Nekā personīga: LELB bankrots

Kamēr e-ntuziasti pārdzīvo par LELB mācību un praksi, žurnālisti interesējas par LELB nekustamo īpašumu likteni. Abos gadījumos jautājums viens – vai baznīcas bagātības ir izsmeļamas?

e-ntuziasti norāda, ka Dievs savus ļaudis ir sodījis tikai tad, kad tie novērsušies no Viņa ceļiem, bet tos, kuri cenšas, Viņš svētī uz uztur. Kristieša bagātība ir nerūsējoša un nezūdoša. Tas ir pats Dievs, kas radījis debesis un zemi, un visu, kas to piepilda. Kristieša alga ir mūžīgā dzīvošana debesīs, kura iesākas jau šeit laikā (šajā pasaulē) dzīvojot no Dieva žēlastības Dieva vārdā un sakramentots.

e-pāvests Roberto sacīja, ka e-ntuzisasti izprot LELB vadības rūpes par savu un mācītāju finasiālo labklājību, tomēr viņš piebilda, ka vairāk pūļu būtu jāvelta rūpēm par pareizu mācību un krietnu mācītāju sagatavošanu. Misūri sinode ir veikusi ievērojamu ieguldījumu šajā jomā, kurš netiek pareizi izmantots, uzskata e-pāvests. „Mācītāju finansiālā labklājība nenodrošinās draudžu garīgo labklājību,” sacīja e-kardināls gviclo. „Visupirms ir mācība, ticība, Dieva žēlastība, un tikai tad augļi. LELB pastāv uzskats, ka mācība un baznīca ir pareizas pašas par sevi. Bet tā ir aplama domāšana.”

Par finansēm kristietim nav jāraizējas. Dievs savējos ir uzturējis pat tuksneša vidū. Bet, ja tiek atstāta novārtā Dieva vārda mācība, tad tas ir tiešām ir īsts bankrots. Tad gan ir pamats uztraukumam.

LELB mācītājs Aleksandrs Bite reiz sacīja, ka mācītājs ir pati praktiskākā profesija uz zemes. Proti, nav nekā svarīgāka un praktiskāka par mūžīgo dzīvošanu. Dzīve šajā pasaulē, salīdzinājumā ar to, ir vien necils puteklis. Tādēļ pašai draudzei visuprims būtu jārūpējas par to, lai mācītājs, to mācītu šķīsti un pareizi saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, un arī jāuztur mācītājs kā pats svarīgākais cilvēks zemes virsū.

Kur kristieši to saprot, tur tas notiek. Bet kur, ticību dāvājošais un visu svētījošais, Dieva vārds ir jau sen apklusis, tur neizpratnē par kristīgās ticības pamatmācībām, notiek allošanās un cīņa par „svētiem” sapuvušiem krustiem pie pussagruvušas mājeles.

Esiet modri, mīļie draugi. Nepievilieties!

Jūsu entuziasti.

Latvijas Evaņģēliski Luteriskā baznīca plāno iegūt aptuveni 20 miljonus latu no savu īpašumu pārdošanas.

Tālāk nauda tiks ieguldīta starptautiskos finanšu tirgos ASV un Eiropā. Līdz šim draudzes visā Latvijā šiem mērķiem jau ziedojušas ap 250 īpašumu. Luteriskā baznīca ir starp lielākajiem zemju un ēku īpašniekiem Latvijā. Taču visas draudzes nevēlas šajā projektā iesaistīties. Tā piemēram baznīcas Virsvaldes iecerētajā fondā Liepājas Sv.Annas draudze bija plānojusi atdot Skatres nelielo lūgšanas namu, ar kuru vietējiem saistās daudz vēsturisku atmiņu, taču pēc iedzīvotāju protestiem, to tomēr izdevies nosargāt.

