Ņem pie man mājas-vietu [218]

Ņem pie man mājas-vietu, Tu sirds-apgaismotajs!
Lai bojā es ne-ietu, Tu man atdzemdinajs, –
Ak svēts Gars, slavējams, Ar Tēv’ un Dēlu teicams,
Kam spēks un gods nebeidzams, Līdz liels, līdz cienijams!

Nāc, nāc, ka tavu spēku Sirds baudīt var un just;
Izdelde visu grēku, Nelieci man pazust.
Lai prāts atjaunojās, Ka es ar skaidru garu
Tev klausīt, kalpot varu Tā kā man piederās.

Kā zars, kas rauts no koka, Es nāvē pazudis,
Man glāba tava roka, Tu nāvi nokāvis.
Jau svētā kristibā Caur Kristus as’nīm svētām,
Pie krusta-stab’ izlietām, Man tika dzīviba.

Šī tava Dieva tiesa, Ka tiekam svaidīti
Ar garu jau šeit miesā; Caur tev mēs dariti
Par Kristus mācekļiem, Par viņa liecniekiem,
Par lieliem valdniekiem, Par Dieva priesteriem!

Tu vien man vari svētīt Un manas lūgšanas;
Tu māci Abba Tētīt Man saukt iekš ticibas; –
Un bērna lūgšana Iet allaž Tēva ausīs, –
To debes-Tēvs paklausīs, Ta nebūs tukšiga.

Tu Gars, kas iedod prieku Un atņem skumjibu,
Tu dod iekš bēdām spēku Un sirdī līgsmibu;
Tu dažkārt debesīs Ar saviem mīļiem gārdriem
Un prieka pilniem vārdiem Man esi ievedis.

Tu Gars, kas mīlestibu Vien kop un draudzibu,
Tu nīsti ienaidibu, Nemieru dusmibu;
Ak dod, ka ari mēs Bez visas ienaidibas
Iekš mīļas saderības Ar visiem turamies!

Griez no mums zemes bēdas Un visu ļaunumu;
Dod, ka pil tavas pēdas Ar debes-svētibu.
Dod Dieva tīrumam, Dod saviem vārdiem spēku
Un uztur savu ēku, Kur mēs tev kalpojam.

Glāb visas valdišanas, Glāb mūsu Ķeizari!
Lai tavas svētišanas Jūt visi cilveki!
Dod veciem gudrību, Paklausišanu jauniem,
Atgriešanos tiem ļauniem, – Dod visiem godibu!

Lai visa Jezus draudze Pieaug iekš ticibas!
Ta zeme lai mums audze Tās Dieva dāvanas!
Izglāb no ļaunuma, Kas allaž mūs grib kavēt
Un tavu vārd’ izravēt No mūsu sirdsprāta.

Lai mēs pēc Dieva prāta Še svēti dzīvojam,
Un kad mums gals būs klātu, Tad lai mēs aizmiegam
Ar stipru ceribu, Ka mūžam būsim svēti,
No Jezus izredzēti Uz debes-dzīvibu.