Neērti fakti par pirmo Romas baznīcas pāvestu
Vairāki Svēto Rakstu pētnieki nākuši klajā ar tradicionālajiem katoļticīgajiem neērtiem faktiem par pirmo Romas baznīcas pāvestu.
Bībelē ir vairākas norādes, ka Sīmanis Jonas dēls jeb apustulis Pēteris, kuru Romas katoļu baznīca identificē kā pirmo pāvestu, esot bijis precēts vīrs. Sinoptiskie evaņģēliji (Mt.8:14, Lk.4:38, Mk.1:30) stāsta par notikumiem Pētera namā, kur Jēzus dziedina ar drudzi sasirgušo sievasmāti. Izmantojot veselo saprātu, secināms – nevar būt sievasmāte, ja nav pašas sievas.
Savukārt apustulis Pāvils 1. vēstulē korintiešiem (9:5) retoriski uzdod jautājumu: “Vai mums nav tiesību ceļot ar sievu, kas ir ticības māsa” Un noslēgumā atbild apstiprinoši – jā, šādas tiesības precēties esot ne tikai “vienkāršiem” cilvēkiem, bet arī Jēzus Kristus mācekļiem un apustuļiem.
Tāpat arī baznīctēvi Aleksandrijas Klements un Cēzarejas Eisebijs savos darbos apliecinājuši, ka apustulis Pēteris – saukts par Kēfu – esot ceļojis un sludinājis kopā ar savu mīļoto sievu.
Nu bet protams, ka tā. Celibāta likumi ir Antikrista ieviesti. Un iemesls tam meklējams gaužām merkantīlu vella troņa apsvērumu dēļ – proti, lai pāvestu zelts neaizplūstu cilvēku bērniem kā mantojamā daļa.
Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām, padodamies melkuļu liekulīgajiem vārdiem, kam pašu sirdsapziņa ar kauna zīmi iededzināta. Tie aizliedz doties laulībā, pavēl atturēties no barības vielām, ko Dievs ir radījis, lai ticīgie un patiesības atzinēji saņemtu tās ar pateicību. (1. Tim. 4:3)
šķiet, ka celibāta obligātā prakse tika ieviesta vien XII gs.