Ne mazākās norādes uz Pētera primātu

Romas Klēments, kas uzrakstījis garu vēstuli korintiešiem, savā vēstulē (5:4 un 47:3) piemin apustuli Pēteri:

“Uzlūkosim cienījamos apustuļus – Pēteri, kurš skaudības dēļ nevis vienu vai divas, bet daudzas reizes tika pakļauts ciešanām un, šādu liecību liecinājis, iegāja viņam novēlētajā godības vietā.”

Un:

“No patiesības iedvesmots, viņš [Pāvils] rakstīja jums par sevi, Kēfu un Apollu tādēļ, ka arī tolaik jums bija izveidojušies dažādi novirzieni. Bet toreizējās noslieces jūs ieveda mazākā apgrēcībā, jo jūs nosliecāties pie izslavētiem un cienitiem apustuļiem un pie viņa, kurš bija viņu pārbaudīts.”

Tā rakstīdams, Klēments, kas bija Pāvila māceklis, noliek blakus un vienā līmenī Pāvilu, Pēteri un Apollu un tā pievienojas Pāvilam, kurš par šo lietu rakstīja: “Tamdēļ neviens lai nelielās ar cilvēkiem [..].” (1.Kor.3:21-22)

Arī Romas draudzi Klēments piemin tikai vienu reizi – pašā vēstules ievadā:

“Dieva baznīca, kura piemājo Romā, – Korintā mītošajai baznīcai.”

Un tas arī ir viss.

Svarīgi ievērot, ka Klēments ir arī īpaši rakstījis par amatiem un kārtību baznīcā. Klēmenta vēstules 42. nodaļā lasām:

“Kungs Jēzus Kristus izsūtīja apustuļus sludināt mums evaņģēliju, Jēzu Kristu sūtīja Dievs. Tātad, – Kristus sūtīts no Dieva, un apustuļi no Kristus; gan viens, gan otrs notika pēc kārtības, kas bija saskaņā ar Dieva gribu. Apustuli, saņēmuši Dieva pavēli, būdami pilnīgi pārliecināti un nostiprināti ticībā Dieva vārdam caur mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos, Svētā Gara pilnībā izgāja sludināt Dieva Valstības nākšanu. Dažādās valstīs un pilsētās tie reizē ar sludināšanu pēc garīgas pārbaudes iecēla savus ticības pirmajus par bīskapiem un diakoniem nākamajiem ticīgajiem.”

Atkal netiek pieminēta ne Roma, ne Pēteris, – visi apustuļi ir parādīti kā vienlīdzīgi; arī viņu ieceltie bīskapi – valstīs un pilsētās – vienlīdzīgi pilnvarās un autoritātē. Tādējādi mēs neatrodam ne mazākās norādes ne uz Pētera primātu, ne uz Romas pārākumu. Tāda senbaznīcā nemaz ari nav bijis, tāpēc arī Luters Šmalkaldes artikulos atklāti rakstīja:

“Tāpēc baznīca nekad nevar tikt labāk pārvaldīta un saglabāta kā tad, ja mēs visi dzīvojam Kristus kā vienas galvas pakļautībā un visi bīskapi, līdzīgi pēc amata (ja arī tie nebūtu līdzīgi pēc savām dāvanām), cītīgi turas kopā vienotā mācībā, ticībā, sakramentos, lūgšanās, mīlestības darbos utt.”

[Fragments pārpublicēts no laikraksta “Svētdienas Rīts]