Neiekrist velna slazdos
Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm! (Rom.6:12).
Vispirms ievērosim, kā tas ir ar svētajiem. Apustulis ir nepārprotami mācījis, ka ticībā attaisnotie ir tapuši savā garā svētīti. Tie ir iekšējā vienībā ar Kristu un miruši grēkam (Rom.6:11). Un tomēr viņš uzskata, ka joprojām nepieciešams izteikt šādus pamudinājumus: “Lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm!”
Jo ar svētajiem ir tā: “Gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja” (Mt.26:41). Un velns ir rūcošs lauva (1.Pēt.5:8) ar lielām dusmām (Atkl.12:12). Taču, tā kā Dievs neveic Savu svētdarīšanas darbu ar neatvairāmu visvarenību, bet darbojas ar Dieva vārda starpniecību un Gara pamācību, tad neviens lai nekļūst pārdrošs, nicinot Viņa pamācības un uzskatot sevi par brīvu no visām briesmām.
Nē, kamēr vien atrodamies virs zemes, mums būs jāpiedzīvo pārbaudījumi. Mums jāklausās, jāņem vērā un jāpaklausa Tā Kunga balss, jo tad tiksim izglābti, lai cik vāji mēs būtu. Kad mēs nespējam izpildīt Dieva gribu un saucam no dziļumiem, ka ejam postā, tad Viņš nāks pie mums ar Savām rūpēm, ja vien padevīgi klausīsim Viņa balsi. Ja ne, tad esam savaldzināti, iemidzināti un vieglprātīgi, nicinām pamācību un krītam velna un grēka slazdos.
Īsi sakot: šie dārgie pamudinājumi ir pilnīgā saskaņā ar to, ko apustulis ir izskaidrojis par mūsu svētīto garu un mūsu vienību ar Kristu, un tie jāuzskata par vienu no ārējiem līdzekļiem, kurus Dievs lieto, lai īstenotu mūsu svētdarīšanu. Tas patiešām ir skaidrs, apgaismots un derīgs pamudinājums! Apustulis saka: “Lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm!”
No tā varam secināt: ja jūs nevarat būt pilnīgi brīvi no grēka, tad noteikti jūs nedrīkstat ļaut grēkam valdīt pār sevi, kalpojot tam ar darbiem un rīcību. Jau pati grēka mājošana jūsos, kuru joprojām jūtat kā ļaunas kārības, ir pārkāpums pret Dieva svēto bauslību. Un, ja Dievs jūs tiesātu pēc bauslības, jūs būtu nolādēti jau par vienkāršu vēlmi grēkot.
Bet, tā kā šai dzīvē mēs nespējam būt pavisam brīvi no grēka un pilnīga šķīstība pieder tikai jaunajām debesīm un jaunajai zemei, kur taisnība mājo (2.Pēt.3:13), tad mums jālieto žēlastība, kas dota cīņai pret grēku, lai neļautu tam valdīt mūsu mirstīgajā miesā un nonāvētu sevī aplamo vēlmi grēkot. Tāpēc, pat izjuzdami miesas kārdinājumus, staigāsim Garā!
Te būs daži piemēri. Varbūt kāds ar vārdiem vai darbiem ir izdarījis tev pāri un tavā sirdī raisās dusmas. Neļauj tām vaļu, ka tās neizlaužas ļaunos vārdos un žestos. Seko Dāvida labajam padomam: “Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet!” (Ps.4:5). Paliec “kluss” lūgšanā pēc Tā Kunga žēlastības un spēka. Lūdz “Tēvreizi” un īpaši: “Piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.” Saglabā šādu attieksmi, līdz ļaunums rimstas.
Vai arī, ja mantas kāre grib tevi pavedināt uz negodīgiem darījumiem darbā; ja netiklas iekāres mudina tevi uz netikliem vārdiem, žestiem vai rīcību; ja godkāre kārdina tevi pacelties pāri savam statusam vai apstākļiem, attiecībā uz apģērbu vai kā citādi, tad īsi un skaidri – paliec nomodā un lūdz pret visām iespējamām kārībām un kārdinājumiem uz grēku. Lieto visus iespējamos žēlastības līdzekļus tā nonāvēšanai, lai tu nesekotu un nekalpotu grēkam.
