Nesiet savu krustu

Par Sīmani no Kirēnas mēs nezinām gandrīz neko – viņš tikai kā garāmejot ir pieminēts Bībelē. Tomēr Dievs caur šo vīru sniedz jums nopietnu mācību, īpaši tādā gadījumā, ja Jēzus persona jums līdz šim gan ir šķitusi interesanta, bet jūs nebūt neesat vēlējies uzņemties krustu, lai sekotu Viņam.

SĪMANIS NEBIJA UZ TO GATAVOJIES

Šajā gleznā mēs redzam, ka romiešu kareivis liek Sīmanim no Kirēnas ņemt un nest Kristus krustu. Kā gan šī šķietami sīkā epizode varētu būt jums nozīmīga? Izcilais ebreju tautības zinātnieks Alfrēds Ederšeims sniedz īsu pārskatu par Sīmaņa situāciju un viņa lomu Jēzus krustāsišanas notikumā. – Domājams, ka Sīmanis piederēja pie Ziemeļāfrikas ostas pilsētas Kirēnas jūdu kopienas. Būdams jūds, viņš droši vien bija kaut ko dzirdējis par neparasto cilvēku vārdā Jēzus, kurš sludina Palestīnā. Ieradies Jeruzalemē uz Pasā svētkiem, Sīmanis negaidīti nonāk pūlī, kas šo pretrunīgi vērtēto Jēzu pavada uz Golgātu. Un pēkšņi Sīmanis ar Jēzu sastopas aci pret aci! Droši vien Sīmanis labprāt būtu palicis vērotājs no malas, bet Dievam attiecībā uz viņu bija citi plāni. Ar romiešu kareivja starpniecību Dievs pēkšņi liek Sīmanim ņemt Kristus krustu un sekot Viņam.

DIEVS VAR JŪS PĀRSTEIGT

Varbūt arī jūs esat viens no tiem, kuri ir diezgan daudz dzirdējuši par Jēzu. Varbūt arī jums, tāpat kā Sīmanim, Jēzus šķiet samērā interesanta persona. Tomēr Jēzus aicinājumu ņemt krustu jūs nekad tā īsti neesat attiecinājis uz sevi. Daudz ērtāk taču ir palikt novērotāja statusā. Iespējams, Jēzus jums ir tikai kāds, par ko var parunāt, bet ne jau nu kļūt par Viņa mācekli, un nemaz jau ne ciest Viņa dēļ. Tomēr nedomājiet, ka esat itin ērti iekārtojies, palikdams tikai vērotājs! Pavisam negaidot Sīmanis nonāk aci pret aci ar Jēzu. Ar Savu dzīvo vārdu Jēzus ielūkojas arī jums tieši sirdī. Un Dieva vārds jums pavēl to pašu, ko romiešu kareivis lika darīt Sīmanim no Kirēnas. Jēzus jums saka: „Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man” (Mt. 16:24), jo, „kas savu krustu neuzņemas un Man neseko, tas Manis nav vērts” (Mt. 10:38).

Kad jums ir jānes nastas, kad esat kļuvis par cietēju Kristus dēļ, tā ir zīme, ka patiesi esat Viņa māceklis, jo citādi jūs esat tikai vērotājs. Kristībās, vai tā būtu bērnu, vai pieaugušo kristīšana, mācītājs pārkrusta kristāmā pieri, par zīmi, ka tagad šis cilvēks ir Kristus māceklis. Ar to brīdi, kad jūs Svētajā Kristībā tiekat iepotēts Kristū kā zars kokā, jūs esat savienots ar Kristu Viņa ciešanās un nāvē (Rom. 6:3; 11:17). Un noteikti no jums tiks prasīts uzņemties un nest Kristus krustu visdažādākajos veidos, „jo jums dota žēlastība ne vien uz Kristu ticēt, bet arī par Viņu ciest” (Fil. 1:29).

KRUSTA SVĒTĪBA

Stāstā par Sīmani no Kirēnas ietverta laba un spēcīga vēsts. Tādējādi Jēzus rāda, ka Viņš jūs no pasīva vērotāja var padarīt par Savu sekotāju, un, izvedot cauri ciešanām, ievest Paradīzē! Godībā augšāmceltajam Kristum nav jāgaida, lai kāds „romiešu kareivis” jums pavēlētu sekot Viņam. Jēzus pats jūsu uzrunā Savā dzīvajā vārdā (Jņ. 6:63). Un dzīvais Dieva vārds dara jūs spējīgu uzņemties krustu un sekot Jēzum. Sekošana Viņam neizbēgami ir saistīta ar ciešanām.

Luters to skaidro šādi.

Ciešanas tiek sauktas par krustu, un kristieši pie tā nonāk tāpat kā Sīmanis. Kristietis nenes pats savu, bet gan Kunga Kristus krustu. Viņam ir jācieš Kunga Kristus dēļ.. Kristiešu ciešanām, jeb viņu krustam būtu jābūt tādām, par kādām runā Pēteris – lai viņi necieš kā zagļi un slepkavas, bet gan kā kristieši (1. Pēt. 4:15 u. trpm.), tas ir, Kunga Kristus dēļ, Viņa vārda dēļ un apliecinot savu ticību Viņam.

Kad saņemat aicinājumu uzņemties Kristus krustu, vai par to būtu jānoskumst, vai jākrīt izmisumā? Nē! Jēzus pirmie sekotāji labi zināja, kādas ciešanas sagaida kristiešus, jeb kāds ir viņu krusts, tomēr viņi ar prieku šo krustu uzņēmās. „Tad viņi līksmi aizgāja no sinedrija, ka bija atzīti par cienīgiem Viņa Vārda dēļ ciest negodu” (Ap. d. 5:41). Ja ciešat Kristus dēļ, nesot Viņa krustu, jūs ne vien kļūstat ar Viņu vienots, bet arī saņemat svētību, kā Dievs caur Pāvilu mums to atklāj: „Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti” (Rom. 8:16–17).

Mīļais Kungs Jēzu, paldies Tev par šo piemēru – Sīmani no Kirēnas, kurš nes Tavu krustu. Ik reizi, kad mani piemeklē ciešanas, atgādini man, ka ikvienā laikā un vietā visiem, kas vēlas Tev sekot, Tu esi licis ņemt krustu, proti, uzņemties ciešanas Tevis dēļ. Zinot par Sīmani no Kirēnas, nu esmu drošs, ka neesmu vienīgais, kam jācieš. Ar Savu vārdu un Garu padari mani par tavu sekotāju un krusta nesēju, nevis vienaldzīgu vērotāju. Paldies Tev par Kristības dāvanu un par Tavu krustu, kas mani uz mūžiem savieno ar tevi, gan Tavās ciešanās, gan Tavā godībā. Jēzus vārdā. Āmen.