Nolaisto ēku, īpašnieks – Liepājas Sv.Annas luterāņu draudze, nolēma pārdot un gatavoja to izlikšanai tirgū. Kā stāsta vietējie iedzīvotāji, gatvojot ēku pārdošanai Sv.Annas luterāņu draudzes mācītājs Jānis Bitāns kopā ar draudzes priekšnieku lauzuši altāri un centušies noņemt koka krustu. Liepājas Jānis Bitāns komentēt notikušo atteicās, jo uzskata to par nesmuku ķildu. Par krusta un citu svētlietu nomontēšanu, Bitāns, savā draudzes avīzē raksta:„Nevēlējamies, ka mūsu neklātienē vestie interesenti – pircēji, apzināti, vai neapzināti, kaut kādā veidā profanizētu šos dievkalpošanā izmantotos atribūtus”.

Potenciālais zemes gabals ir tik vien liels, cik ēka. Taču īpašums atrodas jūras tuvumā. Ja īpašumu pārdotu, visticamāk vecais koka lūgšanas nams, kurā nav ne ūdens, ne kanalizācijas, tiku nojaukts.

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ik gadu izpārdot savas vēsturiskās celtnes un zemes, tā katru gadu iegūstot aptuveni divus miljonus dažādiem tēriņiem. Savukārt jau vairākus gadus tiek lolots ilglaicīgāks plāns par mācītāju atalgojumu fondu. Tas paredz, ka katrai draudzei līdz šā gada jūnijam jāziedo fondā 30% no saviem īpašumiem. Lielāko daļu no tiem pārdotu, bet naudu atdotu Misūri Sinodes Luterāņu baznīcas pārvaldīšanā, kas to tālāk ieguldītu finanšu tirgos.

Tā kā arī šajā gadījumā, būtu jāgaida, kamēr investīcijas atmaksājas, iecerēts ņemt 20 miljonu latu aizdevumu no Misūri Sinodes, lai jau jūlijā mācītājiem varētu samaksāt vismaz 400 – 500 latu lielu algu, līdzšinējo 100 – 200 latu vietā.

Grūto finansiālo situāciju apliecina NEKĀ PERSONĪGA rīcībā esošā neoficiālā informācija, ka šī gada sākumā pirms termiņa Evaņģēliski Luteriskā baznīca iespējams lauza kādu depozīta noguldījuma līgumu, lai samaksātu tekošos tēriņus. Turklāt, neizsludinot taupības režīmu, naudas patlaban neatliekamiem izdevumiem iespējams pietiekot tikai līdz rudenim.
Baznīcas īpašumu pārvaldītājam SIA „Pastorāts” pērnais gads nav bijis veiksmīgs. Uzņēmuma zaudējumi bijušai vairāk nekā 300 tūkstoši, samazinājušies arī uzņēmuma aktīvi, liecina pērnā gada bilance.

Līdz ar fonda izveidi, Baznīcas Virsvaldes rokās nonāk liela visu draudžu gadu gaitā sakrāta vērtība – īpašumi. Draudzes zaudē savu noteikšanu pār tiem. Turklāt joprojām nav skaidrs, vai algu saņems arī tas mācītājs, kura draudze tomēr fondā nepiedalīsies. Ieguldījumu atdeve ir atkarīga no daudziem faktoriem, tajā skaitā no ekonomiskās situācijas pasaulē, kas patlaban nepiedzīvo uzplaukumu. Ja darbība finanšu tirgos ir veiksmīga, baznīcai vairs nav jālauza galva par tekošo rēķinu samaksāšanu un mācītāji bez rūpēm par ģimenes uzturēšanu var pāriet pilna laika kalpošanā.

Tas, ka par fondu tomēr pilnīga vienprātība Luterāņu baznīcā liecina tas, ka joprojām 26 draudzes nav parakstījušas vienošanos par īpašumu ziedošanu fondā.Pirms trim gadiem Luterāņu baznīcas kopējā īpašumu vērtība tika rēķināta ap 35 miljoniem latu, pateicoties dažām patiesi vērtīgām celtnēm Vecrīgā, piemēram, Mazā Pils ielā 6 vai….Kalēju ielā 8 ….Kalēja iela 8 vēl martā bija izlikta pārdošanai par 1,5 miljoniem latu.