Dievs ir aizliedzis un nosodījis jau ikvienu grēcīgās domas un iekāres iedīgli. Tādēļ grēks ir jānonāvē jau ar pirmajiem mirkļiem. Tomēr, tā kā grēki nemitējas un nebeidzas, kamēr vien dzīvojam grēka un nāves miesās, grēks arvien ir rūpīgi jāuzmana, jāpakļauj un jānonāvē, lai tas nekļūtu varens un nesāktu valdīt.
Luters saka: “Grēks mums ir piedots nevis tādēļ, lai mēs mierīgi atslābinātos vai darītu, ko miesa vēlas. Tieši otrādi. Grēks ir piedots tādēļ, lai mēs to pakļautu un nonāvētu, lai tas vairs nebūtu mūsu kungs, bet kalps un lai tas nespētu mums nodarīt kaitējumu. Tev pašam jābūt kungam un jāsaka savai miesai: tu esi nešķīstības un ļaunuma, skaudības un naida, atriebības un ļaunu kārību pilna. Bet tagad tev jātiek saistītai un pakļautai Garam pret pašas gribu. Tev, nešķīstība, te nav ko darīt. Jo šai namā noteicējs ir Gars, Viņš ņems virsroku un savaldīs tevi ar visām tavām kārībām. Jā, Viņš tevi sitīs krustā un valdīs pār tevi.”
Varbūt ne vienmēr mēs spēsim runāt šādu drosmīgu valodu. Bet, kad cīņa kļūs pavisam smaga, mums drīz vajadzēs piesaukt To Kungu ar asarām un lūgšanām, zinot, ka būsim pazuduši, ja Viņš no mums atraus Savu roku. Bet mums nebūs jācieš vairāk, kā Tas Kungs to pieļauj. Kopā ar Viņu mēs uzveiksim grēku un nepaliksim grēka vergi, bet vienmēr turpināsim staigāt Garā.
Kā tas notiek, ka es visu laiku censos saprast-vai Dievam patīk tas ko daru, domāju, runaju utt. Kontroleju sevi, bet vai tada liela uzmanība sev nav liekulīga? Man tomer liekas, ka jabūt vienkarsam un bez ipasas gatavosanas darit lietas tas sanaks spontani un patiesi-no sirds. Ka Jums liekas?
Gaidisu atbildi
Sveiki,
Man liekas, ka sevi izvērtēt ir svētīgi, piemēram, kā ŠEIT.
Ar cieņu,
gviclo
krista, ir taisnība tas, ko Tu raksti, ka kristietim “jabūt vienkarsam un bez ipasas gatavosanas darit lietas tas sanaks spontani un patiesi-no sirds”. Tomēr uzreiz pateikšu: Tev tas neizdosies :( ! Tev tas neizdosies šai pasaulē, kamēr vien Tu dzīvosi šai miesā. Tā kā Tu saki, tā kristieši darīs Debesu valstībā, kad viņi tiks ielikti jaunās miesās.
Šī miesa ir iedzimtā grēka un mūsu pašu samaitāta un no tās nevar nākt nekas labs, tāpēc pat kristieši, kuri ticībā Kristus dēļ ir atzīti par taisniem un kuros ir iemājojis Svētais Gars, – šīs pašas miesas dēļ joprojām krīt grēkā.
Tādēļ arī kristiešiem ik dienas ir jālūdz un jāsaņem Dieva piedošana.
Un Dieva žēlastību saņēmušiem JĀCENŠAS ar prieku pildīt Dieva baušļus. Ne vairs sevis, savas pestīšanas dēļ, bet Dievam par godu un līdzcilvēkiem par liecību Kristus darbam mūsos. Tomēr, ja nesanāk ar prieku, tad zinām, ka mūsu miesa pie tā ir vainīga, ne Kristus mūsos. Ja krītam grēkā, tad no jauna saņēmušiem grēku piedošanu, jāceļas un Dievam par godu jāpilda Dieva novēlētie darbi: jo tēvs, māte, sieva, vīrs – katram tikai viens. Bērni gan varbūt vairāki. :) Tad ir brāļi un māsas Kristū, kaimiņi. Visiem viņiem dari labu! Šīs pašas miesas dēļ apustuļu vēstules ir pilnas ar aicinājumiem un pamudinājumiem kā kristiešiem jādzīvo.
Kristus Pēterim un mums visiem saka: “Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.”
ac,
jean
krista,
lai papildinātu savu iepriekš teikto došu tev vienu citātu:
http://www.ebaznica.lv/?p=3364
Tātad kristieša dzīve šeit uz zemes ir CĪŅA un PŪLES, un nekādi nevajag paļauties uz spontanitāti savā rīcībā…
ac,
jean