietas tev trūkst – ej, pārdod visu, kas tev ir, un dod nabagiem; tad tev būs manta debesīs; ņem krustu un seko Man.” Bet tas, par šo vārdu noskumis, aizgāja bēdīgs; jo viņš bija ļoti bagāts. [Mk.10:21] Visa viņa manta bija uz zemes, un turpat viņa sirds.
Un nevies mironis no elles tevi nespēs brīdināt par briesmām un sodu, kas nāks pār mantkārīgiem, bet vienīgi Dieva vārds. To māca Jēzus Kristus līdzībā par vārdā nenosaukto bagātnieku, un šajā pasaulē nicināto un atstāto Lācaru Lūkas evaņģēlija 16. nodaļā. Izrādījās, ka Dievs uz šo pasauli raugās savādāk, nekā cilvēki. Pēc nāves šis bagātnieks vēlējas brīdināt citus sev līdzīgos, kā apustulis Pāvils: “Visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.” [1.Tim.6:10]
Mans draugs! Padomā, kādēļ tev ir tā manta, kas tev ir. Pārbaudi sevi. Ar to es nedomāju nopelnu uzskaitīšanu, piemēram, cik tu esi kādam devis, un cik daudz labu darbu esi darījis. Nē! Pārticībai vai trūkumam, tāpat kā labo darbu uzskaitīšanai vai neuzskaitīšanai, Dieva valstībā nav nekādas nozīmes. Bet uzlūko savu sirdi, apdomā savus motīvus. Un atmet tādu niķi, kā labo darbu uzskaitīšanu. Lielo netikumu novēršanā meistari ir arī liekulīgie farizeji – bet šeit ir runa par sirds attieksmi.
Nožēlo savus grēkus, bīsties no Dieva tiesas, atgriezies un meklē grēku piedošanu. Tā ir patiesa bagātība un dārgums, ko saņem vienīgi Jēzus Kristus nopelna dēļ ikviens grēcinieks, proti, tāds, kurš apzinās savu grēcīgumu, un bīstas no Dieva dusmām savu grēku dēļ. Grēcinieks saka: “Kas gan apzinās savu nomaldīšanos? Pateicoties bauslībai es to spēju pavisam nedaudz, bet šis mazums jau mani ir izbiedējis, un es drebu!”
Atgriezies, un tad celies un strādā, jo tev visas dzīves garumā būs jāmācās pareizi lietot tev dāvātais laiks un nauda. “Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” [Ef.2:10]
Kāpēc attēls tik provokatīvs?
1.Jņ.2:15 Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības;
16 jo viss, kas ir pasaulē – miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība – tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.
17 Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.
kaads veel meedz teikt: ir nauda – ir laime…
jā, jā mo_rīt, laime neslēpjas naudā
… bet gan tās kvantitātē »
kaada runa, voldi… un maakaa to sapelniit… :)
vai kredīti un līzingi arī nav kārība un vēstījums Dievam,man nepietiek ar Tavu žēlastību
Tāli, kāds ateists man teica – man nav nekāda sakara ar kārībām (ctulhu)